Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Bībele internetā | SVĒTO RAKSTU JAUNĀS PASAULES TULKOJUMS

2. Korintiešiem 12:1—21

12  Man nekas cits neatliek kā lielīties. Tas gan nav noderīgi, bet es tomēr pāriešu pie Kunga dotiem redzējumiem un atklāsmēm.  Es pazīstu cilvēku Kristū, kurš pirms četrpadsmit gadiem — vai nu miesā, vai ārpus miesas, es nezinu, Dievs to zina — tika aizrauts trešajās debesīs.  Jā, es pazīstu tādu cilvēku, kas — vai nu miesā, vai atsevišķi no miesas, es nezinu, Dievs to zina —  tika aizrauts paradīzē un dzirdēja vārdus, ko nedrīkst sacīt un ko cilvēkam nav atļauts izrunāt.  Ar šo cilvēku es lielīšos, bet ar sevi nelielīšos, ja nu vienīgi ar savām vājībām.  Ja arī es gribētu lielīties, es nebūtu neprātīgs, jo es runātu patiesību. Bet es to nedaru, lai neviens nedomātu par mani vairāk, kā viņš manī redz vai no manis dzird,  tikai tālab, ka esmu saņēmis īpašas atklāsmes. Tāpēc, lai es nejustos pārāk paaugstināts, man ir dots dzelonis miesā, Sātana eņģelis, lai tas mani sistu un neļautu man pārlieku paaugstināties.  Trīs reizes es esmu lūdzis Kungu, lai tas mani atstātu,  bet viņš man teica: ”Tev pietiek ar to labestību, ko augstsirdīgi esmu tev parādījis, jo mans spēks kļūst pilnīgs vājumā.” Tad nu es ar prieku lielīšos ar savām vājībām, lai Kristus spēks paliktu pār mani kā telts. 10  Tāpēc es rodu patiku vājībās, apvainojumos, trūkumā, vajāšanās un grūtībās Kristus dēļ. Jo tad, kad esmu vājš, es esmu stiprs. 11  Es esmu kļuvis neprātīgs. Jūs mani piespiedāt tādam kļūt, jo jums būtu vajadzējis mani slavēt. Es taču ne ar ko neesmu zemāks par jūsu ”dižapustuļiem”, kaut gan nekas neesmu. 12  Jūs paši esat redzējuši pierādījumus, ka esmu apustulis: manu lielo izturību, zīmes, brīnumus un varenus darbus. 13  Kādā ziņā gan jūs būtu bijuši sliktākā stāvoklī nekā citas draudzes, izņemot to, ka es jums nekļuvu par nastu? Piedodiet man šo ļaundarību! 14  Lūk, es jau trešo reizi gatavojos nākt pie jums, un arī šoreiz es nekļūšu jums par nastu. Jo man ir vajadzīga nevis jūsu manta, bet jūs paši. Bērnu pienākums taču nav krāt mantu vecākiem — vecāki ir tie, kas krāj bērniem. 15  Es ar vislielāko prieku tērēšu pats sevi un tikšu iztērēts par jūsu dvēselēm. Ja es jūs tik ļoti mīlu, vai tad lai sagaidu pretī mazāk mīlestības? 16  Lai kā arī būtu, es jūs neesmu apgrūtinājis. Un tomēr jūs sakāt, ka es esot bijis ”blēdīgs” un notvēris jūs ar ”viltību”. 17  Vai tad es jūs esmu izmantojis savā labā ar kādu no tiem, ko sūtīju pie jums? 18  Es mudināju Titu doties pie jums un sūtīju viņam līdzi vēl vienu brāli. Vai tad Tits jūs ir izmantojis savā labā? Vai tad mēs nestaigājām vienā un tajā pašā garā? Vai negājām vienās un tajās pašās pēdās? 19  Vai tiešām jūs visu laiku domājāt, ka mēs jūsu priekšā aizstāvamies? Mēs kā Kristus sekotāji runājam Dieva priekšā. Bet, mīļie, mēs visu darām, lai jūs stiprinātu. 20  Jo es baidos, ka ieradies neieraugu jūs tādus, kādus nevēlos redzēt, un pats neizrādos tāds, kādu jūs nevēlaties redzēt. Ka tikai es neieraugu ķildas, skaudību, dusmošanos, nesaskaņas, aprunāšanu, tenkas, uzpūtību un nekārtības! 21  Varbūt, kad es nākšu, mans Dievs mani pazemos jūsu priekšā un man būs jābēdājas par tiem daudzajiem, kas ir grēkojuši, bet nav nožēlojuši savu netīrību, netiklību un nekautrīgo rīcību*.

Zemsvītras piezīmes

Vai ”izlaidību”. Sk. ”Nekautrīga rīcība” 21. pielikumā.