Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Jāņa 5:1—47

5  Pēc tam bija jūdu svētki, un Jēzus devās uz Jeruzālemi.  Jeruzālemē pie Aitu vārtiem ir baseins, ko ebrejiski sauc Betzata, ar piecām kolonādēm.  Tur gulēja daudz tādu, kas bija slimi, akli, klibi un kam bija paralizēti locekļi.  ——*  Starp tiem bija kāds cilvēks, kas slimoja jau trīsdesmit astoņus gadus.  Redzēdams šo cilvēku guļam un zinādams, ka tas ir slims jau ilgu laiku, Jēzus tam vaicāja: ”Vai tu vēlies izveseļoties?”  Slimais viņam atbildēja: ”Kungs, man nav neviena, kas mani ienestu baseinā, kad ūdens sāk viļņoties, bet, kamēr es pats tieku līdz turienei, cits nokāpj pirms manis.”  Jēzus viņam teica: ”Celies, ņem savas nestuves un staigā!”  Un šis cilvēks tūlīt pat kļuva vesels, paņēma savas nestuves un sāka staigāt. Tā diena bija sabats. 10  Tad jūdi izdziedinātajam aizrādīja: ”Ir sabats, un tu nedrīksti nest nestuves!” 11  Bet viņš atbildēja: ”Tas, kurš mani izdziedināja, man teica: ”Ņem savas nestuves un staigā!”” 12  Tie jautāja: ”Kurš ir tas cilvēks, kas tev sacīja: ”Ņem nestuves un staigā”?” 13  Bet izdziedinātais nezināja, kas viņš ir, jo tur bija daudz ļaužu un Jēzus bija nozudis pūlī. 14  Vēlāk Jēzus atrada viņu templī un teica: ”Tagad tu esi vesels. Turpmāk vairs negrēko, lai ar tevi nenotiktu kaut kas sliktāks.” 15  Tad šis cilvēks aizgāja un pastāstīja jūdiem, ka viņu ir izdziedinājis Jēzus. 16  Un jūdi sāka vajāt Jēzu, jo viņš to bija darījis sabatā. 17  Bet viņš tiem teica: ”Mans Tēvs vēl aizvien strādā, un arī es strādāju.” 18  Šo vārdu dēļ jūdi vēl vairāk gribēja viņu nogalināt, jo viņš ne tikai neievēroja sabatu, bet arī sauca Dievu par savu Tēvu, pielīdzinādams sevi Dievam. 19  Tad Jēzus tiem atbildēja: ”Patiesi, patiesi, es jums saku: Dēls pats no sevis it neko nevar darīt — viņš dara tikai to, ko redz darām Tēvu. To, ko dara Tēvs, tāpat dara arī Dēls. 20  Tēvs sirsnīgi mīl Dēlu un rāda tam visu, ko pats dara, un viņš tam rādīs vēl iespaidīgākus darbus par šiem, lai jūs brīnītos. 21  Tāpat kā Tēvs ceļ augšā mirušos un tos atdzīvina, arī Dēls atdzīvina tos, ko vēlas. 22  Tēvs nevienu netiesā, bet visu tiesāšanu ir uzticējis Dēlam, 23  lai visi godātu Dēlu, tāpat kā tie godā Tēvu. Kas negodā Dēlu, negodā Tēvu, kurš viņu ir sūtījis. 24  Patiesi, patiesi, es jums saku: tas, kas dzird manus vārdus un tic tam, kurš mani sūtījis, iegūst mūžīgu dzīvi, un viņš netiek tiesāts, bet no nāves ir pārgājis dzīvībā. 25  Patiesi, patiesi, es jums saku: nāk stunda — un tā ir jau klāt —, kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi un tie, kas būs ieklausījušies, dzīvos. 26  Tāpat kā Tēvam ir dzīvība pašam sevī, arī Dēlam viņš ir devis dzīvību pašam sevī. 27  Viņš to ir pilnvarojis tiesāt, jo tas ir Cilvēka dēls. 28  Nebrīnieties par to, jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos*, dzirdēs viņa balsi 29  un nāks ārā: tie, kas ir darījuši labu, iegūs augšāmcelšanu dzīvībai, bet tie, kas darījuši ļaunu, — augšāmcelšanu sodam. 30  Pats no sevis es neko nevaru darīt: kā es dzirdu, tā es tiesāju, un mans spriedums ir taisnīgs, jo es pildu nevis savu gribu, bet tā gribu, kurš mani ir sūtījis. 31  Ja es pats liecinu par sevi, mana liecība nav patiesa. 32  Ir vēl kāds, kas liecina par mani, un es zinu, ka liecība, ko viņš par mani dod, ir patiesa. 33  Jūs esat sūtījuši pie Jāņa, un viņš ir liecinājis par patiesību. 34  Taču man nav vajadzīga cilvēku liecība — es to saku, lai jūs tiktu glābti. 35  Viņš bija gaismeklis, kas deg un spīd, un īsu brīdi jūs gribējāt līksmoties viņa gaismā. 36  Bet man ir liecība, kas ir lielāka nekā Jāņa dotā, jo tie darbi, ko Tēvs man ir uzdevis paveikt, — šie paši darbi, ko es daru, — liecina, ka Tēvs mani ir sūtījis. 37  Un Tēvs, kas mani sūtījis, pats ir liecinājis par mani. Jūs nekad neesat dzirdējuši viņa balsi un neesat redzējuši viņa veidolu, 38  un viņa vārds nepaliek jūsos, jo jūs neticat tam, ko viņš ir sūtījis. 39  Jūs pētāt Rakstus, jo domājat, ka tie jums palīdzēs iegūt mūžīgu dzīvi, bet tieši tie liecina par mani. 40  Tomēr jūs negribat nākt pie manis, lai iegūtu dzīvību. 41  Es nepieņemu godu no cilvēkiem, 42  bet es zinu, ka jūsos nav Dieva mīlestības. 43  Es esmu atnācis sava Tēva vārdā, bet jūs mani nepieņemat; ja kāds cits ierastos pats savā vārdā, jūs viņu pieņemtu. 44  Kā jūs varat ticēt, ja pieņemat godu cits no cita, bet netiecaties pēc tā goda, kas nāk no vienīgā Dieva? 45  Nedomājiet, ka es jūs apsūdzēšu Tēva priekšā. Jums jau ir apsūdzētājs — Mozus, uz ko jūs cerat. 46  Ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu man, jo viņš rakstīja par mani. 47  Bet, ja jūs neticat viņa rakstītajam, kā jūs ticēsiet maniem vārdiem?”

Zemsvītras piezīmes

Dažos manuskriptos: ”Jo laiku pa laikam baseinā nolaidās Kunga eņģelis un sakustināja ūdeni, un pirmais, kurš pēc ūdens sakustēšanās tajā iekāpa, kļuva vesels, lai kāda slimība viņam būtu bijusi.” (Sk. Mt 17:21, zemsv. piez.)
Gr. vārds atvasināts no darb. v. ”pieminēt; atcerēties”, uzsver domu, ka mirušais tiek paturēts piemiņā.