Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Marka 14:1—72

14  Bija atlikušas divas dienas līdz Pashai un Neraudzētās maizes svētkiem. Virspriesteri un rakstu mācītāji meklēja iespēju viņu ar viltu sagrābt un nogalināt,  taču viņi teica: ”Tikai ne svētkos, lai tautā neizceltos nemiers.”  Kad Jēzus bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa namā, un bija atlaidies pie galda, pienāca kāda sieviete ar alabastra trauciņu, kurā bija smaržīga eļļa — īsta nardu eļļa, ļoti dārga. Sasitusi trauciņu, tā izlēja eļļu viņam uz galvas.  Tad daži sašutumā teica cits citam: ”Kādēļ šī smaržīgā eļļa tiek izšķērdēta?  To taču varēja pārdot vairāk nekā par trīssimt denārijiem un naudu izdalīt nabagiem!” Un tie bija ļoti neapmierināti ar viņu.  Bet Jēzus teica: ”Lieciet viņu mierā! Kāpēc jūs viņai uzbrūkat? Viņa man ir izdarījusi labu darbu.  Nabagi ir pie jums vienmēr, un jūs varat darīt tiem labu, kad vien vēlaties, bet es gan nebūšu pie jums vienmēr.  Viņa ir izdarījusi visu, ko varējusi: viņa ir izlējusi smaržīgu eļļu, jau iepriekš sagatavojot manu miesu apbedīšanai.  Patiesi, es jums saku: kur vien visā pasaulē sludinās labo vēsti, tur viņas piemiņai stāstīs arī par to, ko viņa ir darījusi.” 10  Tad Jūda Iskariots, viens no divpadsmit, aizgāja pie virspriesteriem, lai tiem Jēzu nodotu. 11  To dzirdēdami, virspriesteri nopriecājās un piesolīja tam sudraba naudu, un tas sāka meklēt izdevīgu brīdi, kad viņu nodot. 12  Pirmajā Neraudzētās maizes svētku dienā*, kad bija pieņemts kaut Pashas upuri, mācekļi jautāja Jēzum: ”Kur tu vēlies, lai mēs ejam un sagatavojam tev Pashas mielastu?” 13  Tad viņš sūtīja divus mācekļus, tiem teikdams: ”Ejiet uz pilsētu, un jūs sastapsiet cilvēku, kas nesīs māla trauku ar ūdeni. Sekojiet viņam 14  un, kur viņš ieies, tur sakiet nama saimniekam: ”Skolotājs vaicā: ”Kur ir tā viesistaba, kur es ar saviem mācekļiem varu baudīt Pashas mielastu?”” 15  Viņš jums parādīs lielu augšistabu, kurā būs viss nepieciešamais; tur tad arī sagatavojiet mums mielastu.” 16  Mācekļi aizgāja uz pilsētu, un viss notika tieši tā, kā viņš bija teicis. Tad viņi sagatavoja visu Pashai. 17  Vakarā viņš tur ieradās ar tiem divpadsmit. 18  Kad viņi bija atlaidušies pie galda un ēda, Jēzus teica: ”Patiesi, es jums saku: viens no jums, kas kopā ar mani ēd, mani nodos.” 19  Tie noskuma un cits pēc cita sāka jautāt: ”Tas taču nebūšu es?” 20  Viņš tiem atbildēja: ”Tas ir viens no divpadsmit, kas līdz ar mani mērc maizi tajā pašā bļodā. 21  Cilvēka dēls gan aiziet, kā par viņu ir rakstīts, bet bēdas tam, kurš Cilvēka dēlu nodod! Tam būtu bijis labāk, ja tas vispār nebūtu dzimis.” 22  Kamēr tie ēda, viņš paņēma maizi. Pateicis lūgšanu, viņš pārlauza maizi, deva to mācekļiem un teica: ”Ņemiet to, tā ir* mana miesa.” 