Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Apustuļu darbi 4:1—37

4  Kamēr viņi runāja ar ļaudīm, pienāca virspriesteri, tempļa sardzes priekšnieks un saduceji,  kas bija aizkaitināti par to, ka viņi māca ļaudis un atklāti vēsta par Jēzus augšāmcelšanu no mirušajiem.  Tie viņus sagrāba un ieslodzīja līdz nākamajai dienai, jo bija jau vakars.  Bet daudzi no tiem, kas bija klausījušies teikto, sāka ticēt, un viņu skaits sasniedza ap pieciem tūkstošiem vīru.  Nākamajā dienā Jeruzālemē sanāca kopā tautas vadītāji, vecākie un rakstu mācītāji,  kā arī virspriesteris Anna, Kajafa, Jānis, Aleksandrs un visi virspriestera radinieki.  Likuši viņiem nostāties vidū, tie sāka viņus izvaicāt: ”Ar kādu spēku un kā vārdā jūs to izdarījāt?”  Tad Pēteris, svētā gara piepildīts, tiem teica: ”Tautas vadītāji un vecākie!  Ja mūs šodien pratina laba darba dēļ, ko esam darījuši nespēcīgam cilvēkam, un jūs gribat zināt, kas viņu ir izdziedinājis, 10  tad lai visiem jums un visai Izraēla tautai ir zināms, ka nācarieša Jēzus Kristus vārdā, ko jūs esat piesituši pie staba, bet ko Dievs ir piecēlis no mirušajiem, jā, pateicoties viņam, šis cilvēks te stāv vesels jūsu priekšā. 11  Tas ir ”akmens, ko jūs, cēlēji, esat atzinuši par nederīgu, bet kas ir kļuvis par galveno stūrakmeni”. 12  Nav glābšanas nevienā citā, jo zem debesīm cilvēkiem nav dots neviens cits vārds, kas mums var nest glābšanu.” 13  Redzēdami, cik droši Pēteris un Jānis runā, un ievērojuši, ka viņi ir neizglītoti un vienkārši cilvēki, tie brīnījās. Un tie saprata, ka viņi ir bijuši kopā ar Jēzu. 14  Tie arī redzēja izdziedināto stāvam kopā ar viņiem, un tiem nebija nekā, ko atbildēt. 15  Tāpēc tie viņiem pavēlēja iziet no sinedrija zāles un sāka savā starpā apspriesties, 16  runādami: ”Ko lai mēs darām ar šiem cilvēkiem? Viņi tik tiešām ir paveikuši lielu brīnumu, ko var redzēt visi Jeruzālemes iedzīvotāji, — to mēs nevaram noliegt. 17  Tomēr, lai tas ļaužu starpā neizplatītos tālāk, piedraudēsim viņiem un pieteiksim vairs ne ar vienu nerunāt šajā vārdā.” 18  Tad tie viņus pasauca un aizliedza kaut ko runāt vai mācīt Jēzus vārdā. 19  Bet Pēteris un Jānis tiem atbildēja: ”Spriediet paši, vai Dieva priekšā ir pareizi klausīt jums, nevis Dievam. 20  Mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.” 21  Tie vēlreiz viņiem piedraudēja un tad viņus atlaida, nevarēdami atrast nekādu iemeslu, par ko viņus sodīt, un baidīdamies no ļaudīm, jo visi slavēja Dievu par to, kas bija noticis. 22  Cilvēks, kas brīnumainā veidā bija izdziedināts, bija vairāk nekā četrdesmit gadu vecs. 23  Pēc atbrīvošanas viņi aizgāja pie savējiem un pastāstīja, ko viņiem bija teikuši virspriesteri un vecākie. 24  To dzirdējuši, tie visi vienprātīgi lūdza Dievu: ”Visaugstais Kungs! Tu esi radījis debesis, zemi, jūru un visu, kas tajās, 25  un caur svēto garu ar mūsu tēva Dāvida, sava kalpa, muti esi teicis: ”Kāpēc tautas ir pārņēmis nemiers un ciltis izprāto niekus? 26  Zemes ķēniņi ir nostājušies un valdnieki ir sapulcējušies, lai vērstos pret Jehovu un viņa svaidīto.” 27  Un patiešām — Hērods* un Poncijs Pilāts kopā ar cittautiešiem un Izraēla ļaudīm šajā pilsētā sapulcējās, lai vērstos pret tavu svēto kalpu Jēzu, ko tu esi svaidījis, 28  un paveiktu to, kam tu ar savu roku un pēc sava nodoma jau iepriekš biji lēmis notikt. 29  Un nu, Jehova, pievērs uzmanību viņu draudiem un palīdzi saviem kalpiem ar lielu drosmi runāt tavu vārdu, 30  izstiepjot savu roku, lai dziedinātu, un gādājot, lai tava svētā kalpa Jēzus vārdā notiktu zīmes un brīnumi!” 31  Kad tie bija beiguši savu karsto lūgšanu, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja un tie visi kā viens tika piepildīti ar svēto garu un drosmīgi runāja Dieva vārdu. 32  Visiem, kas bija sākuši ticēt, bija viena sirds un dvēsele, un neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet viņiem viss bija kopīgs. 33  Apustuļi ar lielu spēku liecināja par Kunga Jēzus augšāmcelšanu, un augstsirdīga labestība bagātīgi bija pār viņiem visiem. 34  Neviens no viņiem nebija trūkumā, jo visi, kam piederēja zeme vai mājas, tās pārdeva, atnesa saņemto naudu 35  un nolika pie apustuļu kājām; pēc tam katram tika izdalīts, cik kuram vajadzēja. 36  Arī Jāzeps, ko apustuļi sauca par Barnabu (tulkojumā tas nozīmē ”mierinājuma dēls”) un kas bija levīts, dzimis Kiprā, 37  pārdeva zemes gabalu, kas viņam piederēja, atnesa naudu un nolika pie apustuļu kājām.

Zemsvītras piezīmes

T.i., Hērods Antipa, Hēroda Lielā dēls.