Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Apustuļu darbi 23:1—35

23  Pāvils cieši paskatījās uz sinedriju un sacīja: ”Brāļi, līdz pat šai dienai es Dieva priekšā esmu dzīvojis pēc vislabākās sirdsapziņas.”  Tad augstais priesteris Hananja pavēlēja tiem, kas stāvēja viņam līdzās, sist viņam pa muti.  Bet Pāvils viņam paziņoja: ”Dievs tevi sitīs, tu, nobalsinātā siena! Tu te sēdi, lai tiesātu mani pēc bauslības, bet pats pārkāp bauslību, likdams mani sist?!”  Blakusstāvētāji sašuta: ”Tu nievā Dieva augsto priesteri?”  Pāvils atbildēja: ”Brāļi, es nezināju, ka tas ir augstais priesteris. Ir taču rakstīts: ”Tu nedrīksti runāt ļaunu par savas tautas vadītāju.””  Kad Pāvils ievēroja, ka sinedrijā viena daļa ir saduceji, bet otra daļa — farizeji, viņš iesaucās: ”Brāļi! Es esmu farizejs, farizeju dēls. Mani tiesā tāpēc, ka man ir cerība uz mirušo augšāmcelšanu.”  Kad viņš to bija pateicis, farizeji un saduceji sāka strīdēties un sapulce sašķēlās,  jo saduceji apgalvo, ka nav ne augšāmcelšanas, ne eņģeļu, ne garu, bet farizeji to visu atzīst.  Izcēlās skaļa klaigāšana, un daži rakstu mācītāji no farizeju grupējuma piecēlās un nikni iebilda: ”Mēs nekā ļauna šajā cilvēkā nesaskatām. Ja nu ar viņu ir runājis kāds gars vai eņģelis...?” 10  Strīdam pieņemoties spēkā, karaspēka komandierim kļuva bail, ka Pāvilu saplosīs, tāpēc viņš pavēlēja karavīriem iet un izraut to no viņu vidus un aizvest uz karaspēka mītni. 11  Bet nākamajā naktī Kungs nostājās viņam blakus un teica: ”Esi drosmīgs! Tāpat kā tu par mani esi plaši liecinājis Jeruzālemē, tev būs jāliecina arī Romā.” 12  Kad uzausa diena, jūdi izdomāja slepenu plānu un nozvērējās neēst un nedzert, kamēr nebūs nonāvējuši Pāvilu. 13  Šajā sazvērestībā bija iesaistīti vairāk nekā četrdesmit vīru, 14  kas, aizgājuši pie virspriesteriem un vecākajiem, teica: ”Mēs esam nozvērējušies neko neēst, kamēr nebūsim nogalinājuši Pāvilu. 15  Tāpēc tagad kopā ar sinedriju sakiet karaspēka komandierim, lai tas viņu atved pie jums, it kā jūs gribētu pamatīgāk iepazīties ar viņa lietu. Bet, kad viņš tuvosies, mēs būsim gatavi viņu nogalināt.” 16  Taču Pāvila māsas dēls uzzināja, ka tie plāno uzbrukumu no slēpņa, aizgāja uz karaspēka mītni un pastāstīja par to Pāvilam. 17  Tad Pāvils pasauca vienu no virsniekiem un tam sacīja: ”Aizved šo jaunekli pie komandiera, jo viņam ir kaut kas ziņojams.” 18  Viņš to paņēma, aizveda pie komandiera un teica: ”Ieslodzītais Pāvils pieaicināja mani un lūdza, lai es šo jaunekli atvedu pie tevis, jo viņam ir kaut kas tev stāstāms.” 19  Komandieris, satvēris to pie rokas, paveda nostāk un jautāja: ”Kas tev ir sakāms?” 20  Tas atbildēja: ”Jūdi ir vienojušies prasīt, lai tu rīt aizvestu Pāvilu uz sinedriju, it kā viņi grasītos sīkāk noskaidrot viņa lietu. 21  Bet neļauj sevi pierunāt, jo vairāk nekā četrdesmit vīru no tiem grib viņam slepus uzbrukt un ir nozvērējušies neēst un nedzert, pirms nebūs viņu nonāvējuši. Viņi jau ir gatavi un gaida tavu piekrišanu.” 22  Tad komandieris ļāva jauneklim iet, bet pirms tam pieteica: ”Tikai nesaki nevienam, ka esi to man izstāstījis!” 23  Viņš pasauca divus virsniekus un pavēlēja: ”Sagatavojiet divsimt kareivju, septiņdesmit jātnieku un divsimt šķēpnešu, lai trešajā nakts stundā* dotos uz Cēzareju! 24  Sagādājiet arī zirgus, ar ko Pāvilam jāt, lai nogādātu viņu drošībā pie vietvalža Fēliksa.” 25  Un viņš uzrakstīja šāda satura vēstuli: 26  ”Klaudijs Līsijs sveicina augsti godājamo vietvaldi Fēliksu! 27  Jūdi bija sagrābuši šo vīru un grasījās nogalināt, bet tad piesteidzos es ar karaspēka nodaļu un viņu izglābu, jo uzzināju, ka viņš ir romietis. 28  Gribēdams noskaidrot, par ko tie viņu apsūdz, es viņu aizvedu uz sinedriju. 29  Es uzzināju, ka apsūdzība ir saistīta ar viņu bauslības jautājumiem, bet nebija nekā tāda, par ko viņš būtu pelnījis nāvi vai ieslodzījumu. 30  Taču man ir kļuvis zināms, ka pret šo vīru tiek gatavota sazvērestība, tāpēc es nekavējoties viņu sūtīju pie tevis un liku, lai apsūdzētāji tavā priekšā izklāsta visu, kas tiem ir pret viņu.” 31  Tad kareivji, kā viņiem bija pavēlēts, ņēma Pāvilu un naktī aizveda uz Antipatridu. 32  Otrā dienā tie ļāva jātniekiem ar viņu doties tālāk, bet paši atgriezās karaspēka mītnē. 33  Jātnieki ieradās Cēzarejā, aizveda Pāvilu pie vietvalža un nodeva viņam vēstuli. 34  To izlasījis, viņš pavaicāja Pāvilam, no kuras provinces tas ir, un uzzināja, ka no Kilikijas. 35  ”Es rūpīgi noklausīšos tavu lietu, kad būs ieradušies arī tavi apsūdzētāji,” viņš paziņoja un lika to turēt apsardzībā Hēroda pilī.

Zemsvītras piezīmes

Ap deviņiem vakarā. Trešā stunda, skaitot no saules rieta.