23  Pēc tam, paņēmis kausu, viņš pateicās Dievam un padeva to mācekļiem, un tie visi dzēra no tā. 24  Un viņš tiem sacīja: ”Tās ir manas ”līguma* asinis”, kas tiks izlietas par daudziem. 25  Patiesi, es jums saku: es vairs nedzeršu no vīnogulāju ražas līdz tai dienai, kad dzeršu jaunu vīnu Dieva valstībā.” 26  Pēc tam, nodziedājuši slavas dziesmas, viņi devās uz Eļļas kalnu. 27  Tad Jēzus viņiem teica: ”Jūs visi no manis novērsīsieties, jo ir rakstīts: ”Es cirtīšu ganam, un avis izklīdīs.” 28  Bet, kad es būšu celts augšā, es aiziešu uz Galileju un gaidīšu jūs tur.” 29  Pēteris sacīja: ”Pat ja visi pārējie tevi pamestu, es gan ne!” 30  Taču Jēzus viņam atteica: ”Patiesi, es tev saku: jau šodien, šonakt pat, pirms divreiz dziedās gailis, tu no manis trīs reizes atteiksies.” 31  Bet Pēteris ar lielu pārliecību apgalvoja: ”Pat ja man būs jāmirst līdz ar tevi, es no tevis neparko neatteikšos.” To pašu teica arī visi pārējie mācekļi. 32  Tad viņi aizgāja uz vietu, ko sauc par Ģetzemani, un Jēzus teica mācekļiem: ”Pasēdiet tepat, kamēr es lūgšu Dievu.” 33  Viņš paņēma sev līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni, un viņu sagrāba bailes un stiprs nemiers. 34  Viņš tiem sacīja: ”Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet nomodā.” 35  Un, pagājis nedaudz tālāk, viņš nokrita pie zemes un lūdza Dievu, lai tā stunda, ja iespējams, paietu viņam garām. 36  Pēc tam viņš sacīja: ”Aba*, Tēvs, tev viss ir iespējams. Paņem šo kausu prom no manis! Tomēr lai notiek, nevis kā es gribu, bet kā tu gribi.” 37  Atgriezies pie mācekļiem, viņš atrada tos guļam un teica Pēterim: ”Sīmani, vai tu guli? Vai tu nespēj vienu stundu palikt nomodā? 38  Esiet modri un lūdziet Dievu, lai nekristu kārdinājumā! Gars gan ir apņēmīgs, bet miesa ir vāja.” 39  Viņš atkal aizgāja un lūdza Dievu, sacīdams tos pašus vārdus. 40  No jauna atgriezies, viņš atrada tos guļam, jo tiem ļoti nāca miegs, un tie nezināja, ko viņam atbildēt. 41  Tad viņš atnāca trešo reizi un teica: ”Tādā brīdī kā šis jūs guļat un atpūšaties! Pietiek! Tā stunda ir klāt. Lūk, Cilvēka dēls tiek nodots grēcinieku rokās. 42  Celieties, iesim! Mans nodevējs jau ir tuvu.” 43  Tūlīt pat, kamēr viņš vēl runāja, ieradās Jūda, viens no divpadsmit, un kopā ar viņu virspriesteru, rakstu mācītāju un vecāko sūtīti ļaudis ar zobeniem un rungām. 44  Nodevējs ar tiem bija vienojies par zīmi, sacīdams: ”Kuru es noskūpstīšu, tas ir viņš. Ņemiet viņu ciet un aizvediet, rūpīgi apsargājot!” 45  Viņš uzreiz gāja pie Jēzus un pienācis teica: ”Rabi!”, un to noskūpstīja. 46  Tad tie satvēra Jēzu un viņu apcietināja. 47  Bet kāds no tiem, kas stāvēja blakus, izvilka zobenu un cirta augstā priestera kalpam, nocirzdams tam ausi. 48  Un Jēzus uzrunāja ļaudis: ”Vai tad es esmu laupītājs, ka jūs ar zobeniem un rungām esat izgājuši mani sagūstīt? 49  Dienu no dienas es esmu bijis ar jums templī un mācījis, bet jūs mani neesat apcietinājuši. Taču tas notiek, lai piepildītos Raksti.” 