Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Romiešiem 1:1—32

1  Pāvils, Jēzus Kristus kalps, aicināts par apustuli, nošķirts, lai sludinātu Dieva labo vēsti,  ko viņš jau iepriekš ar savu praviešu starpniecību apsolījis svētajos Rakstos,  vēsti par viņa Dēlu, kas pēc miesas cēlies no Dāvida pēcnācējiem,  bet svētā gara spēkā tika atzīts par Dieva Dēlu, kad tika piecelts no mirušajiem, — par Jēzu Kristu, mūsu Kungu,  caur kuru esam saņēmuši* augstsirdīgu labestību* un apustuļa pienākumus, lai visas tautas būtu paklausīgas ticībā viņa vārda dēļ,  un starp tām esat arī jūs, aicināti, lai piederētu Jēzum Kristum, —  visiem, kas ir Romā, Dieva mīļotajiem, kas aicināti par svētajiem. Lai Dievs, mūsu Tēvs, un Kungs Jēzus Kristus jums dāvā labvēlību un mieru!  Pirmām kārtām es pateicos savam Dievam caur Jēzu Kristu par jums visiem, jo par jūsu ticību runā visā pasaulē.  Dievs, kam es kalpoju* ar savu garu, sludinādams labo vēsti par viņa Dēlu, ir mans liecinieks, ka es jūs nemitīgi pieminu savās lūgšanās 10  un lūdzu, lai man, ja vien iespējams, beidzot izdotos ierasties pie jums, ja tāda būtu Dieva griba. 11  Es ilgojos jūs redzēt, lai jums sniegtu kādu garīgu dāvanu jums par stiprinājumu 12  vai, pareizāk sakot, lai mēs gūtu savstarpēju uzmundrinājumu cits cita ticībā — es jūsējā, jūs manējā. 13  Brāļi, es negribu jūs atstāt neziņā, ka jau daudz reižu biju nodomājis pie jums ierasties, lai gūtu kādu augli arī starp jums, tāpat kā starp pārējām tautām, bet līdz šim tiku aizkavēts. 14  Es esmu parādnieks kā grieķiem, tā svešzemniekiem, kā gudriem, tā neprātīgiem, 15  tāpēc esmu apņēmības pilns stāstīt labo vēsti arī jums Romā. 16  Es nekaunos no labās vēsts — tā ir Dieva spēks, kas nes glābšanu katram, kurš tic: vispirms jūdam un tad grieķim, 17  jo tajā caur ticību un ticības stiprināšanai atklājas Dieva taisnīgums, kā ir rakstīts: ”Bet taisnais dzīvos ticības dēļ.” 18  Bet pār visu bezdievību un netaisnību, kurā vainojami cilvēki, kas netaisnīgi liek šķēršļus patiesībai, no debesīm nāk* Dieva dusmas, 19  tāpēc ka viss, ko par Dievu var uzzināt, viņiem ir acīm redzams, jo Dievs to viņiem ir skaidri parādījis. 20  Viņa neredzamās īpašības — viņa mūžīgais spēks un dievišķība — ir skaidri redzamas jau kopš pasaules radīšanas, jo tās ir saskatāmas radītajā, tāpēc viņiem nav attaisnojuma. 21  Pazīdami Dievu, tie viņu nav cildinājuši kā Dievu, nedz viņam pateikušies, bet ir kļuvuši tukši savos spriedumos, un viņu nesaprātīgā sirds ir aptumšojusies. 22  Viņi apgalvo, ka ir gudri, bet ir kļuvuši par nejēgām 23  un neiznīcīgā Dieva spožumu ir apmainījuši pret kaut ko līdzīgu iznīcīga cilvēka, putnu, četrkājainu dzīvnieku un rāpuļu tēlam. 24  Tāpēc Dievs, atbilstoši viņu sirds iegribām, ir nodevis viņus netīrībai, lai viņi liktu negodā paši savu miesu. 25  Viņi ir apmainījuši Dieva patiesību pret meliem, dievinādami un pielūgdami radību, nevis Radītāju — viņam lai slava mūžīgi! Āmen*. 26  Tāpēc Dievs viņus ir nodevis kaunpilnai baudkārei: viņu sievietes dabisku dzimumattiecību vietā nododas pretdabiskām, 27  un arī vīrieši ir atmetuši dabiskās attiecības ar sievietēm un ir iedegušies iekārē cits pret citu, tā ka vīrieši ar vīriešiem dara to, kas ir neķītrs, paši pilnībā saņemdami sodu, ko ir pelnījuši par saviem maldiem. 28  Tā kā viņi nav uzskatījuši par vajadzīgu labi iepazīt* Dievu, Dievs viņus ir nodevis aplamas domāšanas varā un viņi dara to, kas neklājas. 29  Viņi ir pilni visādas netaisnības, neģēlības, alkatības, ļaunuma, pilni skaudības, slepkavību, ķildu, viltus, ļaunprātības; viņi ir tenkotāji, 30  aprunātāji, Dieva nīdēji, nekaunīgi, augstprātīgi, plātīgi, ļauna izgudrotāji, nepaklausīgi vecākiem, 31  bez sapratnes, tādi, kas netur doto vārdu, bez mīļuma, nežēlīgi. 32  Lai gan viņi labi zina Dieva taisnīgo likumu — ka tie, kas tā rīkojas, ir pelnījuši nāvi —, viņi ne vien paši turpina to darīt, bet arī atbalsta citus, kas tā dzīvo.

Zemsvītras piezīmes

Dsk. formu Pāvils šeit acīmredzot attiecina uz sevi.
Vai ”Dieva labvēlību”.
Vai ”veicu svētu kalpošanu”. Sk. Mt 4:10, zemsv. piez.
Burt. ”atklājas”.
No ebr. ʼāmḗn, kas nozīmē ”lai notiek tā”.
Ar vārdiem ”labi iepazīt” tulkots gr. lietvārds epignōsis, kurš, tāpat kā darbības vārds epiginōskō, norāda uz zināšanām, kas ir pilnīgas un precīzas, uz pareizu izpratni un pilnīgu iepazīšanu.