Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Jāņa 19:1—42

19  Tad Pilāts lika nopērt Jēzu ar pletnēm.  Kareivji nopina ērkšķu vainagu, uzlika to viņam galvā un apvilka viņam purpura apmetni,  pēc tam nāca klāt un teica: ”Esi sveicināts, jūdu ķēniņ!” Tie arī pļaukāja viņu.  Pilāts atkal izgāja laukā un sacīja: ”Es viņu vedu ārā pie jums, lai jūs zinātu, ka es neredzu nekādu iemeslu viņu notiesāt.”  Kad Jēzus iznāca ar ērkšķu vainagu galvā un purpura apmetnī, Pilāts ļaudīm teica: ”Lūk, šis cilvēks!”  Bet virspriesteri un tempļa sargi, viņu ieraudzījuši, kliedza: ”Pie staba viņu! Pie staba!” Pilāts tiem sacīja: ”Ņemiet viņu paši un sitiet pie staba, jo es neredzu iemeslu viņu notiesāt.”  Jūdi viņam atbildēja: ”Mums ir likums, un pēc šī likuma viņam jāmirst, jo viņš ir uzdevies par Dieva dēlu.”  Kad Pilāts dzirdēja, ko tie saka, viņš nobijās vēl vairāk,  iegāja atpakaļ pilī un vaicāja Jēzum: ”No kurienes tu esi?” Bet Jēzus viņam neatbildēja. 10  Pilāts viņam teica: ”Vai tu ar mani nerunā? Vai tu nezini, ka man ir vara tevi atlaist un vara piesist tevi pie staba?” 11  Jēzus atbildēja: ”Tev nebūtu nekādas varas pār mani, ja tā tev nebūtu dota no augšas. Tāpēc tas, kas mani tev ir nodevis, ir izdarījis lielāku grēku.” 12  Tad Pilāts atkal meklēja iespēju viņu atbrīvot, bet jūdi sauca: ”Ja tu atlaidīsi šo cilvēku, tu neesi imperatora draugs! Katrs, kas uzdodas par ķēniņu, ir pret imperatoru.” 13  Dzirdējis šos vārdus, Pilāts izveda Jēzu ārā un apsēdās tiesneša krēslā, vietā, ko sauc Akmens bruģis (ebrejiski — Gabata). 14  Ritēja sagatavošanās Pashai*, un bija ap sesto stundu*. Pilāts uzrunāja jūdus: ”Redziet, jūsu ķēniņš!” 15  Bet tie kliedza: ”Nost ar viņu! Nost! Pie staba viņu!” Pilāts jautāja: ”Vai man piesist pie staba jūsu ķēniņu?” Virspriesteri atbildēja: ”Mums nav cita valdnieka kā tikai imperators.” 16  Tad Pilāts lika piesist viņu pie staba. Jēzu aizveda. 17  Nesdams savu moku stabu*, viņš gāja uz vietu, ko sauc par Galvaskausu, ebrejiski — Golgāta. 18  Tur viņu piesita pie staba. Līdz ar viņu pie stabiem piekāra vēl divus citus — katru savā pusē, bet Jēzus bija tiem pa vidu. 19  Pilāts uzrakstīja uz plāksnes: ”Nācarietis Jēzus, jūdu ķēniņš,” un lika to piestiprināt pie moku staba. 20  Tā kā vieta, kur Jēzus bija piesists pie staba, atradās tuvu pilsētai, šo uzrakstu izlasīja daudz jūdu. Tas bija ebreju, latīņu un grieķu valodā. 21  Jūdu virspriesteri teica Pilātam: ”Neraksti ”jūdu ķēniņš”, bet raksti, ka viņš ir sacījis: ”Es esmu jūdu ķēniņš”!” 22  Bet Pilāts atbildēja: ”Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis!” 23  Kad kareivji bija piesituši Jēzu pie staba, tie paņēma viņa virsdrēbes un sadalīja četrās daļās — katram kareivim pa daļai. Tie paņēma arī kreklu, bet tas bija bez vīlēm, noausts vienā gabalā no augšas līdz apakšai. 