Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Apustuļu darbi 8:1—40

8  Bet Sauls atbalstīja viņa noslepkavošanu. Tajā dienā sākās lielas vajāšanas pret draudzi Jeruzālemē, un visi, izņemot apustuļus, izklīda pa Jūdejas un Samarijas apvidiem.  Vīri, kas bijās Dievu, aiznesa un apglabāja Stefanu un gauži viņu apraudāja.  Bet Sauls nežēlīgi vērsās pret draudzi: viņš iebruka vienā mājā pēc otras, rāva ārā vīriešus un sievietes un meta tos cietumā.  Taču visur, kur izklīdinātie gāja, viņi sludināja labo vēsti — Dieva vārdu.  Filips devās uz Samarijas pilsētu un tur sludināja par Kristu.  Visi ļaudis uzmanīgi klausījās Filipa vārdos, vērodami, kādus brīnumus viņš darīja.  No daudziem, kam bija nešķīsti gari, tie izgāja, skaļi kliegdami, un daudzi, kas bija paralizēti un klibi, tika izdziedināti,  tā ka pilsētā valdīja liels prieks.  Tajā pilsētā bija kāds vīrs, vārdā Sīmanis, kas agrāk bija nodarbojies ar buršanu, likdams brīnīties Samarijas ļaudīm un apgalvodams, ka esot liels vīrs. 10  Tie visi, no maza līdz lielam, viņā klausījās un sacīja: ”Šis cilvēks ir Dieva Spēks, ko sauc par Dižo.” 11  Tā nu tie viņā klausījās, jo viņš jau labu laiku tos izbrīnīja ar savām burvestībām. 12  Bet, kad tie sāka ticēt Filipam, kas sludināja labo vēsti par Dieva valstību un par Jēzus Kristus vārdu, tie kristījās — gan vīrieši, gan sievietes. 13  Arī pats Sīmanis kļuva ticīgs un pēc kristīšanās turējās kopā ar Filipu. Viņš bija pārsteigts, redzēdams brīnumus un ārkārtīgi varenus darbus. 14  Kad apustuļi Jeruzālemē dzirdēja, ka Samarija ir pieņēmusi Dieva vārdu, viņi sūtīja uz turieni Pēteri un Jāni, 15  kas aizgāja un lūdza par samariešiem Dievu, lai tie saņemtu svēto garu, 16  jo gars vēl ne pār vienu no tiem nebija nācis, bet tie bija tikai kristīti Kunga Jēzus vārdā. 17  Tad viņi tiem uzlika rokas, un tie saņēma svēto garu. 18  Redzēdams, ka cilvēki saņem garu, kad apustuļi tiem uzliek rokas, Sīmanis piedāvāja apustuļiem naudu 19  un lūdza: ”Piešķiriet arī man šo varu, lai ikviens, kam es uzlieku rokas, dabūtu svēto garu.” 20  Bet Pēteris viņu norāja: ”Kaut tu izputētu ar savu sudrabu, jo tu iedomājies Dieva dāvanu iegūt par naudu! 21  Tev gar to nav nekādas daļas, jo tava sirds nav patiesa Dieva priekšā. 22  Nožēlo šo savu ļaunprātību un pazemīgi lūdz Jehovu, lai, ja iespējams, tavas sirds nelietīgā iedoma tev tiktu piedota, 23  jo es redzu, ka tu esi pilns rūgtas indes, tu, netaisnības kalps.” 24  Tad Sīmanis teica: ”Lūdziet Jehovu par mani, lai ar mani nenotiktu nekas no tā, ko jūs pieminējāt!” 25  Pēc tam, kad viņi bija plaši liecinājuši un vēstījuši Jehovas vārdus, viņi griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un pa ceļam sludināja labo vēsti daudzos samariešu ciemos. 26  Bet Filipam Jehovas eņģelis teica: ”Celies un ej uz dienvidiem pa ceļu, kas no Jeruzālemes ved lejup uz Gazu.” (Tas ir tuksneša ceļš.) 27  Viņš cēlās un gāja. Tur viņš ieraudzīja kādu etiopiešu augstmani, kam bija ietekmīgs stāvoklis kandakes*, etiopiešu ķēniņienes, galmā un kas pārzināja visu viņas mantnīcu. Tas bija devies uz Jeruzālemi pielūgt Dievu, 28  bet tagad brauca atpakaļ un, ratos sēdēdams, balsī lasīja pravieti Jesaju. 29  Gars Filipam teica: ”Ej klāt šiem ratiem un turies tiem blakus!” 30  Pieskrējis klāt, Filips dzirdēja to lasām pravieti Jesaju un vaicāja: ”Vai tu saproti, ko lasi?” 31  ”Kā gan es to varētu, ja neviens man nepaskaidro?” tas atbildēja un lūdza Filipu iekāpt un apsēsties blakus. 32  Rakstu vieta, ko tas lasīja, bija šī: ”Kā avi viņu veda uz nokaušanu, un, kā jērs klusē cirpēja priekšā, tā viņš neatver savu muti. 33  Viņš pieredzēja pazemojumu, un viņam tika liegta taisna tiesa. Kas darīs zināmu viņa izcelsmi? Viņa dzīvība taču tiek paņemta prom no zemes.” 34  Augstmanis Filipam jautāja: ”Saki, lūdzu, par ko pravietis šeit runā? Par sevi vai par kādu citu?” 35  Sākot ar šo Rakstu vietu, Filips tam pastāstīja labo vēsti par Jēzu. 36  Turpinot ceļu, tie nonāca pie ūdens, un augstmanis izsaucās: ”Lūk, kur ūdens! Kas mani kavē kristīties?” 37  ——* 38  Viņš lika apturēt ratus. Abi — gan Filips, gan augstmanis — iekāpa ūdenī, un Filips to kristīja. 39  Kad viņi iznāca no ūdens, Jehovas gars tūlīt pat aizveda Filipu projām, un augstmanis viņu vairs neredzēja; tas līksms ceļoja tālāk. 40  Bet Filips nokļuva Ašdodā. Viņš pārstaigāja tās vietas, visās pilsētās sludinādams labo vēsti, līdz nonāca Cēzarejā.

Zemsvītras piezīmes

Etiopijas valdnieču tituls.
Dažos manuskriptos: ”Filips tam teica: ”Ja tu no visas sirds tici, tad var.” Tas atbildēja: ”Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.”” (Sk. Mt 17:21, zemsv. piez.)