Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis  |  Aprīlis 2013

 TUVOSIMIES DIEVAM

”Lūdziet — un jums dos”

”Lūdziet — un jums dos”

”Kungs, iemāci mums lūgt Dievu.” (Lūkas 11:1.) Šādu lūgumu Jēzum izteica kāds no viņa mācekļiem. Atbildēdams Jēzus pastāstīja divas līdzības, no kurām var mācīties, kā lūgt Dievu, lai viņš uzklausītu lūgšanas. Varbūt jūs kādreiz esat domājuši par to, vai Dievs dzird jūsu lūgšanas. Tādā gadījumā jums būs interesanti uzzināt, ko Jēzus teica saviem mācekļiem. (Izlasiet Lūkas 11:5—13.)

Pirmajā līdzībā ir pievērsta uzmanība personai, kas lūdz. (Lūkas 11:5—8.) Tajā stāstīts par kādu cilvēku, pie kura vēlu vakarā iegriezies viesis, taču viņam nav nekā, ko celt tam priekšā. Saimniekam steidzami kaut kas jādara lietas labā. Kaut gan ir ļoti vēls, viņš dodas uz drauga mājām, lai aizņemtos maizi. Draugs ar savu ģimeni jau ir devies pie miera, tāpēc viņš sākumā nevēlas celties augšā un izlīdzēt. Taču cilvēks neatlaižas un uzstājīgi turpina lūgt tikmēr, kamēr viņa draugs pieceļas un iedod prasīto. *

Ko no šīs līdzības var mācīties? Jēzus paskaidroja, ka mums jābūt neatlaidīgiem — jālūdz, jāmeklē, jāklauvē. (Lūkas 11:9, 10.) Kāpēc? Vai no Jēzus vārdiem izriet, ka lūdzot mēs it kā klauvējam pie neatsaucīga Dieva durvīm? Nē, tā nav. Jēzus gribēja uzsvērt, ka atšķirībā no līdzībā minētā drauga, kas vilcinājās palīdzēt, Dievs labprāt atbild uz lūgšanām, kas ir saskaņā ar viņa gribu un ir teiktas ticībā. Mēs parādām šādu ticību, ja esam neatlaidīgi. Vairākkārt kaut ko lūgdami Dievam, mēs apliecinām, ka mums tas tiešām ir svarīgi un ka mēs no sirds ticam: Dievs mums to var dot, ja vien tāda būs viņa griba. (Marka 11:24; 1. Jāņa 5:14.)

Otrajā līdzībā ir pievērsta uzmanība Dievam Jehovam, kas ”uzklausa lūgšanas”. (Psalms 65:3.) Jēzus vaicāja: ”Vai gan starp jums ir kāds tēvs, kas savam dēlam, ja tas lūgtu zivi, iedotu nevis zivi, bet čūsku? Vai, ja tas lūgtu olu, iedotu tam skorpionu?” Atbilde ir acīmredzama — neviens gādīgs tēvs nedotu saviem bērniem kaut ko tādu, kas tiem varētu kaitēt. Pēc tam Jēzus paskaidroja līdzību: ja nepilnīgs cilvēks dod saviem bērniem ”labas dāvanas”, ”cik daudz vairāk Tēvs, kas ir debesīs, dos svēto garu” — vislabāko dāvanu — saviem bērniem uz zemes, kuri viņu lūdz! * (Lūkas 11:11—13; Mateja 7:11.)

Dievs labprāt atbild uz lūgšanām, kas ir saskaņā ar viņa gribu un ir teiktas ticībā

Ko no šīs līdzības mēs uzzinām par Jehovu? Jēzus gribēja, lai mācekļi saprastu, ka Jehova ir gādīgs Tēvs, kurš vēlas apmierināt savu bērnu vajadzības. Tātad Jehovas kalpi var droši vērsties pie viņa un lūgt to, pēc kā ilgojas viņu sirds. Zinot, ka Jehova viņiem vēl pašu labāko, viņi var būt apmierināti ar Jehovas atbildi, pat ja tā nav gluži tāda, kādu viņi ir gaidījuši. *

Bībeles lasījums aprīlī, maijā, jūnijā

Lūkas 7. nodaļa—Apustuļu darbu 10. nodaļa

^ 2. rk. Jēzus līdzībā atspoguļojas tā laika paražas. Ebreji uzskatīja, ka viesmīlības parādīšana ir svēts pienākums. Ģimenes cepa maizi vienai dienai, tāpēc, ja pēkšņi tās pietrūka, bija parasts to aizņemties no kaimiņiem. Turklāt, ja ģimene bija nabadzīga, tās locekļi mēdza gulēt kopā vienā istabā uz grīdas.

^ 4. rk. Lai paskaidrotu kādu domu, Jēzus savās runās, ievadot secinājumu, ne reizi vien teica: ”Cik daudz vairāk.” Kāds Bībeles komentētājs rakstīja: ”Arguments ir veidots šādi: ja A atbilst patiesībai, tad cik daudz vairāk patiesībai atbilst arī B.”

^ 5. rk. Vairāk informācijas par to, kā lūgt Dievu, lai viņš uzklausītu lūgšanas, var atrast grāmatas Ko patiesībā māca Bībele? 17. nodaļā; izdevuši Jehovas liecinieki.