Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Apustuļu darbi 16:1—40

16  Viņš ieradās Derbē un pēc tam Listrā. Tur bija kāds māceklis, vārdā Timotejs, ticīgas jūdietes dēls, bet viņa tēvs bija grieķis.  Brāļi Listrā un Ikonijā labi atsaucās par viņu.  Pāvils izteica vēlēšanos, lai tas ietu viņam līdzi, un viņš to ņēma un apgraizīja jūdu dēļ, kuri dzīvoja tajās vietās, jo visi zināja, ka viņa tēvs ir grieķis.  Iedami pa pilsētām, viņi pavēstīja, kādus rīkojumus apustuļi un vecākie Jeruzālemē ir likuši ievērot.  Līdz ar to draudzes kļuva aizvien stiprākas ticībā un dienu no dienas auga.  Viņi izgāja cauri Frīģijai un Galatijas zemei, jo svētais gars viņiem aizliedza runāt vārdu Āzijā.  Nonākuši Mīsijā, viņi gribēja doties uz Bitīniju, bet Jēzus gars viņiem neļāva.  Tad viņi izgāja cauri Mīsijai un nonāca Troādā.  Naktī Pāvils redzēja parādību: kāds maķedonietis stāvēja un viņu lūdza: ”Nāc uz Maķedoniju un palīdzi mums!” 10  Kad viņš šo parādību bija redzējis, mēs uzreiz gribējām doties uz Maķedoniju, saprazdami, ka Dievs mūs aicina tur sludināt labo vēsti. 11  Tā nu mēs no Troādas izbraucām jūrā un taisnā ceļā nonācām Samotrākē, bet nākamajā dienā — Neapolē. 12  No turienes mēs devāmies uz Filipiem, kas ir kolonija un galvenā pilsēta tajā Maķedonijas apgabalā. Šajā pilsētā mēs palikām dažas dienas. 13  Sabata dienā mēs izgājām ārpus pilsētas vārtiem pie upes, jo domājām, ka tur varētu būt lūgšanu vieta, un apsēdušies uzsākām sarunu ar sievietēm, kas bija sanākušas. 14  Klausījās arī kāda dievbijīga sieviete, vārdā Lidija, purpura pārdevēja no Tiatīras pilsētas, un Jehova viņai atvēra sirdi, lai viņa uzklausītu Pāvila teikto. 15  Kad viņa ar savu saimi bija kristījusies, viņa mūs lūdza: ”Ja jūs uzskatāt, ka esmu uzticīga Jehovam, nāciet un palieciet manā namā!” Un tā viņa mūs pierunāja. 16  Reiz, kad gājām uz lūgšanu vietu, mēs sastapām kādu kalponi, kurai bija gars — zīlēšanas dēmons. Ar pareģošanu viņa sagādāja saviem kungiem lielu peļņu. 17  Viņa sekoja Pāvilam un mums, saukdama: ”Šie cilvēki ir Visaugstākā Dieva kalpi, kas jums sludina glābšanas ceļu!” 18  Viņa to darīja daudzas dienas, līdz Pāvilam tas apnika, un viņš pagriezies teica garam: ”Jēzus Kristus vārdā es tev pavēlu iziet no viņas!” Un tajā pašā brīdī tas izgāja. 19  Kad nu viņas kungi redzēja, ka to peļņas avots ir zudis, tie sagrāba Pāvilu un Sīlu un aizvilka viņus uz tirgus laukumu pie varasvīriem. 20  Pieveduši viņus pie pilsētas valdes locekļiem, tie teica: ”Šie cilvēki saceļ mūsu pilsētā nemieru un, būdami jūdi, 21  sludina paražas, ko mums, romiešiem, nav pieļaujams ne pārņemt, ne ievērot.” 22  Tad pūlis sacēlās pret viņiem, un pilsētas valdes locekļi, norāvuši viņiem virsdrēbes, pavēlēja viņus pērt ar rīkstēm. 23  Pēc daudziem sitieniem tie iemeta viņus cietumā un lika cietuma uzraugam viņus rūpīgi apsargāt. 24  Saņēmis šādu pavēli, tas viņus ieslodzīja cietuma dziļākajā telpā un ieslēdza viņu kājas siekstā. 25  Nakts vidū Pāvils un Sīla lūdza Dievu un dziedāja viņam slavas dziesmas, bet pārējie ieslodzītie viņos klausījās. 26  Pēkšņi notika stipra zemestrīce, kas satricināja cietuma pamatus, acumirklī visas durvis atvērās, un visiem nokrita važas. 27  Kad cietuma uzraugs pamodies ieraudzīja, ka cietuma durvis ir vaļā, viņš izvilka zobenu un gribēja nonāvēties, jo domāja, ka ieslodzītie ir izbēguši. 28  Bet Pāvils skaļā balsī iesaucās: ”Nedari sev nekā ļauna, jo mēs visi esam šeit!” 29  Viņš palūdza gaismu, ieskrēja iekšā un drebēdams nokrita Pāvila un Sīlas priekšā. 30  Pēc tam, izvedis tos ārā, viņš jautāja: ”Kungi, kas man jādara, lai es tiktu izglābts?” 31  ”Tici Kungam Jēzum, un tu tiksi izglābts — gan tu, gan tava saime,” tie atbildēja. 32  Un tie pavēstīja Jehovas vārdus viņam un visiem no viņa nama. 33  Tajā pašā nakts stundā viņš tos aizveda sev līdzi un apmazgāja tiem brūces. Tad viņš un visa viņa ģimene bez kavēšanās kristījās. 34  Viņš tos ieveda savā mājā, uzklāja tiem galdu un ar visu savu saimi ļoti priecājās, ka bija sācis ticēt Dievam. 35  Kad uzausa diena, pilsētas valdes locekļi sūtīja sargus ar ziņu: ”Atbrīvo šos cilvēkus.” 36  Cietuma uzraugs atstāstīja viņu vārdus Pāvilam un teica: ”Pilsētas valdes locekļi ir atsūtījuši vīrus jūs atbrīvot. Tāpēc nāciet laukā un ejiet ar mieru!” 37  Bet Pāvils tiem sacīja: ”Viņi bez tiesas sprieduma, visiem redzot, mūs nopēra, kaut arī esam romieši, un ielika cietumā, bet tagad slepus met ārā? Nu nē! Lai viņi paši nāk un izved mūs ārā.” 38  Tad sargi atstāstīja šos vārdus pilsētas valdes locekļiem, un tie, izdzirdējuši, ka šie cilvēki ir romieši, nobijās. 39  Tie atnāca, atvainojās viņiem un, izveduši ārā, lūdza viņus aiziet no pilsētas. 40  Iznākuši no cietuma, viņi aizgāja uz Lidijas namu, satika brāļus, tos uzmundrināja un devās prom.

Zemsvītras piezīmes