Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Apustuļu darbi 26:1—32

26  Agripa teica Pāvilam: ”Tev ir atļauts aizstāvēties.” Tad Pāvils izstiepa roku un iesāka savu aizstāvības runu:  ”Ķēniņ Agripa, es uzskatu sevi par laimīgu, ka tieši tavā priekšā šodien varu aizstāvēties pret visu, par ko jūdi mani apsūdz,  jo sevišķi tāpēc, ka tu labi pārzini visas jūdu paražas un viņu savstarpējos strīdus. Tāpēc es tevi lūdzu pacietīgi mani uzklausīt.  Visiem jūdiem, kas mani agrāk pazina, ir zināms, kā es no pašas jaunības esmu dzīvojis savas tautas vidū un arī Jeruzālemē —  ja vien tie gribētu, tie varētu to apliecināt — proti, ka esmu dzīvojis pēc mūsu ticības stingrākā novirziena* priekšrakstiem, būdams farizejs.  Bet tagad mani tiesā par cerību uz solījumu, kuru Dievs ir devis mūsu tēviem  un kura piepildīšanos mūsu divpadsmit ciltis cer pieredzēt, dienu un nakti viņam dedzīgi kalpojot*. Šīs cerības dēļ, ķēniņ, jūdi mani apsūdz.  Kāpēc jums šķiet neticami, ka Dievs ceļ augšā mirušos?  Es gan pats arī biju pārliecināts, ka man visiem spēkiem jāpretojas nācarieša Jēzus vārdam. 10  Tieši to es arī darīju Jeruzālemē. Saņēmis no virspriesteriem pilnvaras, es daudzus svētos ieslodzīju cietumos, un, kad viņus gribēja sodīt ar nāvi, arī es pievienoju savu balsi. 11  Daudzkārt sodīdams viņus visās sinagogās, es centos piespiest viņus atteikties no savas pārliecības, un trakās dusmās es viņus vajāju pat tālās pilsētās. 12  Tādā nolūkā es virspriesteru uzdevumā ar viņu piešķirtām pilnvarām gāju uz Damasku, 13  kad dienas vidū es, ķēniņ, ceļā ieraudzīju gaismu no debesīm, spožāku par saules gaismu, kas apspīdēja mani un manus ceļabiedrus. 14  Mēs visi nokritām zemē, un es dzirdēju balsi ebreju valodā man sakām: ”Saul, Saul, kāpēc tu mani vajā? Grūti tev spārdīt pret dzenamo nūju.” 15  Es jautāju: ”Kungs, kas tu esi?” Bet Kungs atbildēja: ”Es esmu Jēzus, ko tu vajā. 16  Taču piecelies un nostājies uz savām kājām! Es tev esmu parādījies, lai izvēlētos tevi par kalpu un liecinieku tam, ko tu esi redzējis un ko es tev rādīšu par sevi, 17  un es tevi izglābšu no šīs tautas un no citām tautām, pie kurām es tevi sūtīšu, 18  lai atvērtu viņu acis, viņus no tumsas pievērstu gaismai un no Sātana varas — Dievam un lai viņi, ticēdami man, saņemtu grēku piedošanu un mantojumu svētīto starpā.” 19  Ķēniņ Agripa, es nebiju nepaklausīgs šim redzējumam no debesīm, 20  bet vispirms Damaskā, pēc tam Jeruzālemē un visā Jūdejas zemē, kā arī citu tautu vidū vēstīju, ka ir jānožēlo grēki un jāpievēršas Dievam, darot darbus, kas atbilst grēku nožēlai*. 21  Tāpēc jūdi templī mani sagrāba un mēģināja noslepkavot. 22  Tomēr ar Dieva atbalstu es līdz pat šai dienai liecinu maziem un lieliem, nerunādams neko citu kā vien to, par ko pravieši un Mozus ir teikuši, ka tam bija jānotiek: 23  ka Kristum bija jācieš un ka viņam, kam pirmajam bija jātiek pieceltam no mirušajiem, bija jāsludina gaisma šai tautai un citām tautām.” 24  Viņam šādi aizstāvoties, Fēsts skaļā balsī sacīja: ”Tu neesi pie pilna prāta, Pāvil! Tavas lielās zināšanas padara tevi traku.” 25  Bet Pāvils atteica: ”Es nebūt neesmu zaudējis prātu, augsti godājamais Fēst, bet runāju patiesības un saprāta vārdus. 26  Arī ķēniņš, ar ko es droši runāju, to visu labi zina, un es esmu pārliecināts, ka nekas no šīm lietām viņam nav palicis nepamanīts, jo tas nav noticis tumšā kaktā. 27  Vai tu, ķēniņ Agripa, tici praviešiem? Es zinu, ka tu tici.” 28  Bet Agripa Pāvilam atbildēja: ”Tu jau mani drīz pārliecināsi kļūt par kristieti.” 29  Pāvils piebilda: ”Es lūdzu Dievu, lai agri vai vēlu ne vien tu, bet arī visi pārējie, kas manī šodien klausās, kļūtu tādi paši kā es, tikai bez šīm važām.” 30  Tad ķēniņš, vietvaldis, Bernike un tie, kas sēdēja kopā ar viņiem, piecēlās. 31  Iedami prom, tie runāja savā starpā: ”Šis cilvēks nedara neko tādu, par ko būtu pelnījis nāvi vai ieslodzījumu.” 32  Bet Agripa Fēstam teica: ”Viņu varētu atbrīvot, ja viņš nebūtu piesaucis imperatoru.”

Zemsvītras piezīmes

Vai ”sektas”.
Vai ”veicot svētu kalpošanu”.
Burt. ”prāta izmaiņai”.