Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Lūkas 22:1—71

22  Tuvojās Neraudzētās maizes svētki, ko mēdz saukt par Pashu.  Virspriesteri un rakstu mācītāji meklēja iespēju no viņa atbrīvoties, taču baidījās no ļaudīm.  Tad Sātans iegāja Jūdā, ko sauca par Iskariotu un kas piederēja pie tiem divpadsmit,  un Jūda aizgājis apspriedās ar virspriesteriem un tempļa sardzes priekšniekiem, kā viņu tiem nodot.  Tie nopriecājās un vienojās dot viņam sudraba naudu.  Viņš piekrita un sāka meklēt izdevību, kā viņu nodot, kad nebūtu klāt ļaužu.  Pienāca Neraudzētās maizes svētku diena*, kurā jākauj Pashas upuris,  un Jēzus sūtīja Pēteri un Jāni, teikdams: ”Ejiet un sagatavojiet mums Pashas mielastu!”  Tie jautāja: ”Kur tu vēlies, lai mēs to sagatavojam?” 10  Viņš atbildēja: ”Kad ieiesiet pilsētā, jūs satiksiet cilvēku, kas nesīs māla trauku ar ūdeni. Sekojiet viņam mājā, kurā viņš ieies, 11  un sakiet nama saimniekam: ”Skolotājs tev vaicā: ”Kur ir tā viesistaba, kur es ar saviem mācekļiem varu baudīt Pashas mielastu?”” 12  Viņš jums parādīs lielu augšistabu, kurā būs viss nepieciešamais; tur tad arī sagatavojiet mielastu.” 13  Tie aizgāja, un viss notika tieši tā, kā viņš bija teicis. Tad viņi sagatavoja Pashas mielastu. 14  Kad bija pienācis laiks, viņš kopā ar apustuļiem atlaidās pie galda 15  un sacīja tiem: ”Es esmu karsti ilgojies baudīt šo Pashas mielastu kopā ar jums pirms savām ciešanām, 16  jo, es jums saku, es to vairs neēdīšu, līdz kamēr tas viss piepildīsies Dieva valstībā.” 17  Un, paņēmis kausu, viņš pateicās Dievam un teica: ”Ņemiet to un padodiet cits citam, 18  jo, es jums saku, es turpmāk vairs nedzeršu no vīnogulāju ražas, kamēr nebūs atnākusi Dieva valstība.” 19  Viņš paņēma arī maizi un, pateicies Dievam, pārlauza to un deva mācekļiem, sacīdams: ”Tā ir* mana miesa, kas tiks atdota par jums. To dariet, mani pieminot.” 20  Tāpat viņš pēc mielasta paņēma kausu un sacīja: ”Šis kauss ir jaunais līgums*, kura pamatā ir manas asinis, kas tiks izlietas par jums.” 21  ”Bet, lūk, mana nodevēja roka ir ar mani pie galda. 22  Cilvēka dēls aiziet, kā paredzēts, bet tik un tā bēdas tam, kurš viņu nodod!” 23  Tad tie sāka savā starpā spriest, kurš no viņiem kaut ko tādu varētu izdarīt. 24  Pēc tam viņu starpā iedegās strīds par to, kurš no viņiem būtu uzskatāms par lielāko. 25  Bet viņš tiem teica: ”Tautu ķēniņi ir to kungi, un tos, kam ir vara pār tām, sauc par labdariem, 26  bet jūs tādi nedrīkstat būt. Lai lielākais jūsu starpā kļūst kā jaunākais un galvenais — kā tāds, kas kalpo. 27  Kurš ir lielāks: tas, kas ir pie galda, vai tas, kas apkalpo? Vai ne tas, kas ir pie galda? Bet es jūsu vidū esmu kā tāds, kas kalpo. 28  Jūs esat palikuši ar mani manos pārbaudījumos, 29  un es ar jums slēdzu līgumu par valstību, tāpat kā mans Tēvs ir noslēdzis līgumu ar mani, 30  lai jūs ēstu un dzertu pie mana galda manā valstībā, sēdētu troņos un tiesātu divpadsmit Izraēla ciltis. 31  Sīmani, Sīmani! Sātans ir pieprasījis, lai viņam ļauj jūs sijāt kā kviešus, 32  bet es esmu karsti lūdzis par tevi, lai tev nezustu ticība. Kad būsi atgriezies, stiprini savus brāļus!” 33  Tad tas teica: ”Kungs, es esmu gatavs iet ar tevi gan cietumā, gan nāvē!” 34  ”Es tev saku, Pēteri, šodien gailis vēl nebūs dziedājis, kad tu jau trīs reizes būsi noliedzis, ka mani pazīsti,” viņš atbildēja. 35  Vēl viņš tiem pajautāja: ”Vai jums kaut kā trūka, kad es jūs sūtīju bez maka, pārtikas somas un sandalēm?” Tie atteica: ”Nē, nekā!” 36  Tad viņš tiem norādīja: ”Bet tagad lai tas, kam ir maks, ņem to, tāpat arī pārtikas somu, un, kam nav zobena, lai pārdod savas drēbes un to iegādājas. 