Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Apustuļu darbi 17:1—34

17  Viņi izgāja cauri Amfipolei un Apollonijai un nonāca Tesalonikā, kur bija jūdu sinagoga.  Pāvils pēc sava paraduma iegāja tajā un trīs sabatus apsprieda ar viņiem Rakstus,  minēdams no tiem pierādījumus un paskaidrodams, ka Kristum bija jācieš un jāpieceļas no mirušajiem, un sacīdams: ”Šis Jēzus, ko es jums sludinu, ir Kristus.”  Daži no viņiem kļuva ticīgi un pievienojās Pāvilam un Sīlam, tāpat kā liels pulks grieķu, kas pielūdza Dievu, un ne mazums ietekmīgu sieviešu.  Bet jūdi, skaudības pārņemti, sapulcēja salašņas, kas slaistījās tirgus laukumā, un, savākuši pūli, sacēla pilsētā nemieru, iebruka Jāsona mājā un gribēja izvest tos ārā pie pūļa.  Taču viņi tos neatrada, tāpēc aizvilka Jāsonu un dažus brāļus pie pilsētas vadītājiem un sauca: ”Tie cilvēki, kas ir sacēluši kājās visu pasauli, ir atnākuši arī šurp,  un Jāsons tos ir uzņēmis pie sevis. Viņi visi pārkāpj imperatora rīkojumus, sakot, ka ir cits ķēniņš — Jēzus.”  Tā viņi satrauca pūli un pilsētas vadītājus, kas to dzirdēja.  Bet, saņēmuši no Jāsona un pārējiem drošības naudu, pilsētas vadītāji ļāva tiem iet. 10  Tajā pašā naktī brāļi gan Pāvilu, gan Sīlu aizsūtīja uz Beroju. Ieradušies tur, viņi iegāja jūdu sinagogā. 11  Tiem bija labāka attieksme nekā Tesalonikas jūdiem, tie ļoti labprāt pieņēma vārdu un katru dienu pētīja Rakstus, vai tiešām tā ir. 12  No tiem daudzi kļuva ticīgi, tāpat arī ne mazums cienījamu grieķu sieviešu un vīriešu. 13  Bet, kad Tesalonikas jūdi uzzināja, ka Pāvils sludina Dieva vārdu arī Berojā, viņi tur ieradās, lai satrauktu un sakūdītu ļaudis. 14  Tad brāļi nekavējoties sūtīja Pāvilu prom, lai viņš ietu līdz jūrai, bet Sīla un Timotejs palika turpat. 15  Pāvila pavadoņi viņu aizveda līdz pat Atēnām un tad, saņēmuši norādījumu, ka Sīlam un Timotejam pēc iespējas ātrāk jāierodas pie viņa, devās atpakaļ. 16  Kamēr Pāvils Atēnās tos gaidīja, viņš ievēroja, ka pilsēta ir pilna ar elkiem, un viņa gars iedegās dusmās. 17  Viņš runāja sinagogā ar jūdiem un citiem, kas pielūdza Dievu, bet tirgus laukumā ik dienas ar visiem, kas gadījās tuvumā. 18  Bet daži epikūriešu un stoiķu filozofi sāka ar viņu strīdēties. Vieni sacīja: ”Ko šis pļāpa grib teikt?”, bet citi: ”Izskatās, ka viņš ir svešu dievību sludinātājs,” — jo viņš sludināja labo vēsti par Jēzu un augšāmcelšanu. 19  Tāpēc tie viņu satvēra, aizveda uz areopāgu* un jautāja: ”Vai mēs varam uzzināt, kas ir šī jaunā mācība, par kuru tu runā? 20  Tu stāsti kaut ko svešu mūsu ausīm, tāpēc mēs gribam uzzināt, ko tas nozīmē.” 21  Bet visi atēnieši un svešzemnieki, kas tur bija apmetušies, brīvajā laikā to vien darīja kā stāstīja un klausījās kaut ko jaunu. 22  Stāvēdams areopāga vidū, Pāvils sacīja: ”Atēnieši, es redzu, ka jūs it visā esat īpaši dievbijīgi*. 23  Staigādams un aplūkodams jūsu svētumus, es ieraudzīju arī kādu altāri ar uzrakstu ”Nepazīstamam Dievam”. Tad nu, ko jūs nepazīdami pielūdzat, to es jums sludinu. 24  Dievs, kurš radījis pasauli un visu, kas tajā, būdams debesu un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos, 25  un viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā viņam kaut ko vajadzētu, jo viņš pats visiem dod dzīvību, elpu un visu. 26  No viena cilvēka viņš ir licis rasties visām tautām un dzīvot pa visu zemes virsu, un viņš ir nolicis noteiktus laikus un robežas, kur cilvēkiem dzīvot, 27  lai tie meklētu Dievu, raudzītu viņu uziet un arī atrastu, kaut viņš nav tālu nevienam no mums. 28  Jo, pateicoties viņam, mēs dzīvojam, kustamies un esam, kā jau ir teikuši daži jūsu dzejnieki: ”Mēs visi esam viņa dzimta.” 29  Tā kā mēs esam Dieva dzimta, mums nebūtu jādomā, ka dievišķā Būtne ir līdzīga zeltam, sudrabam vai akmenim — cilvēka izdomātam un prasmīgi veidotam tēlam. 30  Tomēr Dievs ir atstājis bez ievērības nezināšanas laikus un tagad aicina visus ļaudis, lai kur tie dzīvotu, nožēlot grēkus, 31  jo viņš ir noteicis dienu, kad taisnīgi tiesās apdzīvoto zemi ar viņa izraudzīta vīra starpniecību, un ir devis apstiprinājumu visiem cilvēkiem, pieceldams to no mirušajiem.” 32  Kad tie dzirdēja par mirušo augšāmcelšanu, daži viņu izsmēja, bet citi teica: ”Par to tu mums pastāstīsi kādu citu reizi.” 33  Tad Pāvils devās prom no viņu vidus, 34  bet daži viņam pievienojās un kļuva ticīgi. Starp tiem bija areopāga tiesnesis Dionīsijs, kāda sieviete, vārdā Damarida, un vēl citi.

Zemsvītras piezīmes

Vai ”Areja pakalnu; Areopāgu”. Par areopāgu sauca Atēnu augstāko tiesu, kas sanāca Areja pakalnā.
Vai ”bīstaties dievības vairāk nekā citi”.