Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Apustuļu darbi 28:1—31

28  Kad bijām nokļuvuši drošībā, mēs uzzinājām, ka šo salu sauc par Maltu.  Salinieki, kas runāja svešā valodā,* izturējās pret mums ar neparastu labvēlību. Viņi iekūra ugunskuru un laipni mūs visus uzņēma, jo lija lietus un bija auksts.  Bet, kad Pāvils salasīja žagaru saišķi un ielika to ugunskurā, karstuma dēļ izlīda odze un aptinās viņam ap roku.  Ieraudzījuši, ka viņam pie rokas karājas čūska, salinieki runāja savā starpā: ”Šis cilvēks nudien ir slepkava. Viņš ir izglābies no jūras, tomēr taisnā tiesa viņam neļauj dzīvot.”  Taču viņš nokratīja rāpuli ugunī, nemaz necietis.  Tie gaidīja, ka viņa roka iekaisīs un uztūks un viņš pēkšņi nokritīs zemē miris. Labu laiku gaidījuši, tie redzēja, ka ar viņu nekas slikts nenotiek, un tad tie mainīja savas domas un sacīja, ka viņš ir dievs.  Tuvumā atradās salas ietekmīgākā vīra, Publija, zemes īpašumi. Viņš mūs labprāt uzņēma un trīs dienas viesmīlīgi izmitināja.  Bet Publija tēvs gulēja drudzī, slims ar dizentēriju. Pāvils iegāja pie tā un lūdza Dievu, uzlika tam rokas un to izdziedināja.  Pēc šī notikuma arī pārējie salas iedzīvotāji, kas bija slimi, nāca pie viņa un tika izdziedināti. 10  Tie mūs godināja, bagātīgi apdāvinot, un, kad mums bija jādodas ceļā, apgādāja ar visu nepieciešamo. 11  Pēc trijiem mēnešiem mēs aizbraucām ar kādu Aleksandrijas kuģi, kas bija pārlaidis ziemu šajā salā un kam priekšgalā bija Dioskūru* zīme. 12  Piestājuši Sirakūzās, mēs tur pavadījām trīs dienas, 13  bet tālāk metām loku, līdz nonācām Rēgijā. Dienu vēlāk sāka pūst dienvidu vējš, un jau otrā dienā mēs sasniedzām Puteolus. 14  Tur mēs atradām brāļus, kas mūs lūdza uzkavēties pie viņiem septiņas dienas. Tā mēs tuvojāmies Romai. 15  Turienes brāļi, dzirdējuši par mums, atnāca līdz Apija laukumam un Trim Tavernām mūs sagaidīt. Kad Pāvils viņus ieraudzīja, viņš pateicās Dievam un viņam radās drosme. 16  Visbeidzot mēs ieradāmies Romā, un Pāvilam atļāva dzīvot atsevišķi kareivja apsardzībā. 17  Trīs dienas vēlāk viņš sasauca jūdu ievērojamākos vīrus. Kad tie bija sanākuši, viņš vērsās pie tiem: ”Brāļi! Lai gan es neko neesmu darījis pret mūsu tautu vai tēvu paražām, mani Jeruzālemē apcietināja un nodeva romiešu rokās. 18  Tie mani nopratināja un gribēja atbrīvot, jo nebija nekā tāda, par ko es būtu pelnījis nāvi. 19  Bet, kad jūdi tam pretojās, es biju spiests piesaukt imperatoru, bet ne jau ar nolūku apsūdzēt savu tautu. 20  Tāpēc es jums esmu lūdzis, lai mēs varētu satikties un aprunāties, jo Izraēla cerības dēļ es esmu saslēgts šajās ķēdēs.” 21  Tie viņam atteica: ”Mēs par tevi neesam saņēmuši vēstules no Jūdejas, un neviens no brāļiem, kas no turienes ir ieradušies, nav stāstījis un runājis par tevi neko sliktu. 22  Bet mēs uzskatām, ka būtu pareizi uzklausīt tavas domas, jo par šo sektu mums ir zināms, ka to nekur neatzīst.” 23  Noteikuši dienu, tie ieradās viņa mājvietā vēl lielākā skaitā, un viņš no rīta līdz vakaram tiem visu skaidroja un plaši liecināja par Dieva valstību, lai tos pārliecinātu par Jēzu, balstoties uz Mozus bauslību un praviešiem. 24  Daži ticēja viņa vārdiem, bet citi neticēja. 25  Tā kā viņi nebija vienisprātis, Pāvils, viņiem aizejot, vēl sacīja: ”Svētais gars ar pravieša Jesajas starpniecību pareizi ir teicis jūsu tēviem: 26  ”Ej pie šīs tautas un saki: ”Dzirdēdami jūs gan dzirdēsiet, bet tā arī nesapratīsiet, un skatīdamies jūs gan skatīsieties, bet tā arī nesaredzēsiet. 27  Jo šo ļaužu sirds ir kļuvusi nejūtīga, ar savām ausīm viņi dzird nelabprāt un ir aizvēruši savas acis, lai ar acīm neredzētu, ar ausīm nedzirdētu, ar sirdi nesaprastu, neatgrieztos un es viņus nedziedinātu.”” 28  Tāpēc lai jums ir zināms, ka vēsts par to, kā Dievs sagādā glābšanu, ir sūtīta tautām, un tās klausīsies.” 29  ——* 30  Viņš palika savā īrētajā mājvietā veselus divus gadus un laipni uzņēma visus, kas nāca pie viņa. 31  Runādams ar lielu drosmi, viņš tiem sludināja Dieva valstību un mācīja par Kungu Jēzu Kristu, un neviens viņu nekavēja.

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”barbari”.
Vai ”Zeva dēlu”, t.i., dvīņubrāļu Kastora un Polideika (Pollūksa).
Dažos manuskriptos: ”Un, kad viņš to bija pateicis, jūdi aizgāja, savā starpā karsti strīdēdamies.” (Sk. Mt 17:21, zemsv. piez.)