Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Apustuļu darbi 2:1—47

2  Kad bija pienākusi Vasarsvētku diena*, viņi visi bija sapulcējušies vienuviet.  Pēkšņi no debesīm atskanēja troksnis kā no stipras vēja brāzmas, un tas pārņēma visu namu, kur viņi sēdēja.  Viņiem parādījās it kā liesmu mēles, kas sadalījās un nolaidās uz katru no tiem,  un tos visus piepildīja svētais gars. Tad viņi sāka runāt dažādās valodās, kādās gars viņiem deva spēju runāt.  Tajā laikā Jeruzālemē bija apmetušies jūdi, kas bijās Dievu, no visām pasaules malām.  Kad atskanēja šī skaņa, sanāca daudz ļaužu, un visi bija neizpratnē, jo ikviens dzirdēja tos runājam savā valodā.  Ārkārtīgi pārsteigti, ļaudis teica: ”Skatieties, vai tad visi, kas runā, nav galilejieši?  Kā tad mēs dzirdam katrs savu dzimto valodu?  Partieši, mēdieši, elamieši, tie, kas dzīvo Mezopotāmijā, Jūdejā, Kapadokijā, Pontā, Āzijā*, 10  Frīģijā, Pamfīlijā, Ēģiptē, Lībijas apgabalos pie Kirēnes, tie, kas ieradušies no Romas, gan jūdi, gan prozelīti*, 11  krētieši un arābi — mēs visi dzirdam, ka tie mūsu valodās pauž Dieva izcilos darbus.” 12  Visi izbrīnā un apmulsumā cits citam jautāja: ”Ko gan tas nozīmē?” 13  Taču citi tos izsmēja, teikdami: ”Tie ir sadzērušies saldu vīnu.” 14  Tad Pēteris piecēlās līdz ar tiem vienpadsmit un skaļā balsī sacīja: ”Jūdejas vīri un visi Jeruzālemes iedzīvotāji! Ņemiet vērā un uzmanīgi uzklausiet manus vārdus. 15  Šie cilvēki nebūt nav piedzērušies, kā jūs domājat, jo ir tikai dienas trešā stunda*, 16  bet tā piepildās pravieša Joēla teiktais: 17  ””Un pēdējās dienās,” saka Dievs, ”es izliešu savu garu pār visdažādākajiem cilvēkiem, jūsu dēli un meitas pravietos, jūsu jaunekļi skatīs parādības, un jūsu vecie vīri redzēs sapņus. 18  Pat pār saviem kalpiem un kalponēm es tajās dienās izliešu savu garu, un tie pravietos. 19  Es rādīšu brīnumus augšā debesīs un zīmes apakšā uz zemes: asinis, uguni un dūmu mākoņus; 20  saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, pirms nāks Jehovas lielā un spožā diena. 21  Un ikviens, kas piesauc Jehovas vārdu, tiks izglābts.”” 22  Izraēlieši, klausieties šos vārdus: nācarieti Jēzu, vīru, uz kuru Dievs jums atklāti ir norādījis ar vareniem darbiem, brīnumiem un zīmēm, ko Dievs ar viņa starpniecību ir paveicis jūsu vidū, kā jūs paši to zināt, 23  šo vīru, kurš tika nodots, kā Dievs bija nolēmis un iepriekš paredzējis, jūs ar noziedzīgu ļaužu rokām piesitāt pie staba un nonāvējāt. 24  Taču Dievs viņu cēla augšā, atbrīvodams no nāves valgiem, jo nebija iespējams, ka viņš paliktu tās varā. 25  Jo Dāvids par viņu saka: ”Jehova arvien ir bijis manu acu priekšā, viņš ir pie manas labās rokas, lai es nekad nesvārstītos. 26  Tāpēc mana sirds kļuva līksma un mana mēle gavilēja. Pat mana miesa dzīvos cerībā, 27  jo tu neatstāsi manu dvēseli nāves valstībā* un neļausi savam uzticīgajam kalpam pieredzēt satrūdēšanu. 28  Tu esi darījis man zināmus dzīvības ceļus, tu mani pildīsi ar prieku savā priekšā.” 29  Brāļi, es runāšu ar jums atklāti par ciltstēvu Dāvidu: viņš ir nomiris un apglabāts, un viņa kaps līdz šai dienai ir tepat pie mums. 30  Būdams pravietis un zinādams, ka Dievs viņam ar zvērestu ir apsolījis vienu no viņa pēcnācējiem celt viņa tronī, 31  Dāvids ir paredzējis Kristus augšāmcelšanu un runājis par to, proti — ka viņš netika atstāts nāves valstībā un viņa miesa nepieredzēja satrūdēšanu. 32  Šo Jēzu Dievs ir cēlis augšā, un tam mēs visi esam liecinieki. 33  Tāpēc, paaugstināts pie Dieva labās rokas un saņēmis no Tēva apsolīto svēto garu, viņš ir izlējis to, ko jūs redzat un dzirdat. 34  Dāvids nav uzkāpis debesīs, bet viņš pats ir sacījis: ”Jehova teica manam Kungam: ”Sēdi pie manas labās rokas, 35  kamēr es nolikšu tavus ienaidniekus tev zem kājām.”” 36  Tāpēc lai viss Izraēla nams skaidri zina, ka Dievs viņu ir iecēlis par Kungu un Kristu — šo Jēzu, ko jūs esat piesituši pie staba.” 37  To dzirdējuši, viņi bija satriekti līdz sirds dziļumiem un prasīja Pēterim un pārējiem apustuļiem: ”Brāļi, ko lai mēs darām?” 38  Pēteris atbildēja: ”Nožēlojiet grēkus, un lai ikviens no jums kristījas Jēzus Kristus vārdā, tad jūsu grēki tiks piedoti un jūs saņemsiet dāvanu — svēto garu. 39  Jo šis solījums ir dots jums, jūsu bērniem un visiem, kas vēl ir tālu, — visiem tiem, ko Jehova, mūsu Dievs, aicinās pie sevis.” 40  Vēl ar daudziem citiem vārdiem viņš liecināja un tos skubināja: ”Glābieties no šīs nelietīgās paaudzes!” 41  Tad tie, kas labprāt uzklausīja viņa vārdus, kristījās, un tajā dienā viņiem pievienojās ap trīs tūkstošiem dvēseļu. 42  Tie iedziļinājās apustuļu mācībā, savā starpā dalījās it visā, kopīgi ēda un nodevās lūgšanām. 43  Ikvienu dvēseli pārņēma bijība, jo apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju. 44  Visi, kas kļuva ticīgi, turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs, 45  viņi pārdeva savus īpašumus un mantu un izdalīja saņemto naudu visiem, cik kuram vajadzēja. 46  Dienu no dienas viņi vienprātībā pulcējās templī, mājās lauza maizi un baudīja ēdienu ar lielu prieku un skaidru sirdi, 47  slavēdami Dievu un iemantodami visu ļaužu labvēlību. Bet Jehova ik dienas viņiem piepulcēja tos, kas tika glābti.

Zemsvītras piezīmes

Vai ”Pentakosts”, no gr. ”piecdesmitā [diena]”. Šos svētkus svinēja 6. sīvānā, t.i., piecdesmit dienas pēc 16. nīsāna.
Romas province Mazāzijā.
T.i., tie, kas bija pieņēmuši jūdaismu.
Ap deviņiem no rīta.
Vai ”hadesā”. Sk. 9. pielikumu.