Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Ebrejiem 11:1—40

11  Ticība ir pamatotas cerētā gaidas, skaidrs neredzamā pierādījums.  Tās dēļ tie, kas dzīvoja senatnē, ir saņēmuši no Dieva labu liecību.  Ticībā mēs saprotam, ka laikmeti* ir iedibināti ar Dieva vārdu, tā ka redzamais ir radies no neredzamā.  Ticībā Ābels nesa Dievam vērtīgāku upuri nekā Kains, un tās dēļ viņš saņēma liecību, ka ir taisns, jo Dievs apliecināja, ka ir pieņēmis viņa dāvanas; un ticības dēļ viņš vēl joprojām runā, kaut arī ir miris.  Ticībā Ēnohs tika pārcelts, lai neredzētu nāvi, un viņu vairs nevarēja atrast, jo Dievs viņu bija pārcēlis, bet pirms pārcelšanas viņam tika apliecināts, ka viņš ir paticis Dievam.  Bez ticības nav iespējams patikt Dievam, jo tam, kas viņam tuvojas, ir jātic, ka viņš ir un ka viņš atalgo tos, kas viņu cītīgi meklē.  Ticībā Noass, saņēmis Dieva brīdinājumu par vēl neredzamo, apliecināja bijību pret Dievu un uzbūvēja šķirstu savas saimes glābšanai. Ar savu ticību viņš nosodīja pasauli un iemantoja taisnību, kas nāk no ticības.  Ticībā Ābrahāms, kad tika aicināts, paklausīja un devās uz vietu, kas viņam bija jāsaņem mantojumā, un viņš gāja, kaut arī nezināja, uz kurieni.  Ticībā viņš dzīvoja apsolītajā zemē kā svešatnē, būdams tur ienācējs, un dzīvoja teltīs kopā ar Īzāku un Jēkabu, tā paša solījuma mantiniekiem, 10  jo viņš gaidīja pilsētu ar īstiem pamatiem, kuras veidotājs un cēlējs ir Dievs. 11  Ticībā arī Sāra saņēma spēku ieņemt pēcnācēju, lai gan bija jau pāri tam vecumam, jo viņa uzskatīja par uzticamu to, kurš bija devis solījumu. 12  Tāpēc no viena cilvēka*, turklāt teju vai miruša*, ir piedzimis tik daudz bērnu kā zvaigžņu debesīs, tik neskaitāmi daudz kā smilšu jūrmalā. 13  Visi minētie ir nomiruši ticībā, kaut gan nesaņēma apsolīto, bet viņi no tālienes to redzēja un sveica un atklāti vēstīja, ka ir svešinieki un pagaidu iedzīvotāji tajā zemē. 14  Jo tie, kas tā runā, apliecina, ka dedzīgi tiecas pēc vietas, kas kļūs par viņu mājām. 15  Ja viņi būtu turējuši prātā vietu, no kuras bija aizgājuši, viņiem būtu bijusi iespēja atgriezties. 16  Bet nu viņi tiecas pēc labākas vietas, tas ir, debesīm piederīgas. Tāpēc Dievs nekaunas, ka tie viņu piesauc kā savu Dievu, un pat ir sagatavojis tiem pilsētu. 17  Ticībā Ābrahāms, kad tika pārbaudīts, gandrīz upurēja Īzāku — tas, kurš ar prieku bija uzņēmis solījumus, grasījās upurēt savu vienīgo dēlu, 18  lai gan viņam bija teikts: ”Tas, ko sauks par tavu pēcnācēju*, celsies no Īzāka.” 19  Bet viņš sprieda, ka Dievs to spēj celt augšā pat no mirušajiem, un, tēlaini runājot, no turienes viņš to arī saņēma atpakaļ*. 20  Ticībā arī Īzāks svētīja Jēkabu un Ēzavu, runādams par to, kam vēl bija jānāk. 21  Ticībā Jēkabs pirms savas nāves svētīja abus Jāzepa dēlus un pielūdza Dievu, atbalstīdamies uz sava spieķa gala. 22  Ticībā Jāzeps, tuvojoties nāvei, pieminēja Izraēla dēlu izceļošanu un deva norādījumus par savu apglabāšanu. 23  Ticībā vecāki slēpa Mozu trīs mēnešus pēc viņa dzimšanas, jo viņi redzēja, ka bērns ir skaists, un viņus nebiedēja valdnieka pavēle. 24  Ticībā Mozus, kad bija pieaudzis, atteicās saukties par faraona meitas dēlu, 25  izvēlēdamies ciest nežēlīgu izturēšanos kopā ar Dieva tautu, nevis nodoties īslaicīgām grēcīgām baudām, 26  tāpēc ka svaidītā* negodu uzskatīja par lielāku bagātību nekā Ēģiptes dārgumus, jo viņš cieši raudzījās uz atalgojumu. 27  Ticībā viņš aizgāja no Ēģiptes, nebaidoties no valdnieka dusmām, jo viņš palika nelokāms, it kā redzētu to, kurš ir neredzams. 28  Ticībā viņš svinēja Pashu un apslacīja durvju aplodas ar asinīm, lai nonāvētājs neaiztiktu viņu pirmdzimtos. 29  Ticībā viņi izgāja cauri Sarkanajai jūrai kā pa sauszemi, bet, kad ēģiptieši mēģināja izdarīt to pašu, jūra tos aprija. 30  Ticības spēkā sabruka Jērikas mūri, kad tiem bija soļots apkārt septiņas dienas. 31  Ticības dēļ netikle Rahāba negāja bojā kopā ar tiem, kas bija nepaklausīgi, jo viņa bija uzņēmusi izlūkus ar mieru. 32  Un ko vēl lai saku? Man nepietiks laika pastāstīt arī par Gideonu, Baraku, Samsonu, Jeftu, Dāvidu, kā arī Samuēlu un citiem praviešiem. 33  Ar ticību viņi ir uzvarējuši valstis, darījuši to, kas taisnīgs, saņēmuši solījumus, aizvēruši lauvām muti, 34  apslāpējuši uguns spēku, izbēguši no zobena asmens, vājumā darīti spēcīgi, kļuvuši vareni karā, sakāvuši iebrucēju karapulkus. 35  Sievietes ir atguvušas savus mirušos ar augšāmcelšanu, bet citi tika nomocīti, nebūdami ar mieru tikt atbrīvoti pret izpirkumu, jo gribēja iegūt labāku augšāmcelšanu. 36  Citiem ir nācies pārciest izsmieklu un pēršanu ar pletnēm, pat važas un cietumu. 37  Viņi tika nomētāti ar akmeņiem, pakļauti pārbaudījumiem, sazāģēti, nogalināti ar zobenu, viņi staigāja apkārt aitu un kazu ādās, pieredzēja trūkumu, bēdas un nežēlīgu izturēšanos. 38  Tie, kuru pasaule nebija cienīga, klejoja pa tuksnešiem un kalniem, mitinājās alās un klinšu spraugās. 39  Taču, lai gan savas ticības dēļ viņi saņēma labvēlīgu liecību, neviens no viņiem nepieredzēja apsolīto, 40  jo Dievs bija paredzējis mums kaut ko labāku, lai viņi nekļūtu pilnīgi bez mums.

Zemsvītras piezīmes

Vai ”viss pasaulē; pasaules kārtības”. Gr. aiōn. Sk. ”Laikmets” 21. pielikumā.
T.i., Ābrahāma.
T.i., nespējīga radīt pēcnācējus.
Burt. ”sēklu”.
Vai ”un no turienes viņš to arī saņēma atpakaļ kā piemēru”.
Gr. Kristos (Kristus).