Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Jāņa 18:1—40

18  Kad Jēzus to bija pateicis, viņš ar mācekļiem aizgāja uz kādu dārzu, kas atradās Kidronas ielejas otrā pusē.  Šo vietu zināja arī viņa nodevējs Jūda, jo Jēzus un viņa mācekļi tur bieži bija pulcējušies.  Jūda paņēma līdzi kareivju vienību, kā arī virspriesteru un farizeju sūtītos tempļa sargus, un viņi visi tur ieradās ar lāpām, gaismekļiem un ieročiem.  Jēzus, zinādams visu, kam ar viņu jānotiek, iznāca priekšā un jautāja: ”Ko jūs meklējat?”  Tie atbildēja: ”Nācarieti Jēzu.” Viņš tiem sacīja: ”Es tas esmu.” Kopā ar tiem stāvēja arī Jūda, viņa nodevējs.  Bet, kad viņš tiem pateica: ”Es tas esmu,” — tie atkāpās atpakaļ un nokrita pie zemes.  ”Ko jūs meklējat?” viņš tiem pārjautāja. Tie sacīja: ”Nācarieti Jēzu.”  Jēzus atbildēja: ”Es jums jau teicu, ka tas esmu es. Ja jūs meklējat mani, ļaujiet viņiem iet!”  Viņš to teica, lai piepildītos viņa vārdi: ”Es neesmu zaudējis nevienu no tiem, ko tu man esi devis.” 10  Tad Sīmanis Pēteris, kam bija zobens, to izvilka un cirta augstā priestera kalpam, nocirzdams tam labo ausi. Šo kalpu sauca Malhs. 11  Bet Jēzus sacīja Pēterim: ”Bāz zobenu makstī! Kā gan es varu nedzert to kausu, ko Tēvs man ir devis?” 12  Tad kareivji, to komandieris* un jūdu sūtītie tempļa sargi sagrāba un sasēja Jēzu. 13  Tie viņu vispirms aizveda pie Annas, kurš bija Kajafas sievastēvs — Kajafa togad bija augstais priesteris. 14  Tieši Kajafa bija devis jūdiem padomu, ka ir labāk, ja viens cilvēks mirst par tautu. 15  Sīmanis Pēteris un vēl viens māceklis sekoja Jēzum. Šis māceklis bija pazīstams augstajam priesterim, un viņš līdz ar Jēzu iegāja augstā priestera nama pagalmā, 16  bet Pēteris palika stāvam ārā pie vārtiem. Tad otrs māceklis, kurš bija pazīstams augstajam priesterim, izgāja ārā, parunāja ar kalponi, kas sargāja vārtus, un ieveda Pēteri iekšā. 17  Kalpone uzrunāja Pēteri: ”Tu taču neesi viens no šī cilvēka mācekļiem?” ”Nē, neesmu,” viņš atbildēja. 18  Bija auksts, tāpēc kalpi un tempļa sargi no oglēm bija iekūruši ugunskuru un sildījās, stāvēdami pie tā. Kopā ar viņiem stāvēja arī Pēteris un sildījās. 19  Tikmēr virspriesteris* izjautāja Jēzu par viņa mācekļiem un viņa mācību. 20  Jēzus atbildēja: ”Es esmu atklāti runājis pasaules priekšā. Es vienmēr esmu mācījis sinagogā un templī, kur sanāk kopā visi jūdi, un neko neesmu teicis slepenībā. 21  Kāpēc tu prasi man? Prasi tiem, kas ir dzirdējuši, ko es runāju. Tie zina, ko es esmu sacījis.” 22  Pēc šiem Jēzus vārdiem viens no tempļa sargiem, kas stāvēja līdzās, iecirta viņam pļauku un teica: ”Vai tā tu atbildi virspriesterim?” 23  Jēzus tam sacīja: ”Ja es esmu runājis nepareizi, pasaki, kas bija nepareizi, bet, ja pareizi, kāpēc tad tu man sit?” 24  Tad Anna viņu sasietu aizsūtīja pie augstā priestera Kajafas. 25  Kamēr Sīmanis Pēteris stāvēja un sildījās, citi viņam jautāja: ”Tu taču neesi viens no viņa mācekļiem?” Viņš to noliedza un teica: ”Nē, neesmu.” 26  Viens no augstā priestera kalpiem, tā cilvēka radinieks, kuram Pēteris bija nocirtis ausi, sacīja: ”Vai tad es tevi neredzēju kopā ar viņu dārzā?” 27  Taču Pēteris to atkal noliedza, un tūlīt pat dziedāja gailis. 28  Pēc tam Jēzu no Kajafas aizveda uz vietvalža pili. Bija jau rīts. Tie, kas viņu atveda, paši negāja vietvalža pilī, lai neaptraipītos un varētu baudīt Pashas mielastu. 29  Tāpēc Pilāts iznāca ārā pie tiem un jautāja: ”Par ko jūs apsūdzat šo cilvēku?” 30  Tie atbildēja: ”Ja viņš nebūtu ļaundaris, mēs viņu nebūtu tev nodevuši.” 31  Tad Pilāts tiem sacīja: ”Ņemiet viņu paši un tiesājiet pēc sava likuma!” Jūdi viņam teica: ”Mums nav atļauts nevienu sodīt ar nāvi.” 32  Tas notika, lai piepildītos Jēzus vārdi, ko viņš bija teicis, norādīdams, kā viņam būs jāmirst. 33  Pilāts iegāja atpakaļ pilī, pasauca Jēzu un jautāja viņam: ”Vai tu esi jūdu ķēniņš?” 34  Jēzus atbildēja: ”Vai tu to saki pats no sevis, vai arī citi tev to ir teikuši par mani?” 35  Pilāts teica: ”Vai tad es esmu jūds? Tava tauta un virspriesteri man tevi ir nodevuši. Ko tu esi izdarījis?” 36  Jēzus sacīja: ”Mana valstība nepieder pie šīs pasaules. Ja mana valstība piederētu pie šīs pasaules, mani padotie būtu cīnījušies, lai mani nenodotu jūdiem. Bet mana valstība nav no šejienes.” 37  Pilāts viņam jautāja: ”Tad tu tomēr esi ķēniņš?” Jēzus atbildēja: ”Tu jau pats saki, ka es esmu ķēniņš. Es esmu piedzimis un ieradies pasaulē tādēļ, lai liecinātu par patiesību. Katrs, kas ir patiesības pusē, klausa manai balsij.” 38  Pilāts noteica: ”Kas ir patiesība?” To sacījis, viņš vēlreiz izgāja ārā pie jūdiem un paziņoja: ”Es neredzu nekādu iemeslu viņu notiesāt. 39  Turklāt pēc jūsu paraduma es jums uz Pashu mēdzu kādu atbrīvot. Vai vēlaties, lai es jums atbrīvoju jūdu ķēniņu?” 40  Tie atkal kliedza: ”Nevis viņu, bet Barabu!” Bet Baraba bija kāds laupītājs.

Zemsvītras piezīmes

Vai ”tribūns”. Gr. chilíarchos (”tūkstoš karavīru komandieris”).
T.i., Anna.