Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Apustuļu darbi 15:1—41

15  Atnāca daži no Jūdejas un mācīja brāļus: ”Ja jūs neapgraiza pēc Mozus paražas, jūs nevarat tikt glābti.”  Bet, kad Pāvilam un Barnabam ar tiem radās ne mazums domstarpību un strīdu, tika nolemts, ka Pāvils, Barnaba un daži citi brāļi dosies pie apustuļiem un vecākajiem uz Jeruzālemi, lai pārrunātu šo jautājumu.  Draudze viņus pavadīja, un viņi gāja caur Feniķiju un Samariju, stāstīdami par cittautiešu pievēršanos ticībai un sagādādami visiem brāļiem lielu prieku.  Kad viņi bija ieradušies Jeruzālemē, draudze, apustuļi un vecākie viņus laipni uzņēma, un viņi pastāstīja, cik daudz Dievs ir paveicis ar viņu starpniecību.  Bet daži no farizeju novirziena*, kas bija kļuvuši ticīgi, piecēlās un teica: ”Vajag tos apgraizīt un likt tiem ievērot Mozus bauslību.”  Apustuļi un vecākie sapulcējās, lai izskatītu šo jautājumu.  Pēc ilgām pārrunām Pēteris piecēlās un sacīja: ”Brāļi, jūs labi zināt, ka jau kopš pirmajām dienām Dievs no mums visiem ir izredzējis mani, lai cittautieši no manas mutes dzirdētu labās vēsts vārdu un sāktu ticēt.  Un Dievs, kas pazīst sirdis, ir devis liecību, piešķirdams tiem svēto garu, tāpat kā mums.  Viņš pret tiem nav izturējies citādi kā pret mums, bet ir attīrījis to sirdis ar ticību. 10  Kāpēc tad jūs gribat pārbaudīt Dievu, liekot mācekļiem kaklā jūgu, ko ne mūsu tēvi, ne mēs nespējām nest? 11  Turpretī mēs ticam, ka tiksim glābti pēc Kunga Jēzus augstsirdīgās labestības, tāpat kā tie.” 12  Tad viss ļaužu pulks apklusa un klausījās, kā Barnaba un Pāvils stāstīja par daudzajām zīmēm un brīnumiem, ko Dievs ar viņu starpniecību bija darījis citu tautu vidū. 13  Kad viņi bija beiguši runāt, Jēkabs sacīja: ”Brāļi, uzklausiet mani! 14  Simeons* pastāstīja, kā Dievs pirmo reizi ir pievērsis uzmanību tautām, lai no tām sapulcētu tautu savam vārdam. 15  Ar to saskan praviešu vārdi, kā ir rakstīts: 16  ”Pēc tam es atgriezīšos un atkal uzcelšu sagruvušo Dāvida namu, es to uzcelšu no drupām un atjaunošu, 17  lai atlikušie ļaudis cītīgi meklētu Jehovu līdz ar visu tautu cilvēkiem — ar tiem, kas nosaukti manā vārdā, — saka Jehova, kurš dara to, 18  kas ir zināms kopš senlaikiem.” 19  Tāpēc es domāju, ka nevajag apgrūtināt cittautiešus, kas pievēršas Dievam, 20  bet vajag tiem rakstīt, lai tie atturas no visa, kas elku apgānīts, no netiklības, no nožņaugtu dzīvnieku gaļas un no asinīm. 21  Jo no seniem laikiem Mozu sludina katrā pilsētā, un viņu ik sabatu lasa priekšā sinagogās.” 22  Tad apustuļi un vecākie kopā ar visu draudzi nolēma izraudzīties no sava vidus vīrus un sūtīt tos līdzi Pāvilam un Barnabam uz Antiohiju — Jūdu, ko sauca par Barsabu, un Sīlu, vīrus, kas uzņēmās vadību starp brāļiem. 23  Tiem līdzi viņi deva vēstuli: ”Apustuļi un vecākie, jūsu brāļi, sveicina brāļus no citām tautām Antiohijā, Sīrijā un Kilikijā. 24  Tā kā esam dzirdējuši, ka daži no mūsu vidus ar savām runām ir sajaukuši jums prātu, grūzdami postā jūsu dvēseles, lai gan mēs tiem neesam devuši nekādus norādījumus, 25  tad mēs vienprātīgi esam nolēmuši sūtīt pie jums izraudzītus vīrus kopā ar mūsu mīļajiem Barnabu un Pāvilu, 26  kas ir riskējuši ar savu dzīvību* mūsu Kunga Jēzus Kristus vārda dēļ. 27  Tad nu mēs sūtām Jūdu un Sīlu, lai viņi to pašu pastāstītu arī vārdos. 28  Svētais gars un mēs esam atzinuši par labu neuzlikt jums nekādu citu nastu kā vien to, kas ir nepieciešams: 29  atturēties no tā, kas upurēts elkiem, no asinīm, no nožņaugtu dzīvnieku gaļas un no netiklības. Ja jūs no tā visa rūpīgi sargāsieties, jums klāsies labi. Palieciet sveiki!” 30  Aizvadīti ceļā, viņi devās uz Antiohiju, kur saaicināja mācekļu pulku un nodeva tiem vēstuli. 31  Kad tie izlasīja vēstuli, tie priecājās par saņemto uzmundrinājumu. 32  Jūda un Sīla, kas arī paši bija pravieši, uzmundrināja brāļus ar daudziem vārdiem un tos stiprināja. 33  Kad viņi tur kādu laiku bija uzturējušies, brāļi viņus atlaida ar mieru atpakaļ pie tiem, kas viņus bija sūtījuši. 34  ——* 35  Bet Pāvils un Barnaba palika Antiohijā, mācīja un kopā ar daudziem citiem sludināja labo vēsti — Jehovas vārdus. 36  Pēc kāda laika Pāvils sacīja Barnabam: ”Atgriezīsimies un apraudzīsim brāļus visās pilsētās, kurās mēs sludinājām Jehovas vārdus, lai redzētu, kā tiem klājas.” 37  Barnaba gribēja ņemt līdzi Jāni, ko sauca par Marku. 38  Bet Pāvils uzskatīja, ka nebūtu pareizi ņemt viņu līdzi, jo viņš tos Pamfīlijā bija atstājis un nebija gājis darbā kopā ar tiem. 39  Uzliesmoja nikns strīds, un viņu ceļi šķīrās. Barnaba paņēma Marku un ar kuģi aizbrauca uz Kipru, 40  savukārt Pāvils izvēlējās Sīlu un, kad brāļi viņu bija uzticējuši Jehovas augstsirdīgajai labestībai, devās ceļā. 41  Viņš pārstaigāja Sīriju un Kilikiju, stiprinādams draudzes.

Zemsvītras piezīmes

Vai ”sektas”.
Vārda Sīmanis ebr. forma. Sk. Mt 10:2, zemsv. piez.
Vai ”dvēseli”.
Dažos manuskriptos: ”Bet Sīla atzina par labu palikt tur ilgāk, turpretī Jūda viens pats devās uz Jeruzālemi.” (Sk. Mt 17:21, zemsv. piez.)