Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Jāņa 21:1—25

21  Pēc šiem notikumiem Jēzus atkal parādījās saviem mācekļiem pie Tiberijas jūras. Tas notika šādi:  tobrīd kopā bija Sīmanis Pēteris, Toms, ko sauca par Dvīni, Nātānaēls no Galilejas Kānas, Cebedeja dēli un vēl divi viņa mācekļi,  un Sīmanis Pēteris pārējiem sacīja: ”Es eju zvejot.” Tie piebalsoja: ”Mēs iesim tev līdzi!” Viņi aizgāja un iekāpa laivā, bet tonakt neko nenoķēra.  Rītam austot, Jēzus nostājās krastā, bet mācekļi nesaprata, ka tas ir Jēzus.  Tad Jēzus viņiem jautāja: ”Bērni, vai jums ir kaut kas ēdams?” Viņi atbildēja: ”Nē, nav.”  Viņš tiem sacīja: ”Iemetiet tīklu pa labi no laivas, un atradīsiet!” Tie iemeta tīklu, bet izvilkt vairs nespēja, jo tajā bija daudz zivju.  Tad māceklis, ko Jēzus mīlēja, teica Pēterim: ”Tas ir Kungs!” Izdzirdējis, ka tas ir Kungs, Sīmanis Pēteris apvilka virsdrēbes, jo viņš bija kails*, un metās jūrā.  Bet pārējie mācekļi tuvojās krastam laivā, vilkdami tīklu, kas bija pilns ar zivīm; viņi nebija tālu no krasta, tikai kādus simt metrus*.  Kad viņi izkāpa krastā, viņi ieraudzīja no oglēm iekurtu ugunskuru, zivis uz tā un maizi. 10  Jēzus viņiem teica: ”Atnesiet dažas no tām zivīm, ko nupat esat nozvejojuši.” 11  Sīmanis Pēteris iekāpa laivā un izvilka krastā tīklu, kas bija pilns ar lielām zivīm — pavisam to bija simt piecdesmit trīs. Kaut gan to bija tik daudz, tīkls tomēr nesaplīsa. 12  Tad Jēzus viņus aicināja: ”Nāciet brokastot!” Neviens no mācekļiem neuzdrošinājās viņam pajautāt: ”Kas tu esi?”, jo viņi zināja, ka tas ir Kungs. 13  Jēzus pienāca, paņēma maizi un iedeva to viņiem un tāpat arī zivis. 14  Tā bija jau trešā reize, kad Jēzus pēc savas augšāmcelšanas no mirušajiem parādījās mācekļiem. 15  Kad viņi bija pabrokastojuši, Jēzus jautāja Sīmanim Pēterim: ”Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli* vairāk nekā šīs?” Tas atbildēja: ”Jā, Kungs, tu zini, ka es tevi sirsnīgi mīlu*.” Viņš tam teica: ”Baro manus jērus!” 16  Viņš atkal jautāja, nu jau otru reizi: ”Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli?” Tas sacīja: ”Jā, Kungs, tu zini, ka es tevi sirsnīgi mīlu.” Viņš tam teica: ”Gani manas aitiņas!” 17  Vēl trešo reizi viņš tam vaicāja: ”Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani sirsnīgi mīli?” Pēteris noskuma, ka viņš tam trešo reizi bija jautājis: ”Vai tu mani sirsnīgi mīli?”, un teica: ”Kungs, tu zini visu — tu zini, ka es tevi sirsnīgi mīlu.” Jēzus sacīja: ”Baro manas aitiņas! 18  Patiesi, patiesi, es tev saku: kad tu biji jaunāks, tu pats ģērbies un gāji, kur gribēji. Bet, kad tu kļūsi vecs, tu izstiepsi rokas un cits tevi ģērbs un vedīs tur, kur tu negribi.” 19  To viņš teica, lai norādītu, kādā nāvē Pēteris mirs, pagodinādams Dievu. Pēc šiem vārdiem viņš tam sacīja: ”Seko man pastāvīgi!” 20  Pēteris pagriezās un ieraudzīja aiz viņiem nākam mācekli, ko Jēzus mīlēja un kas vakariņu laikā bija pieliecies viņam tuvāk un jautājis: ”Kungs, kurš tevi nodos?” 21  To ieraudzījis, Pēteris Jēzum prasīja: ”Kungs, bet kas notiks ar viņu?” 22  Jēzus atbildēja: ”Ja es gribu, lai viņš paliek, kamēr es atnākšu, kāpēc tev par to jāuztraucas? Tu seko man pastāvīgi!” 23  Tāpēc brāļu vidū izplatījās runas, ka šis māceklis nemirs. Taču Jēzus nebija teicis, ka viņš nemirs, bet gan: ”Ja es gribu, lai viņš paliek, kamēr es atnākšu, kāpēc tev par to jāuztraucas?” 24  Šis ir tas māceklis, kas par to visu liecina un kas to ir uzrakstījis, un mēs zinām, ka viņa liecība ir patiesa. 25  Bet vēl ir daudz kas cits, ko Jēzus ir darījis, un, ja to visu sīki aprakstītu, es domāju, ka visā pasaulē nepietiktu vietas uzrakstītajiem ruļļiem.

Zemsvītras piezīmes

Sk. Mk 14:52, zemsv. piez.
Burt. ”kādas divsimt olektis”. Sk. 16. pielikumu.
”Mīli”. Gr. agapáō.
”Sirsnīgi mīlu”. Gr. philéō.