Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Romiešiem 4:1—25

4  Ko tad lai sakām par Ābrahāmu, mūsu pirmtēvu pēc miesas?  Ja Ābrahāms būtu atzīts par taisnu savu darbu dēļ, tad viņam būtu pamats lepoties, bet ne Dieva priekšā.  Jo kas ir teikts Rakstos? ”Ābrahāms ticēja Jehovam, un to viņam ieskaitīja par taisnību.”  Tam, kas strādā, algu piešķir nevis aiz augstsirdības, bet tāpēc, ka tā viņam pienākas.  Savukārt, ja kāds nepaļaujas uz darbiem, bet tic tam, kurš atzīst bezdievīgo par taisnu, tam viņa ticība tiek ieskaitīta par taisnību.  Arī Dāvids sauc par laimīgu tādu cilvēku, kam Dievs piešķir taisnību neatkarīgi no darbiem:  ”Laimīgi tie, kuru nelikumības ir piedotas un kuru grēki ir apklāti,  laimīgs tas vīrs, kura grēkus Jehova nepieminēs.”  Kas var iegūt šādu laimi — tikai apgraizītie vai arī neapgraizītie? Mēs taču sakām: ”Ābrahāma ticību viņam ieskaitīja par taisnību.” 10  Un kad to ieskaitīja par taisnību? Kad viņš bija apgraizīts vai neapgraizīts? Ne jau tad, kad bija apgraizīts, bet tad, kad bija neapgraizīts. 11  Viņš saņēma zīmi, proti, apgraizīšanu, par apstiprinājumu* taisnībai ticībā, kāda viņam bija jau pirms apgraizīšanas, lai viņš būtu tēvs visiem, kas tic, būdami neapgraizīti, un tiem tiktu piešķirta taisnība, 12  un lai viņš būtu tēvs apgraizītiem pēcnācējiem — tiem, kas ne tikai turas pie miesas apgraizīšanas, bet arī staigā tās ticības pēdās, kāda mūsu tēvam Ābrahāmam bija jau pirms apgraizīšanas. 13  Ne jau balstoties uz bauslību, Ābrahāms vai viņa pēcnācēji saņēma solījumu, ka viņš mantos pasauli, bet gan uz taisnību ticībā. 14  Ja mantinieki būtu tie, kas turas pie bauslības, ticībai nebūtu jēgas un solījums būtu atcelts. 15  Bauslība taču izraisa dusmas, bet, kur nav bauslības, nav arī pārkāpuma. 16  Tātad solījums ir dots ticības dēļ, pēc augstsirdīgas labestības, lai tas būtu drošs visiem viņa pēcnācējiem, ne tikai tiem, kas turas pie bauslības, bet arī tiem, kam ir tāda ticība kā Ābrahāmam — viņš ir mūsu visu tēvs 17  (kā ir rakstīts: ”Es tevi esmu iecēlis par daudzu tautu tēvu”), un tā tam bija jābūt tā Dieva priekšā, kam viņš ticēja un kas atdzīvina mirušos un sauc par esošu to, kā vēl nav. 18  Kaut arī cerības šķietami nebija, tomēr cerībā viņš ticēja, ka kļūs par daudzu tautu tēvu, kā bija teikts: ”Tikpat tev būs pēcnācēju.” 19  Un viņa ticība neatslāba, lai gan viņš redzēja, ka viņa miesa gandrīz jau ir mirusi — kā nekā viņam bija ap simt gadu — un ka arī Sāras klēpis ir miris. 20  Domādams par Dieva solījumu, viņš nešaubījās neticībā, bet ticībā guva spēku un deva godu Dievam, 21  jo bija pilnīgi pārliecināts, ka Dievs spēj paveikt to, ko ir apsolījis, 22  tāpēc ”to viņam ieskaitīja par taisnību”. 23  Taču vārdi ”to viņam ieskaitīja” nav rakstīti tikai viņa dēļ, 24  bet arī mūsu dēļ, kam to vēl ieskaitīs, jo mēs ticam tam, kurš piecēla no mirušajiem Jēzu, mūsu Kungu. 25  Viņš tika nodots nāvē mūsu pārkāpumu dēļ un celts augšā, lai mēs tiktu atzīti par taisniem.

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”zīmogu”.