Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Atklāsmes 14:1—20

14  Tad es redzēju: lūk, uz Cionas kalna stāvēja Jērs un kopā ar viņu simt četrdesmit četri tūkstoši, kam uz pieres bija rakstīts viņa vārds un viņa Tēva vārds.  Un es izdzirdēju no debesīm nākam skaņu, kas līdzinājās varenu ūdeņu dunai un spēcīgiem pērkona dārdiem. Skaņa, ko es dzirdēju, bija tāda, it kā dziedātu arfisti, spēlēdami savas arfas.  Viņi dziedāja it kā jaunu dziesmu troņa, četru dzīvo būtņu un vecāko priekšā, un neviens cits nespēja iemācīties šo dziesmu kā vien tie simt četrdesmit četri tūkstoši, kas ir izpirkti no zemes.  Šie ir tie, kas nav aptraipījušies ar sievietēm, viņi ir nevainīgi. Viņi seko Jēram, lai kurp tas ietu, un ir izpirkti no cilvēkiem, lai būtu par pirmajiem augļiem Dievam un Jēram,  un viņu mutē nav atrodami meli, viņi ir bez vainas.  Un es redzēju augstu debesīs laižamies citu eņģeli, kuram bija mūžīga laba vēsts, ko pavēstīt zemes iedzīvotājiem — visām tautībām, ciltīm, valodām un tautām.  Tas sauca skaļā balsī: ”Bīstieties Dievu un dodiet viņam godu, jo ir pienākusi viņa tiesas stunda, pielūdziet to, kas ir radījis debesis un zemi, jūru un ūdens avotus!”  Tam sekoja otrs eņģelis, kas sauca: ”Kritusi, kritusi lielā Babilona, kas visas tautas ir dzirdījusi ar savas netiklības kaisles vīnu!”  Tiem sekoja vēl viens eņģelis, trešais, kas skaļā balsī sauca: ”Ja kāds pielūdz zvēru un tā tēlu un saņem zīmi uz savas pieres vai rokas, 10  tas arī dzers Dieva dusmu vīnu, kas neatšķaidīts ieliets viņa dusmu kausā, un tas tiks mocīts ar uguni un sēru svēto eņģeļu un Jēra priekšā. 11  Šo ļaužu moku dūmi ceļas augšup mūžīgi mūžam, un tiem, kas pielūdz zvēru un tā tēlu, visiem, kas saņem tā vārda zīmi, nav miera ne dienu, ne nakti. 12  Tas prasa izturību no svētajiem, no tiem, kas ievēro Dieva likumus un turas pie ticības Jēzum.” 13  Un es dzirdēju balsi no debesīm sakām: ”Raksti: laimīgi ir mirušie, kas no šī brīža mirst, būdami vienoti ar Kungu. Jā, saka gars, lai tie atpūšas no savām pūlēm, jo viņu darbi tiem seko.” 14  Pēc tam es redzēju: lūk, balts mākonis, un uz mākoņa sēdēja kāds, kas līdzīgs cilvēka dēlam, tam galvā bija zelta kronis un rokā ass sirpis. 15  Tad no tempļa svētnīcas iznāca cits eņģelis un skaļā balsī sauca tam, kas sēdēja uz mākoņa: ”Laid darbā savu sirpi un pļauj, jo ir pienākusi pļaujas stunda un zemes raža ir nobriedusi.” 16  Tas, kas sēdēja uz mākoņa, nolaida savu sirpi pār zemi, un zemes raža tika novākta. 17  Un no tempļa svētnīcas, kas ir debesīs, iznāca vēl viens eņģelis, arī tam bija ass sirpis. 18  Tad no turienes, kur bija altāris, iznāca cits eņģelis, kam bija vara pār uguni, un skaļā balsī uzsauca tam, kam bija asais sirpis: ”Laid darbā savu aso sirpi un ievāc zemes vīnogulāja ķekarus, jo vīnogas ir nogatavojušās.” 19  Un eņģelis nolaida savu sirpi pār zemi, nogrieza zemes vīnogulāju un iemeta to lielajā Dieva dusmu vīna spiedē. 20  To mina ārpus pilsētas, un asinis, kas izplūda no vīna spiedes, sniedzās zirgiem līdz pat iemauktiem apmēram trīssimt kilometru* attālumā.

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”tūkstoš sešsimt stadiju”. Sk. 16. pielikumu.