Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Lūkas 4:1—44

4  Jēzus, svētā gara pilns, aizgāja no Jordānas, un gars viņu veda pa tuksnesi  četrdesmit dienas. Tur viņu kārdināja Velns. Tajās dienās Jēzus neko neēda, tāpēc, kad tās bija pagājušas, viņš sajutās izsalcis.  Tad Velns viņam teica: ”Ja tu esi Dieva dēls, liec šim akmenim kļūt par maizi!”  Bet Jēzus atbildēja: ”Ir rakstīts: ”Cilvēkam jādzīvo ne tikai no maizes vien.””  Uzvedis viņu kalnā un vienā acumirklī parādījis viņam visas pasaules valstis,  Velns viņam teica: ”Es tev došu visu šo varu un spožumu, jo šī vara man ir nodota, un es to dodu, kam vien gribu.  Ja tu nometīsies zemē manā priekšā un mani pielūgsi, tas viss būs tavs.”  Jēzus atbildēja: ”Ir rakstīts: ”Pielūdz tikai Jehovu, savu Dievu, un kalpo* vienīgi viņam.””  Pēc tam Velns aizveda viņu uz Jeruzālemi un, nostādījis viņu uz tempļa mūra, teica: ”Ja tu esi Dieva dēls, meties lejā no šejienes, 10  jo ir rakstīts: ”Viņš saviem eņģeļiem pavēlēs tevi pasargāt, 11  un tie tevi nesīs uz rokām, lai tava kāja neatsistos pret akmeni.”” 12  Bet Jēzus atbildēja: ”Ir teikts: ”Tu nedrīksti pārbaudīt Jehovu, savu Dievu!”” 13  Tad Velns, beidzis viņu kārdināt, atstāja viņu līdz citam izdevīgam brīdim. 14  Jēzus gara spēkā atgriezās Galilejā, un ļaudis visā apkārtnē runāja labu par viņu. 15  Viņš mācīja sinagogās, un visi izturējās pret viņu ar cieņu. 16  Kad viņš ieradās Nācaretē, kur bija uzaudzis, viņš pēc sava paraduma sabatā iegāja sinagogā. Tur viņš piecēlās, lai lasītu. 17  Viņam iedeva pravieša Jesajas rakstu rulli, viņš to atritināja un sameklēja vietu, kur rakstīts: 18  ”Pār mani ir Jehovas gars, jo viņš man ir uzdevis* paziņot labo vēsti trūcīgajiem, viņš mani ir sūtījis pasludināt, ka gūstekņi atgūs brīvību un aklie — acu gaismu, atbrīvot satriektos 19  un pasludināt Jehovas labvēlības gadu.” 20  Tad viņš satina rakstu rulli, atdeva to kalpotājam un apsēdās. Visu acis sinagogā bija pievērstas viņam, 21  un viņš sāka runāt: ”Šodien šie Rakstu vārdi, ko jūs nupat dzirdējāt, ir piepildījušies.” 22  Visi cildināja viņu un brīnījās par patīkamajiem vārdiem, kas nāca pār viņa lūpām, teikdami: ”Vai tad šis nav Jāzepa dēls?” 23  Bet viņš tiem sacīja: ”Jūs noteikti attiecināsiet uz mani teicienu: ”Ārst, izdziedini pats sevi!” un sacīsiet: ”Arī šeit, savā dzimtajā pusē, dari to, par ko esam dzirdējuši, ka tas ir noticis Kapernaumā!”” 24  Vēl viņš teica: ”Patiesi, es jums saku, ka nevienu pravieti viņa dzimtajā pusē neuzņem labvēlīgi. 25  Es jums saku patiesību: Elijas laikā, kad debesis bija aizslēgtas trīsarpus gadus un visā zemē izcēlās liels bads, Izraēlā bija daudz atraitņu, 26  tomēr Eliju nesūtīja ne pie vienas no tām — viņu sūtīja tikai pie atraitnes Sareptā, Sidonas zemē. 27  Arī pravieša Elīsas laikā Izraēlā bija daudz spitālīgo, taču neviens no tiem netika dziedināts, vienīgi sīrietis Naāmans.” 28  Visi, kas sinagogā to dzirdēja, noskaitās. 29  Piecēlušies tie steigšus izveda viņu ārā no pilsētas un aizveda līdz kraujas malai, lai nogrūstu lejā, jo pilsēta bija celta kalnā. 30  Bet viņš izgāja cauri pūlim un devās projām. 31  Un Jēzus aizgāja uz Kapernaumu, pilsētu Galilejā. Tur viņš mācīja sabatā, 32  un cilvēki bija ļoti pārsteigti par to, kā viņš mācīja, jo viņa vārdi liecināja, ka viņam ir vara. 33  Sinagogā bija kāds cilvēks, kurā bija dēmons, nešķīsts gars, un viņš skaļā balsī sāka kliegt: 34  ”Ko tu no mums gribi*, nācarieti Jēzu? Vai tu esi atnācis mūs iznīcināt? Es zinu, kas tu esi — Dieva Svētais!” 35  Bet Jēzus to apsauca: ”Apklusti un izej no viņa!” Pēc tam dēmons ļaužu priekšā nogāza cilvēku zemē un izgāja no viņa, nenodarījis viņam nekā ļauna. 36  Visus, kas to redzēja, pārņēma izbrīns, un tie sacīja cits citam: ”Kas par vārdiem! Viņš ar varu un spēku pavēl nešķīstiem gariem, un tie iziet!” 37  Tā runas par viņu izplatījās visā apkārtnē. 38  Kad viņš bija aizgājis no sinagogas, viņš iegāja Sīmaņa mājā. Sīmaņa sievasmāti mocīja smags drudzis, un Jēzu lūdza tai palīdzēt. 39  Noliecies pār viņu, viņš lika drudzim atkāpties, un tas pārgāja. Viņa tūlīt pat piecēlās un sāka viņus apkalpot. 40  Bet, kad rietēja saule, visi, kam mājinieki slimoja ar dažādām kaitēm, tos atveda pie viņa. Viņš ikvienam no tiem uzlika rokas un tos dziedināja. 41  No daudziem izgāja dēmoni, kliegdami: ”Tu esi Dieva Dēls!” Bet viņš tos apsauca un neļāva tiem runāt, jo tie zināja, ka viņš ir Kristus. 42  Dienai austot, viņš izgāja ārā un devās uz kādu nomaļu vietu. Bet ļaudis sāka viņu meklēt un, kad bija atraduši, pūlējās viņu pierunāt, lai viņš neietu projām. 43  Taču viņš atbildēja: ”Arī citās pilsētās man jāsludina labā vēsts par Dieva valstību, jo tāpēc es esmu sūtīts.” 44  Pēc tam viņš sludināja Jūdejas sinagogās.

Zemsvītras piezīmes

Vai ”veic svētu kalpošanu”.
Burt. ”mani ir svaidījis”.
Burt. ”Kas mums un tev?”. Idioma; sk. 15. pielikumu.