Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Apustuļu darbi 14:1—28

14  Ikonijā viņi kopā iegāja jūdu sinagogā un runāja tā, ka liels pulks jūdu un grieķu kļuva ticīgi.  Bet tie jūdi, kas neticēja, samusināja cittautiešus un noskaņoja to sirdis* pret brāļiem.  Viņi tur pavadīja krietnu laiku un droši runāja Jehovas spēkā, kurš apstiprināja vārdu par savu augstsirdīgo labestību ar zīmēm un brīnumiem, ko ļāva viņiem veikt.  Pilsētas ļaudis sašķēlās: vieni bija jūdu pusē, bet citi — apustuļu pusē.  Bet, kad cittautieši un jūdi ar saviem vadītājiem gribēja apustuļiem uzbrukt, lai viņus pazemotu un nomētātu ar akmeņiem,  viņi, par to uzzinājuši, bēga uz Likaonijas pilsētām Listru un Derbi un to apkārtni.  Tur viņi sludināja labo vēsti.  Listrā bija kāds vīrs ar nespēcīgām kājām, kas tam neklausīja jau kopš dzimšanas, un viņš vēl nekad nebija staigājis.  Viņš sēdēja un klausījās, ko Pāvils runāja. Uzmanīgi paskatījies, Pāvils redzēja, ka viņam ir ticība un ka viņš var tikt dziedināts, 10  un skaļi teica: ”Celies kājās!” Viņš pielēca kājās un sāka staigāt. 11  Kad ļaudis redzēja, ko Pāvils bija paveicis, tie likaoniešu valodā sauca: ”Dievi cilvēku izskatā ir nonākuši pie mums!” 12  Tie nosauca Barnabu par Zevu, bet Pāvilu par Hermeju, jo viņš bija galvenais runātājs. 13  Turpat pie pilsētas atradās Zeva templis, un Zeva priesteris atveda pie vārtiem vēršus, atnesa vainagus un gribēja kopā ar ļaudīm upurēt. 14  Taču, kad apustuļi Barnaba un Pāvils par to dzirdēja, viņi saplēsa savas drēbes, metās pūlī un kliedza: 15  ”Vīri, kāpēc jūs tā darāt? Arī mēs esam cilvēki ar saviem trūkumiem, tāpat kā jūs. Mēs jums sludinām labo vēsti, lai jūs novērstos no šīm niecībām un pievērstos dzīvajam Dievam, kurš radījis debesis, zemi, jūru un visu, kas tajās. 16  Agrāko paaudžu laikā viņš visām tautām ļāva iet savus ceļus, 17  un tomēr viņš nepārstāja liecināt par sevi, darot labu: dodot jums no debesīm lietu, kā arī ražīgus laikus, bagātīgi sagādājot jums uzturu un pildot jūsu sirdis ar prieku.” 18  To sacīdami, viņi tikai ar pūlēm atturēja ļaudis no upurēšanas viņiem. 19  Bet no Antiohijas un Ikonijas ieradās jūdi un noskaņoja ļaudis pret viņiem, un tie nomētāja Pāvilu ar akmeņiem un izvilka ārā no pilsētas, domādami, ka viņš ir miris. 20  Tomēr, kad ap viņu bija sanākuši mācekļi, viņš piecēlās un iegāja pilsētā. Nākamajā dienā viņš kopā ar Barnabu devās uz Derbi. 21  Šajā pilsētā viņi sludināja labo vēsti un palīdzēja daudziem kļūt par mācekļiem, pēc tam viņi atgriezās Listrā, Ikonijā un Antiohijā. 22  Tur viņi stiprināja mācekļu dvēseles, mudinādami tos palikt ticībā un sacīdami: ”Mums daudz kas jāpārcieš, lai tiktu Dieva valstībā.” 23  Viņi katrā draudzē iecēla vecākos un, gavējot un lūdzot, nodeva tos Jehovas ziņā, kuram tie bija sākuši ticēt. 24  Izgājuši cauri Pisidijai, viņi nonāca Pamfīlijā, 25  kur runāja vārdu Pergē, bet pēc tam aizgāja uz Ataliju. 26  No turienes viņi ar kuģi devās uz Antiohiju, kur iepriekš bija uzticēti Dieva augstsirdīgajai labestībai, lai pildītu uzdevumu, ko tagad bija pabeiguši. 27  Ieradušies viņi sapulcināja draudzi un stāstīja, cik daudz Dievs ar viņu starpniecību ir darījis un ka viņš tautām ir atvēris ticības durvis. 28  Tā viņi pavadīja diezgan ilgu laiku kopā ar mācekļiem.

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”dvēseles”.