Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Apustuļu darbi 25:1—27

25  Trīs dienas pēc tam, kad Fēsts bija ieradies provincē* un pārņēmis varu, viņš no Cēzarejas devās uz Jeruzālemi,  kur jūdu virspriesteri un ievērojamie vīri darīja viņam zināmu, kas tiem ir pret Pāvilu. Tie centās izlūgties,  lai viņš izrādītu labvēlību un liktu atvest Pāvilu uz Jeruzālemi, bet paši taisījās ierīkot slēpni un ceļā viņu nogalināt.  Taču Fēsts atbildēja, ka paturēs Pāvilu Cēzarejā un arī pats drīz dosies uz turieni.  ”Tāpēc lai jūsu varasvīri nāk man līdzi un viņu apsūdz, ja jau šis vīrs ir izdarījis kaut ko sliktu,” viņš sacīja.  Pavadījis pie viņiem ne vairāk kā astoņas vai desmit dienas, viņš atgriezās Cēzarejā, bet nākamajā dienā apsēdās tiesneša vietā un pavēlēja atvest Pāvilu.  Kad tas ienāca, jūdi, kas bija ieradušies no Jeruzālemes, sastājās ap to un izvirzīja daudz smagu apsūdzību, kuras viņi nespēja pierādīt.  Bet Pāvils aizstāvējās: ”Es neesmu sagrēkojis ne pret jūdu bauslību, ne pret templi, ne pret imperatoru.”  Fēsts, vēlēdamies izpatikt jūdiem, jautāja Pāvilam: ”Vai tu gribi iet uz Jeruzālemi, lai tevi tur tiesātu manā priekšā par šīm lietām?” 10  Bet Pāvils sacīja: ”Es stāvu imperatora tiesas krēsla priekšā, kur mani pienākas tiesāt. Jūdiem es neesmu nodarījis neko ļaunu, kā jau tu labi zini. 11  Ja es tiešām esmu ļaundaris un esmu izdarījis kaut ko tādu, par ko būtu pelnījis nāvi, tad es esmu gatavs mirt, bet, ja apsūdzībām, ko šie cilvēki man izvirza, nav nekāda pamata, tad nevienam nav tiesību mani viņiem nodot. Es piesaucu imperatoru!” 12  Tad Fēsts apspriedās ar padomniekiem un paziņoja: ”Tu esi piesaucis imperatoru — pie imperatora tu arī dosies!” 13  Pēc dažām dienām Cēzarejā ieradās ķēniņš Agripa* un Bernike, lai apliecinātu cieņu Fēstam. 14  Viņi tur pavadīja vairākas dienas, un Fēsts izklāstīja ķēniņam Pāvila lietu: ”Te ir kāds vīrs, ko Fēlikss ir atstājis apcietinājumā. 15  Kad es biju Jeruzālemē, virspriesteri un jūdu vecākie pastāstīja par viņu un prasīja viņu notiesāt. 16  Bet es tiem atbildēju, ka romiešiem nav pieņemts kādu notiesāt, pirms apsūdzētais nav ticies ar apsūdzētājiem un dabūjis iespēju aizstāvēties pret apsūdzību. 17  Tāpēc, kad tie šeit ieradās, es nekavējos un jau nākamajā dienā apsēdos tiesneša vietā un pavēlēju atvest šo vīru. 18  Pretēji tam, ko es biju gaidījis, apsūdzētāji nostājušies nespēja minēt nekādu ļaundarību, ko viņš būtu izdarījis. 19  Tie tikai strīdējās ar viņu par savu reliģiju un kādu Jēzu, kurš esot miris, bet par kuru Pāvils apgalvoja, ka tas ir dzīvs. 20  Nezinādams, kā atrisināt šo strīdu, es jautāju, vai viņš negribētu iet uz Jeruzālemi un tikt tiesāts par šīm lietām tur. 21  Bet, kad Pāvils lūdza atstāt viņu apcietinājumā līdz Viņa Augstības spriedumam, es pavēlēju viņu apsargāt, kamēr sūtīšu viņu pie imperatora.” 22  Tad Agripa teica Fēstam: ”Es pats arī gribētu dzirdēt šo cilvēku.” ”Rīt tu viņu dzirdēsi,” tas atbildēja. 23  Nākamajā dienā Agripa un Bernike ieradās visā savā spožumā un kopā ar karaspēka komandieriem un pilsētas augstāko aprindu pārstāvjiem iegāja audienču zālē. Pēc Fēsta pavēles tur ieveda Pāvilu, 24  un Fēsts sacīja: ”Ķēniņ Agripa un visi klātesošie! Jūs redzat šo cilvēku, par kuru pie manis ir vērsušies daudzi jo daudzi jūdi gan Jeruzālemē, gan šeit, kliedzot, ka viņš nedrīkst palikt dzīvs. 25  Bet es redzēju, ka viņš nav izdarījis neko tādu, par ko būtu pelnījis nāvi. Tāpēc, kad šis cilvēks piesauca Viņa Augstību, es izlēmu to sūtīt pie viņa. 26  Taču man nav nekā noteikta, ko par viņu rakstīt savam kungam, tāpēc es viņu atvedu jūsu priekšā, it īpaši tavā priekšā, ķēniņ Agripa, lai pēc nopratināšanas man būtu, ko rakstīt. 27  Man šķiet, nebūtu prātīgi sūtīt ieslodzīto, nenorādot, kādas apsūdzības viņam ir izvirzītas.”

Zemsvītras piezīmes

T.i., Jūdejā. Vietvalža rezidence atradās Cēzarejā.
T.i., Hērods Agripa II.