Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

Apustuļu darbi 10:1—48

10  Cēzarejā bija kāds vīrs, ko sauca Kornēlijs, virsnieks* tā sauktajā itāļu kohortā.  Viņš bija dievticīgs un bijās Dievu līdz ar visu savu saimi, deva ļaudīm daudz žēlastības dāvanu un pastāvīgi vērsās pie Dieva karstās lūgšanās.  Ap dienas devīto stundu* viņš parādībā skaidri redzēja Dieva eņģeli ienākam pie viņa un sakām: ”Kornēlij!”  Kornēlijs pārbijies palūkojās uz to un jautāja: ”Kas ir, kungs?” Tas viņam atbildēja: ”Tavas lūgšanas un žēlastības dāvanas ir nonākušas Dieva priekšā, un viņš tās atceras.  Tagad sūti vīrus uz Jafu un ataicini Sīmani, ko sauc par Pēteri.  Viņš ir apmeties pie kāda Sīmaņa, ādmiņa, kam ir māja pie jūras.”  Tiklīdz eņģelis, kas ar viņu runāja, bija aizgājis, viņš pasauca divus kalpus un kādu dievbijīgu kareivi no tiem, kas pastāvīgi viņam kalpoja,  pastāstīja tiem visu un aizsūtīja tos uz Jafu.  Nākamajā dienā, kad tie vēl bija ceļā un tuvojās pilsētai, Pēteris ap sesto stundu* uzkāpa uz jumta lūgt Dievu. 10  Bet tad viņš sajuta stipru izsalkumu un viņam sagribējās ēst. Kamēr ēdiens vēl tika gatavots, viņš nonāca aizrautības stāvoklī 11  un redzēja debesis atvērtas un no tām nolaižamies kādu trauku kā lielu linu palagu, kas aiz četriem stūriem tiek laists zemē, 12  un tajā bija visādi četrkājaini zemes dzīvnieki un rāpuļi, kā arī debesu putni. 13  Tad kāda balss viņam teica: ”Celies, Pēteri, kauj un ēd!” 14  Bet Pēteris atbildēja: ”Nemūžam, kungs, jo es nekad neesmu ēdis neko aptraipītu un nešķīstu.” 15  Tad balss atkal viņu uzrunāja, jau otro reizi: ”Nesauc par aptraipītu to, ko Dievs ir attīrījis.” 16  Tas notika vēl trešo reizi, un tūlīt trauks tika pacelts debesīs. 17  Pēteris vēl aizvien bija neizpratnē, ko viņa redzētā parādība varētu nozīmēt, kad Kornēlija sūtītie vīri, noskaidrojuši, kur ir Sīmaņa māja, jau stāvēja pie vārtiem. 18  Tie skaļi vaicāja, vai tur viesojas Sīmanis, ko sauc par Pēteri. 19  Kamēr Pēteris joprojām pārdomāja parādību, gars viņam teica: ”Tevi meklē trīs vīri. 20  Celies, kāp lejā un ej tiem līdzi, nemaz nešaubīdamies, jo es tos esmu sūtījis.” 21  Nokāpis pie tiem, Pēteris sacīja: ”Lūk, es esmu tas, ko jūs meklējat. Kādēļ esat atnākuši?” 22  Tie atbildēja: ”Virsnieks Kornēlijs, taisns vīrs, kas bīstas Dievu un par ko visa jūdu tauta runā tikai labu, ir saņēmis no svēta eņģeļa Dieva norādījumu aicināt tevi savā namā un uzklausīt, kas tev sakāms.” 23  Tad viņš tos ieaicināja iekšā un uzņēma kā savus viesus. Otrā dienā piecēlies viņš gāja tiem līdzi, un kopā ar viņu devās arī daži brāļi no Jafas. 24  Nākamajā dienā viņš nonāca Cēzarejā. Kornēlijs, sasaucis savus radus un tuvākos draugus, viņu jau gaidīja. 25  Kad Pēteris ienāca, Kornēlijs izgāja viņam pretī, krita pie kājām un viņu godināja. 