Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Romiešiem 3:1—31

3  Kāda tad nu ir jūda priekšrocība, un kāds labums no apgraizīšanas?  Visādā ziņā liels, vispirms jau tas, ka viņiem tika uzticēti dievišķie vārdi.  Bet ja nu daži nav ticējuši, vai tad viņu ticības trūkums padara par neesošu Dieva uzticību?  Tas nav iespējams! Bet Dievam būs taisnība, pat ja ikviens cilvēks ir melis, kā ir rakstīts: ”Tā, lai tu būtu taisns savos vārdos un uzvarētu, kad tevi apsūdz.”  Ja jau mūsu netaisnība izceļ Dieva taisnīgumu, ko lai sakām? Vai tad Dievs nav netaisnīgs, ļaudams izpausties savām dusmām? (Es runāju no cilvēku viedokļa.)  Tas nav iespējams! Kā gan citādi Dievs tiesās pasauli?  Bet, ja manu melu dēļ Dieva patiesība viņam par godu izceļas vēl vairāk, kāpēc mani vēl tiesā kā grēcinieku?  Un kāpēc tad neteikt, kā daži melīgi apgalvo, ka mēs sakām: ”Darīsim ļaunu, lai nāk labais”? Šos cilvēkus gaida taisnīgs sods.  Kā tad ir? Vai mēs esam labākā stāvoklī? It nemaz! Mēs jau minējām, ka visi — gan jūdi, gan grieķi — ir grēka varā, 10  kā ir rakstīts: ”Nav neviena taisna, it neviena, 11  nav neviena, kam būtu sapratne, neviena, kas meklētu Dievu. 12  Visi ir novērsušies, visi kopā ir kļuvuši nekam nederīgi; nav neviena, kas darītu labu, neviena paša.” 13  ”Viņu rīkle ir kā vaļējs kaps, ar savu mēli viņi runā viltu.” ”Čūsku inde ir aiz viņu lūpām.” 14  ”Un viņu mute ir pilna lāstu un rūgtuma.” 15  ”Viņu kājas ir ašas, lai izlietu asinis.” 16  ”Posts un nelaime ir viņu ceļos, 17  un miera ceļu viņi nepazīst.” 18  ”Viņos nav bijības pret Dievu.” 19  Mēs zinām, ka viss, kas teikts bauslībā, ir sacīts tiem, kas pakļauti bauslībai, lai tiktu apklusināta ikviena mute un visai pasaulei būtu jāsaņem Dieva sods. 20  Tātad pēc bauslības darbiem neviens viņa priekšā netiks atzīts par taisnu, bet bauslība mums ļauj pilnībā izprast*, kas ir grēks. 21  Bet tagad Dieva taisnība ir atklājusies neatkarīgi no bauslības, kā par to liecina pati bauslība un pravieši, — 22  tā ir Dieva taisnība ticībā Jēzum Kristum visiem, kas tic. Jo nav nekādas atšķirības: 23  visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās slavas, 24  un tā ir Dieva dāvana, ka viņi tiek atzīti par taisniem pēc viņa augstsirdīgās labestības, pateicoties atbrīvošanai uz Kristus Jēzus samaksātā izpirkuma pamata. 25  Dievs viņu ir devis par upuri samierināšanai*, kas iespējama caur ticību viņa asinīm, un to ir darījis, lai apliecinātu savu taisnīgumu (tāpēc ka viņš bija pacietīgs un piedeva pagātnē izdarītos grēkus). 26  Tā viņš tagadējā laikā ir apliecinājis savu taisnīgumu, lai pats būtu taisns, atzīdams par taisnu to, kas tic Jēzum. 27  Kur tad nu ir lielīšanās? Tai nav nekāda pamata. Pēc kāda likuma? Vai pēc likuma, kas ņem vērā darbus? Nē — pēc likuma, kas ņem vērā ticību. 28  Jo mēs uzskatām, ka cilvēku atzīst par taisnu ticībā neatkarīgi no bauslības darbiem. 29  Vai Dievs ir tikai jūdu Dievs? Vai ne arī cittautiešu? Jā, arī cittautiešu. 30  Tā kā Dievs ir viens, viņš apgraizītos atzīs par taisniem, balstoties uz viņu ticību, un neapgraizītos — viņu ticības dēļ. 31  Vai tādā gadījumā mēs ar savu ticību atceļam bauslību? Nē, nepavisam — mēs bauslību apstiprinām.

Zemsvītras piezīmes

”Pilnībā izprast”. Gr. epígnōsis. Sk. 1:28, zemsv. piez.
T.i., upuri, kas ļauj atgūt mierīgas attiecības ar Dievu.