50  Tad visi mācekļi viņu pameta un aizbēga. 51  Bet kāds jauneklis, kam virs kailas miesas bija apvilkts smalku linu apģērbs, viņam sekoja. To centās saņemt ciet, 52  taču tas, pametis linu apģērbu, aizbēga kails*. 53  Jēzu aizveda pie augstā priestera, kur sapulcējās visi virspriesteri, vecākie un rakstu mācītāji. 54  Bet Pēteris pa gabalu viņam sekoja līdz pat augstā priestera pagalmam. Tur viņš sēdēja ar kalpotājiem un sildījās pie ugunskura. 55  Tikmēr virspriesteri un viss sinedrijs centās atrast liecības pret Jēzu, lai varētu viņu nonāvēt, bet tiem tas neizdevās. 56  Daudzi nepatiesi liecināja pret viņu, bet viņu liecības nesakrita. 57  Nāca arī citi, kas nepatiesi liecināja pret viņu, teikdami: 58  ”Mēs esam dzirdējuši viņu sakām: ”Es nojaukšu šo rokām celto templi un trijās dienās uzcelšu citu, pie kura cilvēku rokas nebūs strādājušas.”” 59  Bet arī šajā ziņā viņu liecības nesakrita. 60  Visbeidzot piecēlās augstais priesteris un prasīja Jēzum: ”Vai tu neko neatbildēsi? Vai tu nedzirdi, ko viņi liecina pret tevi?” 61  Bet viņš klusēja un neko neatbildēja. Augstais priesteris no jauna vērsās pie viņa un jautāja: ”Vai tu esi Kristus, Augsti cildinātā Dēls?” 62  Jēzus teica: ”Jā, esmu, un jūs redzēsiet Cilvēka dēlu sēžam pie Spēcīgā labās rokas* un nākam ar debesu mākoņiem.” 63  Tad augstais priesteris saplēsa savu kreklu un izsaucās: ”Kamdēļ mums vēl vajadzīgi liecinieki? 64  Jūs esat dzirdējuši viņa zaimus. Kāds ir jūsu lēmums?” Tie visi nosprieda, ka viņš ir pelnījis nāvi. 65  Daži sāka spļaut uz viņu, aizsedza viņam seju un sita viņu ar dūrēm, saukdami: ”Pravieto!” Tiesas kalpotāji viņu pļaukāja un pēc tam aizveda. 66  Kamēr Pēteris bija lejā pagalmā, atnāca viena no augstā priestera kalponēm 67  un, ieraudzījusi Pēteri sildāmies, vērīgi paskatījās uz viņu un iesaucās: ”Arī tu biji kopā ar šo nācarieti Jēzu!” 68  Bet viņš to noliedza: ”Es viņu nepazīstu un nesaprotu, par ko tu runā!” un izgāja priekštelpā. 69  Tur kalpone, viņu redzēdama, atkal teica tiem, kas stāvēja tuvumā: ”Tas ir viens no viņiem.” 70  Viņš vēlreiz to noliedza. Vēl pēc brīža tie, kas stāvēja līdzās, atkal sacīja Pēterim: ”Tu noteikti esi viens no viņiem, jo tu taču esi galilejietis.” 71  Bet viņš sāka zvērēt, piesaukdams sev lāstus: ”Es nepazīstu to cilvēku, par ko jūs runājat!” 72  Tūlīt pat otru reizi dziedāja gailis, un Pēteris atcerējās, ka Jēzus viņam bija sacījis: ”Pirms divreiz dziedās gailis, tu no manis trīs reizes atteiksies.” Nevarēdams valdīties, viņš ļāva vaļu asarām.

Zemsvītras piezīmes

Vai ”Dienā pirms Neraudzētās maizes svētkiem”. Sk. Mt 26:17, zemsv. piez.
Gr. estín. Šeit lietots ar nozīmi ”simbolizē, nozīmē”.
Vai ”derības”.
Aram. vārds, kas nozīmē ”tēvs”.
Gr. vārds var nozīmēt ”pusapģērbies; tikai apakšdrēbēs” un ne vienmēr apzīmē pilnīgu kailumu.
Vai ”pie labās rokas spēkā”.