Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Romiešiem 2:1—29

2  Tāpēc, lai kas tu būtu, tev, cilvēk, nav attaisnojuma, ja tu tiesā. Tiesādams citu, tu nosodi pats sevi, jo tu tiesā, bet pats dari to pašu.  Taču mēs zinām, ka Dieva spriedums saskaņā ar patiesību ir vērsts pret tiem, kas tā rīkojas.  Vai gan tu, cilvēk, iedomājies, ka, tiesādams tos, kas tādas lietas dara, bet pats rīkodamies tāpat, varēsi izvairīties no Dieva soda?  Vai arī tu nicini viņa laipnības, savaldības un pacietības bagātību, jo nesaproti, ka Dievs savā laipnībā tevi mudina uz grēku nožēlu*?  Bet tāpēc, ka tu esi stūrgalvīgs un sirdī nenožēlo grēkus, tu krāj dusmas pret sevi dusmu dienai, kad atklāsies Dieva taisnīgais spriedums  un viņš ikvienam atmaksās pēc tā darbiem:  tiem, kas, būdami izturīgi labos darbos, tiecas pēc slavas, goda un neiznīcības, — ar mūžīgu dzīvi,  turpretī tos, kas ir ķildīgi un neklausa patiesībai, bet klausa netaisnībai, gaida dusmas un niknums.  Bēdas un ciešanas katra cilvēka dvēselei, kurš dara ļaunu, vispirms jūdam un tad grieķim, 10  bet slava, gods un miers ikvienam, kas dara labu, vispirms jūdam un tad grieķim. 11  Jo Dieva acīs cilvēka stāvoklim nav nozīmes. 12  Visi, kas ir grēkojuši bez bauslības, bez bauslības arī ies bojā, bet visus, kas ir grēkojuši, būdami pakļauti bauslībai, tiesās pēc bauslības. 13  Jo ne jau bauslības klausītāji ir taisni Dieva priekšā, bet tie, kas dzīvo pēc bauslības, tiks atzīti par taisniem. 14  Kad vien cittautieši, kam nav bauslības, pēc savas dabas dara to, ko prasa bauslība, tad viņi, kaut gan ir bez bauslības, paši sev ir likums. 15  Viņi parāda, ka bauslības būtība ir ierakstīta viņu sirdī, arī viņu sirdsapziņa dod liecību, un viņu pašu domas viņus vai nu apsūdz, vai attaisno. 16  Tas kļūs redzams dienā, kad, saskaņā ar labo vēsti, ko es sludinu, Dievs ar Kristus Jēzus starpniecību spriedīs tiesu par visu, ko cilvēki tur slepenībā. 17  Ja jau tu sevi sauc par jūdu un paļaujies uz bauslību, ja tu lepojies ar Dievu, 18  zini viņa gribu un atzīsti par labu to, kas ir vērtīgs, jo tev ir mācīta bauslība; 19  ja tu esi pārliecināts, ka esi aklo ceļvedis, gaisma tiem, kas ir tumsā, 20  nesaprātīgo audzinātājs, skolotājs bērniem un ka bauslībā tev ir doti zināšanu un patiesības pamati, 21  tad kāpēc tu, mācīdams citu, nemāci sevi? Sludinādams: ”Nezodz!”, tu pats zodz? 22  Sakot: ”Nepārkāp laulību!”, pats pārkāp laulību? Pauzdams riebumu pret elkiem, pats aplaupi tempļus? 23  Vai tu, kas lepojies ar bauslību, pats to pārkāp un liec negodā Dievu? 24  Kā rakstīts: ”Jūsu dēļ Dieva vārds tiek zaimots tautu starpā.” 25  No apgraizīšanas ir labums tikai tad, ja tu ievēro bauslību, bet, ja tu pārkāp bauslību, tava apgraizīšana ir kļuvusi par neapgraizīšanu. 26  Tāpēc, ja neapgraizītais pilda bauslības taisnīgās prasības, vai tad viņa neapgraizīšanu neuzskatīs par līdzvērtīgu apgraizīšanai? 27  Un miesā neapgraizītais, pildīdams bauslību, tiesās tevi, jo tu pārkāp bauslību, kaut arī tev ir tās rakstītie likumi un apgraizīšana. 28  Ne jau tas ir jūds, kas tāds ir ārēji, un ne jau tā ir apgraizīšana, kas ir ārēja, miesā. 29  Jūds ir tas, kurš tāds ir iekšēji un kuram apgraizīšana ir sirdī, veikta pēc gara, nevis pēc rakstītiem likumiem. Tādam ir uzslava nevis no cilvēkiem, bet no Dieva.

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”prāta izmaiņu”.