Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

2. Korintiešiem 1:1—24

1  Pāvils, pēc Dieva gribas Kristus Jēzus apustulis, un Timotejs, mūsu brālis, Dieva draudzei Korintā, kā arī visiem svētajiem visā Ahajā.  Lai Dievs, mūsu Tēvs, un Kungs Jēzus Kristus jums dāvā labvēlību un mieru!  Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, līdzjūtības Tēvs un visa mierinājuma Dievs,  kas mūs mierina visās mūsu bēdās, lai mēs ar to mierinājumu, ko paši saņemam no Dieva, spētu mierināt citus jebkādās bēdās.  Jo, tāpat kā mēs pārpārēm pieredzam ciešanas Kristus dēļ, caur Kristu mēs pārpārēm saņemam arī mierinājumu.  Tātad, ja mums ir bēdas, jums tās ir par mierinājumu un glābšanu, un, ja mūs mierina, tas jums ir par mierinājumu, lai jūs spētu izturēt tās pašas ciešanas, kādas jāizcieš mums.  Tā nu cerība, ko saistām ar jums, ir nesatricināma, jo mēs zinām: kā jūs ciešat līdz ar mums, tāpat jūs saņemsiet arī mierinājumu.  Mēs negribam, lai jūs, brāļi, paliktu neziņā par bēdām, ko pieredzējām Āzijā*. Mums bija ārkārtīgi grūti, un tas jau gāja pāri mūsu spēkiem, tā ka vairs necerējām palikt dzīvi.  Mēs jau bijām pārliecināti, ka esam saņēmuši nāves spriedumu. Bet tas notika, lai mēs paļautos nevis uz sevi, bet uz Dievu, kas ceļ augšā mirušos. 10  Viņš mūs izglāba no drošas nāves un vēl izglābs, un mēs ceram uz viņu, ka viņš mūs glābs arī turpmāk. 11  Arī jūs varat palīdzēt ar savām karstajām lūgšanām par mums, lai daudzi pateiktos par mums izrādīto labvēlību, kas ir atbilde uz daudzu lūgšanām. 12  Mēs lepojamies ar to, par ko liecina mūsu sirdsapziņa, — ka pasaulē un vēl jo vairāk jūsu vidū esam dzīvojuši svētumā un dievišķā skaidrībā, nevis pēc miesīgas gudrības, bet pēc Dieva augstsirdīgās labestības. 13  Mēs jums neko citu nerakstām kā vien to, ko jūs jau labi zināt un atzīstat, un es ceru, ka jūs to atzīsiet līdz galam, 14  kā jau jūs daļēji esat atzinuši, ka mēs esam jūsu lepnums, tāpat kā jūs būsiet mūsu lepnums mūsu Kunga Jēzus dienā. 15  Būdams par to pārliecināts, es jau agrāk gribēju ierasties pie jums otrreiz, lai jūs atkal varētu priecāties, 16  un pēc jūsu apciemošanas doties tālāk uz Maķedoniju, bet pēc tam no Maķedonijas atgriezties pie jums, lai jūs mani pavadītu ceļā uz Jūdeju. 17  Vai gan es biju vieglprātīgs, kad gribēju to darīt? Vai tad es pieņemu lēmumus miesīgi, it kā teikdams: ”Jā, jā,” un pēc tam: ”Nē, nē”? 18  Bet, tāpat kā var paļauties uz Dievu, arī tas, ko mēs jums sakām, nav reizē ”jā” un ”nē”. 19  Jo Dieva Dēls, Kristus Jēzus, par ko mēs, tas ir, es, Silvāns* un Timotejs, jums sludinājām, nav kļuvis reizē ”jā” un ”nē”, bet viņā ”jā” ir kļuvis ”jā”. 20  Lai cik ir Dieva solījumu, tie ir piepildījušies* ar viņa starpniecību. Tāpēc arī caur viņu mēs sakām: ”Āmen!” Dievam par godu. 21  Bet tas, kas apstiprina, ka jūs līdz ar mums piederat Kristum, un kas mūs ir svaidījis, ir Dievs. 22  Viņš mūs ir arī apzīmogojis un devis mums sirdī garu par ķīlu tam, kam vēl jānāk. 23  Bet es zvēru pie savas dzīvības*, piesaukdams Dievu par liecinieku: es vēl neesmu ieradies Korintā tikai tāpēc, ka vēlējos jūs saudzēt. 24  Nav tā, ka mēs valdītu pār jūsu ticību, — mēs esam jūsu darbabiedri, kas vairo jūsu prieku, jo jūs stāvat savas ticības dēļ.

Zemsvītras piezīmes

Romas province Mazāzijā.
Acīmredzot gr. vārda Sīla latinizēta forma.
Burt. ”[ir] ”jā””.
Burt. ”dvēseles”.