Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Atklāsmes 10:1—11

10  Tad es redzēju no debesīm nokāpjam vēl vienu stipru eņģeli, kas bija ietinies mākonī, viņam virs galvas bija varavīksne, viņa seja bija kā saule un kājas kā uguns stabi.  Viņam rokā bija mazs, atritināts rakstu rullis. Un viņš nolika labo kāju uz jūras, bet kreiso — uz zemes  un iesaucās skaļā balsī, it kā lauva rēktu. Kad viņš iesaucās, atskanēja septiņu pērkonu balsis.  Septiņiem pērkoniem runājot, es jau gribēju rakstīt, bet izdzirdēju balsi no debesīm sakām: ”Aizzīmogo to, ko ir runājuši septiņi pērkoni, un nepieraksti to!”  Tad eņģelis, ko es redzēju stāvam uz jūras un zemes, pacēla labo roku pret debesīm  un zvērēja pie tā, kurš dzīvo mūžīgi mūžam, kurš ir radījis debesis un visu, kas tajās, zemi un visu, kas uz tās, jūru un visu, kas tajā: ”Vairs nebūs nekādas vilcināšanās!  Dienās, kad septītais eņģelis būs gatavs pūst tauri, būs piepildīts dievišķais noslēpums, ko Dievs kā labu vēsti ir darījis zināmu saviem kalpiem praviešiem.”  Es izdzirdēju balsi no debesīm atkal ar mani runājam un sakām: ”Ej, paņem atritināto rakstu rulli, kas ir tā eņģeļa rokā, kurš stāv uz jūras un zemes!”  Un es piegāju pie eņģeļa un teicu, lai viņš man iedod mazo rakstu rulli. Viņš man atbildēja: ”Ņem to un apēd! Tavā vēderā tas būs rūgts, bet mutē — tik salds kā medus.” 10  Es paņēmu mazo rakstu rulli no eņģeļa rokas un apēdu. Manā mutē tas bija tik salds kā medus, bet, kad biju to apēdis, manā vēderā tas bija rūgts. 11  Man teica: ”Tev atkal jāpravieto par tautām, tautībām, valodām un daudziem ķēniņiem!”

Zemsvītras piezīmes