JĒZUS augšāmcelšana nav vienkārši sens notikums, kam nav nekādas saistības ar mūsu dzīvi. Apustulis Pāvils par šī notikuma nozīmi rakstīja: ”Kristus ir celts augšā no mirušajiem — pirmais no tiem, kas ir aizmiguši nāves miegā. Tā kā nāve parādījās viena cilvēka dēļ, arī mirušo augšāmcelšana ir iespējama viena cilvēka dēļ. Jo, tāpat kā Ādamā visi mirst, Kristū visi tiks darīti dzīvi.” (1. Korintiešiem 15:20—22.)

Jēzus tika celts augšā 33. gada 16. nīsānā — dienā, kad ebreji nesa uz Dieva Jehovas templi Jeruzālemē vienu no pirmajiem labības ražas kūļiem. Nosaukdams Jēzu par ”pirmo”, Pāvils norādīja, ka būs arī citi, kas tiks celti augšā no mirušajiem.

Pēc tam viņš paskaidroja, kas tiek panākts ar Jēzus augšāmcelšanu. ”Tā kā nāve parādījās viena cilvēka dēļ,” Pāvils rakstīja, ”arī mirušo augšāmcelšana ir iespējama viena cilvēka dēļ.” Visi cilvēki mirst tāpēc, ka ir mantojuši no Ādama grēku un nepilnību. Bet, upurējot savu pilnīgo cilvēka dzīvību, Jēzus sagādāja cilvēkiem iespēju tikt atbrīvotiem no grēka un nāves ar augšāmcelšanas palīdzību. Savā vēstulē romiešiem, 6. nodaļas 23. pantā, Pāvils uzsvēra: ”Alga, ko maksā grēks, ir nāve, bet Dieva dāvana ir mūžīga dzīve Kristū Jēzū, mūsu Kungā.”

Jēzus pats izskaidroja, ko cilvēkiem nozīmē viņa nāve un augšāmcelšana. Runādams par sevi, viņš teica: ”Augšup jātiek paceltam Cilvēka dēlam, lai ikviens, kas viņam tic, iegūtu mūžīgu dzīvi. Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka atdeva savu vienīgo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, neietu bojā, bet iegūtu mūžīgu dzīvi.” (Jāņa 3:14—16.)

Iztēlojieties: mūžīga dzīve bez sāpēm, ciešanām un bēdām! (Atklāsmes 21:3, 4.) Vai tās nav lieliskas izredzes? Bībeles komentētājs Deivids Gārlends par to rakstīja: ”Kapsētas atgādina par dzīves īsumu, bet ar augšāmcelšanu tiks panākts, ka īslaicīga būs nāve.” Jēzus augšāmcelšana patiešām nozīmē dzīvību!