Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis  |  Jūlijs 2011

Vai jūs zināt?

Vai jūs zināt?

 Vai jūs zināt?

Vai senos zīmogu nospiedumos ir sastopami Bībelē minēto personu vārdi?

Senatnē oficiālu rakstu sastādītāji dokumentus parasti sarullēja, pārsēja ar auklu un aizzīmogoja, uzliekot uz mezgla mikla māla piciņu un iespiežot tajā zīmogu. Zīmogs pildīja paraksta funkciju un apstiprināja dokumenta autentiskumu.

Dažkārt zīmogs bija izveidots gredzena virsmā, un šādi zīmoggredzeni bija vērtīgas dārglietas. (1. Mozus 38:18; Esteres 8:8; Jeremijas 32:44.) Zīmogā bieži bija iekļauts īpašnieka vārds, tituls un tēva vārds.

Arheologi ir atraduši simtiem senu zīmogu nospiedumu mālā, un vairākos no tiem ir lasāmi Bībelē minēto personu vārdi. Starp viņu atradumiem ir nospiedumi, ko atstājuši, kā tiek uzskatīts, divu Jūdejas ķēniņu personiskie zīmogi. Vienā no tiem lasāmi vārdi: ”Pieder Ahasam, Jehotāma [Jotāma] [dēlam], Jūdejas ķēniņam.” Cits teksts ir šāds: ”Pieder Hiskijam, Ahasa [dēlam], Jūdejas ķēniņam.” (2. Ķēniņu 16:1, 20.) Ahass un Hiskija valdīja astotajā gadsimtā p.m.ē.

Zinātnieki ir izpētījuši arī daudzus citus nospiedumus, ko mālā atstājuši zīmogi, kuru īpašnieki acīmredzot ir bijuši Bībelē pieminēti cilvēki. To vidū ir personas, par kurām ir runāts Jeremijas grāmatā, piemēram, Baruhs (Jeremijas sekretārs), Gemarja (”Šafana dēls”), Jerahmeēls (ķēniņa dēls), Juhals (”Šelemjas dēls”) un Seraja (Baruha brālis). (Jeremijas 32:12; 36:4, 10, 26; 38:1; 51:59.)

Kāds diennakts dalījums izmantots Bībelē?

Ebreju rakstos ir lietoti tādi apzīmējumi kā ”rīts”, ”dienvidus”, ”pusdiena” un ”vakars”. (1. Mozus 24:11; 2. Samuēla 4:5; 1. Ķēniņu 18:26.) Ebreji nakti dalīja trīs sardzēs, no kurām katra bija apmēram četras stundas gara, bet vēlāk viņi pārņēma grieķu un romiešu sistēmu, kurā bija četras nakts sardzes. Jēzus acīmredzot runāja par šo vēlāko laika dalījumu, kad viņš teica: ”Esiet nomodā! Jo jūs nezināt, kad nama kungs nāk, vai vakarā, vai nakts vidū, vai gaiļos, vai no rīta agri.” (Marka 13:35.) ”Vakara” sardze ilga no saulrieta līdz deviņiem vakarā. Nākamā beidzās pusnaktī, savukārt trešā sardze, ”gaiļi”, ilga aptuveni līdz trijiem rītā. Pēdējā, agrā rīta sardze ilga līdz saullēktam. Tieši ”ceturtās nakts sardzes” laikā Jēzus gāja pa ūdens virsu Galilejas jūrā. (Mateja 14:23—26, JD-07.)

Kristiešu grieķu rakstos vārds ”stunda” attiecas uz divpadsmito daļu no dienas, skaitot no saullēkta līdz saulrietam. (Jāņa 11:9.) Tā kā saullēkta un saulrieta brīdis Izraēlā mainās atkarībā no gadalaika, notikuma laiks, kas minēts Bībelē, ir tikai aptuvens, piemēram, ”ap sesto stundu”. (Apustuļu darbi 10:9.)

[Attēls 15. lpp.]

ZĪMOGU NOSPIEDUMI MĀLĀ AR HISKIJAS UN AHASA VĀRDIEM (PRIEKŠĀ) UN, IESPĒJAMS, BARUHA VĀRDU (AIZMUGURĒ)

[Norādes par autortiesībām]

Aizmugurē: Courtesy of Israel Museum, Jerusalem

Priekšā: www.BibleLandPictures.com/Alamy

[Attēls 15. lpp.]

SAULES PULKSTENIS, ROMAS IMPĒRIJAS PERIODS (27. g. p.m.ē.—476. g. m.ē.)

[Norāde par autortiesībām]

© Gerard Degeorge/The Bridgeman Art Library International