Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Lūkas 13:1—35

13  Tajā pašā laikā tur bija ļaudis, kas viņam pastāstīja par galilejiešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu nestajiem upuriem.  Viņš atteica: ”Vai jūs domājat, ka šie galilejieši bija lielāki grēcinieki nekā visi pārējie galilejieši, ja reiz ar viņiem tā notika?  Nebūt ne, es jums saku, bet, ja jūs nenožēlosiet grēkus, jūs visi iesiet bojā, tāpat kā viņi.  Un vai jūs domājat, ka tie astoņpadsmit, kuriem uzgāzās tornis pie Sīloāmas un tos nogalināja, bija lielāki grēcinieki* nekā visi pārējie Jeruzālemes iedzīvotāji?  Nebūt ne, es jums saku, bet, ja jūs nenožēlosiet grēkus, jūs visi iesiet bojā, tāpat kā viņi.”  Pēc tam viņš pastāstīja šādu līdzību: ”Kādam cilvēkam vīna dārzā bija iestādīts vīģes koks. Viņš atnāca un meklēja tajā augļus, bet neatrada.  Tad viņš teica vīna dārza kopējam: ”Jau trīs gadus es nāku un meklēju augļus šajā vīģes kokā, bet neko neesmu atradis. Nocērt to! Kamdēļ tas velti aizņem vietu?”  Bet tas atbildēja: ”Kungs, atstāj to vēl šogad! Es to aprakšu un apmēslošu,  un, ja tad tas nesīs augļus, labi, bet, ja ne — cērt to nost.”” 10  Reiz viņš sabatā mācīja kādā sinagogā. 11  Tur bija sieviete, ko astoņpadsmit gadus mocīja vājuma gars. Viņa bija pavisam salīkusi un nespēja atliekties taisni. 12  Viņu ieraudzījis, Jēzus vērsās pie viņas un teica: ”Sieviete, tu esi atbrīvota no savas slimības!” 13  Viņš tai uzlika rokas, un viņa tūdaļ iztaisnojās un cildināja Dievu. 14  Tad sinagogas priekšnieks, sašutis par to, ka Jēzus bija dziedinājis sabatā, uzrunāja ļaudis: ”Ir sešas dienas, kurās jāstrādā, tajās tad arī nāciet, lai jūs dziedinātu, bet ne sabata dienā!” 15  Taču Kungs atbildēja: ”Liekuļi, vai tad jebkurš no jums sabatā neatsien steliņģī savu vērsi* vai ēzeli un neved to dzirdināt? 16  Vai gan nepienācās arī šo sievieti, Ābrahāma meitu, ko Sātans veselus astoņpadsmit gadus bija turējis sasietu, sabata dienā atbrīvot no šīm saitēm?” 17  Pēc šiem vārdiem viņa pretiniekiem kļuva kauns, bet viss ļaužu pulks priecājās par visiem viņa diženajiem darbiem. 18  Pēc tam viņš turpināja: ”Kam ir līdzīga Dieva valstība, un ar ko es to salīdzināšu? 19  Tā ir līdzīga sinepju sēkliņai, ko kāds cilvēks paņēma un iedēstīja savā dārzā, tā izauga un kļuva par koku, un debesu putni apmetās koka zaros.” 20  Un viņš atkal teica: ”Ar ko es salīdzināšu Dieva valstību? 21  Tā ir līdzīga raugam, ko kāda sieviete paņēma un iejauca* trijos lielos mēros miltu; tad visa mīkla uzrūga.” 22  Dodamies tālāk uz Jeruzālemi, viņš apstaigāja pilsētas un ciemus un mācīja ļaudis. 23  Kāds cilvēks viņam pajautāja: ”Kungs, vai tiesa, ka tikai nedaudzi taps izglābti?” Viņš paskaidroja: 24  ”Visiem spēkiem pūlieties ieiet pa šaurajām durvīm! Es jums saku: daudzi gribēs tikt iekšā, bet nevarēs. 25  Kad saimnieks būs piecēlies un aizslēdzis durvis, jūs stāvēsiet ārā un klauvēsiet pie durvīm, sacīdami: ”Kungs, atver mums!”, bet viņš jums atbildēs: ”Es nezinu, kas jūs tādi un no kurienes.” 26  Jūs iebildīsiet: ”Mēs ēdām un dzērām kopā ar tevi, un tu mācīji mūsu galvenajās ielās.” 27  Taču viņš jums atbildēs: ”Es nezinu, kas jūs tādi un no kurienes. Ejiet prom no manis, visi netaisnības darītāji!” 28  Jūs raudāsiet un griezīsiet zobus, kad redzēsiet Ābrahāmu, Īzāku, Jēkabu un visus praviešus Dieva valstībā, bet paši būsiet izmesti ārā. 29  Ļaudis no austrumiem un rietumiem, no ziemeļiem un dienvidiem nāks un sēdēs pie galda Dieva valstībā. 30  Redziet, ir pēdējie, kas būs pirmie, un pirmie, kas būs pēdējie.” 31  Tajā laikā pie viņa pienāca daži farizeji un teica: ”Ej prom no šejienes, jo Hērods* grib tevi nogalināt!” 32  Bet viņš tiem atbildēja: ”Ejiet un sakiet šai lapsai: ”Es izdzenu dēmonus un dziedinu cilvēkus šodien un rīt, bet trešajā dienā es savu darbu būšu beidzis.” 33  Tomēr vēl šodien, rīt un parīt man jābūt ceļā, jo nav pieļaujams, ka pravieti nogalina ārpus Jeruzālemes. 34  Jeruzāleme, Jeruzāleme, praviešu slepkava, kas nomētā ar akmeņiem pie tās sūtītos! Cik bieži es esmu gribējis sapulcināt kopā tavus bērnus, kā vista sapulcina cālīšus zem saviem spārniem! Taču jūs to negribējāt. 35  Lūk, jūsu nams tiek pamests un atstāts jums. Es jums saku: jūs mani vairs neredzēsiet, līdz kamēr jūs teiksiet: ”Svētīts tas, kas nāk Jehovas vārdā!””

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”parādnieki”.
Vai ”bulli”. Sk. ”Vērsis” 21. pielikumā.
Burt. ”paslēpa”.
T.i., Hērods Antipa, Hēroda Lielā dēls.