24  Tad tie nosprieda: ”Nesaplēsīsim to, bet izlozēsim, kam tas piederēs!” Tas notika, lai piepildītos Rakstu vārdi: ”Tie sadalīja savā starpā manas drēbes, un par manu apģērbu tie meta lozes.” Kareivji tieši tā arī izdarīja. 25  Pie Jēzus moku staba stāvēja viņa māte, viņa mātes māsa, Klopas sieva Marija un Marija Magdalēna. 26  Jēzus, ieraudzījis savu māti un mācekli, ko viņš mīlēja, stāvam tai līdzās, sacīja mātei: ”Redzi, tavs dēls!” 27  Bet māceklim viņš teica: ”Redzi, tava māte!” Kopš tā brīža šis māceklis viņu ņēma pie sevis. 28  Pēc tam, zinādams, ka viss jau ir paveikts, Jēzus, lai piepildītos Raksti, sacīja: ”Man slāpst!” 29  Tur stāvēja trauks, pilns ar skābu vīnu. Daži no klātesošajiem uzsprauda uz izopa stiebra sūkli, kas bija piesūcināts ar skābo vīnu, un pacēla to viņam pie mutes. 30  Kad Jēzus bija nogaršojis skābo vīnu, viņš teica: ”Viss ir paveikts!” un, noliecis galvu, nomira*. 31  Tā kā bija sagatavošanās diena, tad, lai līķi nepaliktu pie moku stabiem sabatā (un šis sabats bija īpašs), jūdi lūdza, lai Pilāts pavēlētu salauzt notiesātajiem kājas un noņemt viņu līķus. 32  Tāpēc kareivji atnāca un salauza kājas pirmajam, kas bija piekārts pie staba blakus Jēzum, un pēc tam arī otrajam. 33  Bet, pienākuši pie Jēzus, tie ieraudzīja, ka viņš jau ir miris, un nesalauza viņam kājas. 34  Tad viens no kareivjiem ar šķēpu iedūra viņam sānos, un tūlīt pat iztecēja asinis un ūdens. 35  Par to stāsta tas, kurš pats to ir redzējis, un viņa liecība ir patiesa. Viņš zina, ka saka patiesību, lai arī jūs ticētu. 36  Tas notika, lai piepildītos Raksti: ”Viņam ne kauls netiks salauzts.” 37  Vēl kādā citā vietā Rakstos teikts: ”Tie skatīsies uz to, kuru sadūruši.” 38  Pēc tam Jāzeps no Arimatijas, kas bija Jēzus māceklis, bet tikai slepenībā, jo baidījās no jūdiem, lūdza Pilātam atļauju paņemt Jēzus līķi, un Pilāts atļāva. Tad viņš atnāca un to paņēma. 39  Atnāca arī Nikodēms, kas pirmoreiz bija ieradies pie Jēzus naktī, un atnesa saini ar mirrēm un aloji*, apmēram simt mārciņu*. 40  Viņi paņēma Jēzus līķi un pēc jūdu bēru paražas to kopā ar smaržvielām ietina linautos. 41  Tajā vietā, kur viņš bija piesists pie staba, bija dārzs, un šajā dārzā — jauns kaps, kurā vēl neviens nebija apglabāts. 42  Tā kā bija jūdu sagatavošanās diena un kaps atradās turpat netālu, viņi guldīja Jēzu tajā.

Zemsvītras piezīmes

Šeit ar vārdu ”Pasha” ir apzīmēta Pashas svētku nedēļa, kas ietvēra arī Neraudzētās maizes svētkus. Sal. Lk 22:1.
Ap divpadsmitiem dienā.
Sk. 7. pielikumu.
Burt. ”atdeva garu”.
Gr. alóē. Domāta nevis alveja, bet aromātiska viela, ko acīmredzot ieguva no koka, kuru sauc par akvilāriju.
Visticamāk — romiešu mārciņa (apm. 327 g).