26  Bet Pēteris to piecēla un teica: ”Celies! Arī es esmu tikai cilvēks.” 27  Sarunādamies ar to, viņš iegāja iekšā un ieraudzīja, ka tur ir sanācis daudz ļaužu. 28  Viņš tos uzrunāja: ”Jūs labi zināt, ka jūdam nav atļauts saieties ar cittautieti vai tam tuvoties, taču Dievs man ir parādījis, ka nevienu cilvēku nevajag saukt par aptraipītu vai nešķīstu. 29  Tāpēc, kad mani aicināja, es neiebildu un nācu šurp. Sakiet, kādēļ jūs mani esat aicinājuši?” 30  Tad Kornēlijs pastāstīja: ”Pirms četrām dienām ap šo pašu laiku, devītajā stundā*, es savā namā lūdzu Dievu, kad manā priekšā nostājās vīrs spožā tērpā 31  un teica: ”Kornēlij, Dievs ir uzklausījis tavu lūgšanu un paturējis prātā tavas žēlastības dāvanas. 32  Sūti uz Jafu pēc Sīmaņa, ko sauc par Pēteri. Viņš ir apmeties ādmiņa Sīmaņa mājā, kas ir pie jūras.” 33  Tāpēc es uzreiz sūtīju pēc tevis, un tu biji tik laipns, ka atnāci. Tagad mēs šeit esam Dieva priekšā, lai klausītos visu, ko Jehova tev ir licis sacīt.” 34  Tad Pēteris sāka runāt: ”Tagad es tiešām saprotu, ka Dievs neņem vērā cilvēka stāvokli*, 35  bet katrā tautā viņam ir patīkams ikviens, kas viņu bīstas un rīkojas taisnīgi. 36  Viņš ir sūtījis Izraēla dēliem vēsti — labo vēsti par mieru caur Jēzu Kristu, kas ir Kungs pār visiem. 37  Jūs jau zināt, par ko visā Jūdejā, sākot ar Galileju, runāja pēc tam, kad Jānis bija sludinājis kristību, — 38  par Jēzu no Nācaretes. Dievs viņu bija svaidījis ar svēto garu un spēku, un viņš pārstaigāja zemi, darīdams labu un dziedinādams visus Velna apspiestos, jo Dievs bija ar viņu. 39  Mēs esam liecinieki visam, ko viņš darīja jūdu zemē un Jeruzālemē. Taču tie viņu nonāvēja, piekarot pie staba. 40  Dievs viņu trešajā dienā cēla augšā un ļāva viņam parādīties, 41  tomēr ne visiem cilvēkiem, bet Dieva iepriekš izredzētajiem lieciniekiem — mums, kas esam ēduši un dzēruši kopā ar viņu pēc tam, kad viņš bija piecēlies no mirušajiem. 42  Viņš mums lika sludināt ļaudīm un plaši liecināt, ka viņš ir tas, ko Dievs ir iecēlis tiesāt dzīvos un mirušos. 43  Par viņu visi pravieši liecina, ka ikviens, kas viņam tic, viņa vārdā saņem grēku piedošanu.” 44  Kamēr Pēteris vēl runāja, pār visiem, kas klausījās vārdu, nāca svētais gars. 45  Ticīgie apgraizītie, kas bija atnākuši ar Pēteri, brīnījās, ka svētā gara dāvana tiek izlieta arī pār cittautiešiem, 46  jo viņi dzirdēja tos runājam svešās valodās un daudzinām Dievu. Tad Pēteris teica: 47  ”Vai kāds var liegt ūdeni šo cilvēku kristīšanai, ja reiz tie ir saņēmuši svēto garu tāpat kā mēs?” 48  Viņš lika tos kristīt Jēzus Kristus vārdā. Pēc tam tie lūdza viņu dažas dienas uzkavēties.

Zemsvītras piezīmes

Vai ”centurions”, t.i., simt kareivju komandieris romiešu karaspēkā.
Ap trijiem pēcpusdienā.
Ap divpadsmitiem dienā.
Ap trijiem pēcpusdienā.
Vai ”ir objektīvs”.