Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

2. Korintiešiem 7:1—16

7  Tāpēc, mīļie, tā kā mums ir šādi solījumi, attīrīsimies no visa, kas aptraipa miesu un garu, pilnveidodami savu svētumu bijībā pret Dievu.  Dodiet mums vietu savā sirdī! Mēs nevienam neesam nodarījuši pāri, nevienu neesam noveduši neceļos, nevienu neesam ļaunprātīgi izmantojuši.  Es to nesaku, lai jūs nosodītu. Kā jau iepriekš teicu, jūs esat mūsu sirdī, tā ka mēs kopā mirstam un kopā dzīvojam.  Es runāju ar jums pilnīgi atklāti. Es ļoti lepojos ar jums, esmu saņēmis mierinājumu papilnam, un visās mūsu grūtībās mans prieks plūst pāri malām.  Kad ieradāmies Maķedonijā, mēs neradām mieru, bet joprojām pieredzējām visādas grūtības — ārā bija cīņas, iekšā bailes.  Taču Dievs, kas mierina nomāktos, sniedza mums mierinājumu ar Tita klātbūtni,  un ne tikai ar viņa klātbūtni, bet arī ar to mierinājumu, ko viņš ir izjutis jūsu dēļ. Viņš mums pastāstīja par jūsu ilgām mani satikt, par to, cik ļoti jūs bijāt nobēdājušies un kā jūs bijāt norūpējušies par mani, līdz ar to es priecājos vēl vairāk.  Tāpēc, pat ja es ar savu vēstuli jūs apbēdināju, es to nenožēloju. Pat ja es sākumā to nožēloju (es redzu, ka šī vēstule jūs apbēdināja, kaut arī tikai uz īsu brīdi),  tagad es priecājos — ne jau tāpēc, ka jūs bijāt apbēdināti, bet tāpēc, ka bēdas jūs pamudināja nožēlot grēkus. Jo jūsu bēdas bija Dievam tīkamas, un tā jums mūsu dēļ nenotika nekas slikts. 10  Dievam tīkamas bēdas ved pie grēku nožēlas* un līdz ar to pie glābšanas — un nekas no tā nebūs jānožēlo —, bet pasaulīgas bēdas ved nāvē. 11  Jo, redziet, cik lielu centību jūsos ir radījušas Dievam tīkamas bēdas, kādu vēlēšanos izlīdzināt vainu, kādu sašutumu, kādas bailes, kādas ilgas, kādu dedzību, kādus pūliņus labot nodarīto! Jūs visādi esat apliecinājuši, ka šajā lietā esat tīri. 12  Lai gan es jums rakstīju, tas bija nevis pārkāpēja dēļ vai tā cilvēka dēļ, kam tika nodarīts pāri, bet gan tādēļ, lai Dieva priekšā kļūtu redzama jūsu centība mūsu dēļ. 13  Tāpēc mēs esam guvuši mierinājumu. Taču mēs ne tikai smēlāmies mierinājumu, bet arī bezgala priecājāmies par Tita prieku, jo jūs visi atspirdzinājāt viņa garu. 14  Ja es viņa priekšā esmu lepojies ar jums, es neesmu palicis kaunā; bet, tāpat kā viss, ko mēs jums esam teikuši, ir patiesība, arī mūsu lepošanās Tita priekšā ir izrādījusies patiesa. 15  Arī viņa sirsnīgās jūtas pret jums pieaug, viņam atceroties jūsu visu paklausību — kā jūs viņu uzņēmāt ar cieņu un bijību. 16  Es priecājos, ka visādā ziņā varu būt paļāvības pilns, pateicoties jums.

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”prāta izmaiņas”.