Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis  |  Janvāris 2014

 NUMURA TĒMA | VAI AR NĀVI VISS BEIDZAS?

Ar nāvi viss nebeidzas!

Ar nāvi viss nebeidzas!

Betānija bija mazs ciems, kas atradās nepilnus trīs kilometrus no Jeruzālemes. (Jāņa 11:18.) Dažas nedēļas pirms Jēzus nāves tur atgadījās kaut kas ļoti bēdīgs. Pēkšņi smagi saslima un nomira Lācars, kas bija tuvs Jēzus draugs.

Kad to uzzināja Jēzus, viņš saviem mācekļiem teica, ka Lācars guļ un ka viņš vēlas to pamodināt. (Jāņa 11:11.) Bet Jēzus mācekļi nesaprata, ko viņš ar to gribēja sacīt, tāpēc Jēzus tiem pateica skaidri: ”Lācars ir miris.” (Jāņa 11:14.)

Četras dienas pēc Lācara apbedīšanas Jēzus ieradās Betānijā un mierināja Lācara māsu Martu. ”Kungs, ja tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu nomiris,” Marta teica. (Jāņa 11:17, 21.) Jēzus atbildēja: ”Es esmu augšāmcelšana un dzīvība. Kas man tic, dzīvos atkal, pat ja viņš nomirs.” (Jāņa 11:25.)

”Lācar, nāc ārā!”

Lai apliecinātu, ka šis solījums nav tikai tukši vārdi, Jēzus piegāja pie kapa un izsaucās: ”Lācar, nāc ārā!” (Jāņa 11:43.) Par pārsteigumu visiem klātesošajiem Lācars iznāca no kapa.

Jēzus pirms tam jau bija cēlis augšā vismaz divus cilvēkus. Vienā gadījumā viņš bija cēlis augšā Jaira meitu, un arī pirms viņas augšāmcelšanas viņš bija teicis, ka meitene guļ. (Lūkas 8:52.)

Pievērsiet uzmanību, ka gan Lācara, gan Jaira meitas gadījumā Jēzus salīdzināja nāvi ar miegu. Tas patiešām ir piemērots salīdzinājums. Kāpēc? Cilvēks, kas ir aizmidzis, neko neapzinās, neko nejūt, un tāpēc salīdzinājums ar miegu labi ilustrē domu, ka mirušie atdusas no sāpēm un ciešanām. (Salamans Mācītājs 9:5; skat.  ”Nāve ir kā dziļš miegs”.) Agrīnie Jēzus mācekļi saprata, kādā stāvoklī patiesībā atrodas mirušie.  Kādā reliģijas un ētikas enciklopēdijā ir rakstīts: ”Jēzus sekotāju izpratnē nāve bija miegs un kaps — vieta.., kur dus tie, kas miruši ticībā.” (Encyclopedia of Religion and Ethics.)

Ir mierinoši apzināties, ka mirušie necieš, bet vienkārši dus kapā. Tātad nāve nav nekas noslēpumains un tai nav jāiedveš mūsos bailes.

”KAD CILVĒKS NOMIRIS, VAI VIŅŠ VAR ATKAL DZĪVOT?”

Lai gan mums patīk naktī labi izgulēties, diezin vai kāds gribētu aizmigt uz mūžīgiem laikiem. Vai mēs varam cerēt, ka mirušie, kas dus kapā, reiz atkal dzīvos, tāpat kā dzīvē atgriezās Lācars un Jaira meita?

Tieši šādu jautājumu uzdeva patriarhs Ījabs, kad viņam likās, ka viņa mūžs drīz aprausies. Ījabs vaicāja: ”Kad cilvēks nomiris, vai viņš var atkal dzīvot?” (Ījaba 14:14.)

Vērsdamies pie Visvarenā Dieva, Ījabs pats atbildēja uz savu jautājumu: ”Tu sauktu, un es tev atbildētu, pēc savu roku darba tu ilgotos!” (Ījaba 14:15, LB-2012.) Ījabs bija pārliecināts, ka tad, ja viņš nomirtu, Jehova ilgotos pēc dienas, kad varētu celt augšā savu uzticīgo kalpu. Vai Ījabs pieņēma vēlamo par esošo? Nē, tā nebija.

Gadījumi, kad Jēzus cēla augšā cilvēkus, nepārprotami pierāda, ka Dievs ir devis Jēzum varu pār nāvi. Bībelē ir rakstīts, ka Jēzum pieder ”nāves.. atslēgas”. (Atklāsmes 1:18.) Ar šīm atslēgām Jēzus atvērs nāves valstības vārtus, gluži tāpat kā viņš lika novelt akmeni no Lācara kapavietas.

Bībelē daudzās vietās ir lasāms solījums par augšāmcelšanu. Pravietim Daniēlam eņģelis apliecināja: ”Tagad tu drīksti dusēt, un pēc tam tu atkal celsies saņemt savu tiesu pastarā galā visu dienu beigās.” (Daniēla 12:13.) Savukārt saducejiem — ebreju vadītājiem, kas noliedza Dieva apsolīto augšāmcelšanu, — Jēzus teica: ”Jūs maldāties, jo nepazīstat ne Rakstus, ne Dieva spēku.” (Mateja 22:23, 29.) Apustulis Pāvils atzina: ”Es ceru uz Dievu, ka būs taisno un netaisno augšāmcelšana.” (Apustuļu darbi 24:15.)

KAD MIRUŠIE TIKS CELTI AUGŠĀ?

Kad notiks taisno un netaisno augšāmcelšana? Kā eņģelis teica taisnajam Daniēlam, tas celsies augšā ”visu dienu beigās”. Marta ticēja, ka viņas brālis Lācars celsies augšā ”pēdējā dienā, kad notiks augšāmcelšana”. (Jāņa 11:24.)

Bībelē ”pēdējā diena” ir saistīta ar laiku, kad pār zemi valdīs Dieva valstības ķēniņš Kristus. Pāvils rakstīja: ”Viņam [Kristum] jāvalda tik ilgi, kamēr Dievs noliks visus ienaidniekus zem viņa kājām. Pēdējais ienaidnieks, kas tiks iznīcināts, būs nāve.” (1. Korintiešiem 15:25, 26.) Tāpēc mums ir jālūdz, lai nāk Dieva valstība un lai uz zemes notiek Dieva griba. *

Kā bija pārliecināts Ījabs, Dievs vēlas celt augšā mirušos. Kad tas notiks, nāve patiešām tiks iznīcināta. Vairs nekad nevienu nemocīs jautājums: ”Vai ar nāvi viss beidzas?”

^ 18. rk. Vairāk par Dieva valstību stāstīts grāmatas Ko patiesībā māca Bībele? 8. nodaļā; izdevuši Jehovas liecinieki.