37  Jo es jums saku, ka manī jāpiepildās rakstītajam, proti: ”Un viņš tika pieskaitīts likuma pārkāpējiem.” Jo tas, kas par mani rakstīts, piepildās.” 38  Tie ieminējās: ”Kungs, lūk, te ir divi zobeni!” Viņš noteica: ”Ar to pietiek.” 39  Izgājis no turienes, viņš pēc sava paraduma devās uz Eļļas kalnu, un mācekļi viņam sekoja. 40  Kad viņš tur bija nonācis, viņš tiem teica: ”Lūdziet Dievu, lai nekristu kārdinājumā!” 41  Viņš pagāja no tiem akmens sviediena attālumā un, nometies ceļos, sāka lūgt Dievu: 42  ”Tēvs, ja vien tu vēlies, paņem šo kausu prom no manis! Tomēr lai notiek nevis pēc mana, bet pēc tava prāta.” 43  Tad viņam parādījās eņģelis no debesīm un viņu stiprināja. 44  Bet lielās dvēseles mokās viņš lūdza Dievu vēl jo kvēlāk, un viņa sviedri pilēja zemē kā asins lāses. 45  Pēc lūgšanas viņš piecēlās un aizgāja pie mācekļiem. Ieraudzījis, ka tie aiz bēdām ir iemiguši, 46  viņš teica: ”Kāpēc jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, lai nekristu kārdinājumā!” 47  Kamēr viņš vēl runāja, nāca pūlis un tam pa priekšu cilvēks, ko sauca par Jūdu, viens no divpadsmit. Tas pienāca pie Jēzus, lai viņu noskūpstītu. 48  Bet Jēzus jautāja: ”Jūda, vai ar skūpstu tu nodod Cilvēka dēlu?” 49  Sapratuši, kas tūlīt notiks, tie, kas bija viņam blakus, sacīja: ”Kungs, vai mums cirst ar zobenu?” 50  Un viens no tiem cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi. 51  Bet Jēzus atbildēja: ”Diezgan!” Pēc tam viņš pieskārās kalpa ausij un to izdziedināja. 52  Tad Jēzus teica virspriesteriem, tempļa sardzes priekšniekiem un vecākajiem, kas bija ieradušies pēc viņa: ”Vai tad es esmu laupītājs, ka jūs esat izgājuši ar zobeniem un rungām? 53  Kamēr es dienu no dienas biju ar jums templī, jūs mani nesaņēmāt ciet. Bet tagad ir jūsu stunda un tumsas vara.” 54  Tad tie viņu apcietināja un aizveda uz augstā priestera namu, bet Pēteris pa gabalu sekoja. 55  Kad ļaudis pagalma vidū bija iekūruši ugunskuru un apsēdušies, starp tiem apsēdās arī Pēteris. 56  Kāda kalpone ieraudzīja viņu sēžam ugunskura gaismā un, vērīgi ieskatījusies viņam sejā, teica: ”Arī šis bija kopā ar viņu.” 57  Bet viņš to noliedza: ”Sieviete, es viņu nepazīstu!” 58  Pēc brīža viņu ieraudzīja kāds cits un sacīja: ”Arī tu esi viens no viņiem.” Taču Pēteris atteica: ”Nē, neesmu.” 59  Kad bija pagājusi apmēram stunda, kāds cits sāka uzstājīgi apgalvot: ”Arī šis noteikti bija ar viņu, jo viņš taču ir galilejietis.” 60  Pēteris izsaucās: ”Cilvēk, es nesaprotu, par ko tu runā!” Pēkšņi, viņam vēl runājot, dziedāja gailis. 61  Bet Kungs pagriezās un paskatījās uz Pēteri, un Pēteris atcerējās vārdus, ko Kungs viņam bija sacījis: ”Pirms šodien dziedās gailis, tu no manis trīs reizes atteiksies.” 62  Ārā izgājis, viņš rūgti raudāja. 63  Bet tie, kas apsargāja Jēzu, sāka viņu izsmiet un sist 64  un, aizseguši viņam seju, sacīja: ”Ja tu esi pravietis, pasaki, kurš tev iesita!” 65  Tie teica arī daudz ko citu, viņu nievādami. 66  Kad bija uzaususi diena, kopā sanāca tautas vecākie — virspriesteri un rakstu mācītāji. Viņu ieveda sinedrija zālē, un tie pieprasīja: 67  ”Ja tu esi Kristus, saki mums to!” Viņš tiem atbildēja: ”Pat ja es jums pateiktu, jūs tik un tā neticētu, 68  un, ja es jums jautātu, jūs vienalga neatbildētu. 69  Bet no šī brīža Cilvēka dēls sēdēs pie Dieva spēcīgās labās rokas.” 70  Tie visi sacīja: ”Tātad tu esi Dieva Dēls?” ”Jūs paši sakāt, ka es tas esmu,” viņš atbildēja. 71  ”Kamdēļ mums vēl vajadzīgas liecības?” tie iesaucās. ”Mēs taču to esam dzirdējuši no viņa paša mutes.”

Zemsvītras piezīmes

Vai ”diena pirms Neraudzētās maizes svētkiem”. Sk. Mt 26:17, zemsv. piez.
Gr. estin. Šeit lietots ar nozīmi ”simbolizē, nozīmē”.
Vai ”jaunā derība”.