Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis  |  Janvāris 2011

Par ko lūgt?

Par ko lūgt?

PAZĪSTAMO lūgšanu, ko mācīja Jēzus un ko mēdz dēvēt par tēvreizi, uzskata par visbiežāk atkārtoto kristiešu lūgšanu, taču tā noteikti pieder arī pie visvairāk pārprastajām. Miljoniem cilvēku to skaita no galvas katru dienu, citi pat vairākas reizes dienā, bet Jēzus nepavisam nebija gribējis, lai kāds tā darītu. Kā to var zināt?

Tieši pirms tam, kad Jēzus teica minētās lūgšanas vārdus, viņš pamācīja: ”Lūdzot nesakiet visu laiku vienu un to pašu.” (Mateja 6:7, NW.) Vai tiešām viņš uzreiz pēc tam būtu noskaitījis formālu lūgšanu, kas jāiegaumē un jāatkārto vārds vārdā, tā nonākdams pretrunā pats ar sevi? Skaidrs, ka viņš nebūtu tā rīkojies. Jēzus negribēja, lai cilvēki mehāniski atkārtotu viņa sacītos vārdus. Viņš vēlējās paskaidrot, par ko mēs varam lūgt, un nosauca svarīgākās lietas, ko turēt prātā, kad lūdzam. Aplūkosim sīkāk, ko Jēzus toreiz sacīja. Viņa lūgšana ir lasāma Mateja evaņģēlija 6. nodaļā no 9. līdz 13. pantam.

”Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds.”

Jēzus atgādināja saviem sekotājiem, ka lūgšanās vienmēr ir jāvēršas pie viņa Tēva Jehovas. Bet vai jūs zināt, kāpēc Dieva vārds ir tik svarīgs un kāpēc tam ir jātiek svētītam?

Pašos cilvēces vēstures pirmsākumos Dieva svētais vārds tika nekrietni nomelnots. Dieva pretinieks Sātans apsūdzēja Dievu Jehovu, ka viņš esot melīgs un savtīgs valdnieks, kurš īstenībā nav tiesīgs valdīt pār radītajām būtnēm. (1. Mozus 3:1—6.) Daudzi nostājas Sātana pusē, apgalvodami, ka Dievs ir bezjūtīgs, cietsirdīgs un atriebīgs, vai pat vispār noliegdami Radītāju. Citi vēršas pret Dieva vārdu Jehova un izņem to no Bībeles teksta vai aizliedz to lietot.

Bībelē ir apsolīts, ka Dievs izlabos visu šo netaisnību. (Ecēhiēla 39:7.) Vienlaikus viņš arī parūpēsies, lai tiktu apmierinātas visas mūsu vajadzības un novērstas visas problēmas. Kā tas notiks? Atbilde uz šo jautājumu ir rodama nākamajos Jēzus lūgšanas vārdos.

”Lai nāk tava valstība.”

Mūsdienās reliģiskajiem skolotājiem ir pretrunīgi uzskati par to, kas ir Dieva Valstība. Bet Jēzus klausītāji labi zināja, ko jau sen bija vēstījuši Dieva pravieši: Mesija, Dieva izredzētais Glābējs, valdīs Valstībā, kas izmainīs pasauli. (Jesajas 9:5, 6; Daniēla 2:44.) Dieva  Valstība svētīs Dieva vārdu, atmaskojot Sātana melus un iznīcinot viņu pašu un visus viņa darbus. Tā darīs galu kariem, slimībām, badam un pat nāvei. (Psalms 46:10; 72:12—16; Jesajas 25:8; 33:24.) Lūgt, lai nāk Dieva Valstība, nozīmē lūgt, lai tas viss piepildās.

”Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.”

Jēzus vārdi ļauj saprast, ka Dieva prāts neapšaubāmi notiks arī uz zemes, tieši tāpat kā debesīs, kas ir Dieva mājoklis. Nevienam nav izdevies kavēt Dieva gribas īstenošanu debesīs. Tur Dieva Dēls karoja ar Sātanu un viņa sekotājiem, uzveica tos un nometa uz zemes. (Atklāsmes 12:9—12.) Šis trešais lūgums, kas izskan Jēzus lūgšanā, tāpat kā divi pirmie, palīdz koncentrēt uzmanību uz galveno — nevis uz savu, bet Dieva gribu. Ja notiek Dieva prāts, tas vienmēr nes pašu lielāko labumu visām viņa radītajām būtnēm. Tāpēc pat pilnīgais cilvēks Jēzus savam Tēvam teica: ”Ne mans, bet tavs prāts lai notiek!” (Lūkas 22:42.)

”Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.”

Pēc tam Jēzus norādīja, ka mēs drīkstam lūgt arī par sevi. Ir dabiski lūgt Dievu par savām dienišķajām vajadzībām. Tā mēs arī sev atgādinām, ka Jehova ir tas, kas ”dod visiem dzīvību, elpu un visu”. (Apustuļu darbi 17:25.) Bībele atklāj, ka viņš ar mīlestību gādā par saviem bērniem un labprāt dod viņiem visu nepieciešamo. Tomēr, tāpat kā jebkurš krietns tēvs, viņš neizpilda bērnu lūgumus, ja redz, ka tie bērniem nenāk par labu.

”Piedodi mums mūsu parādus.”

Vai mēs patiešām esam Dievam parādā? Vai mums ir vajadzīga viņa piedošana? Mūsdienās daudzi nesaprot, kas ir grēks, un neapzinās tā nopietnību. Bet Bībele māca, ka grēks ir visu mūsu lielāko nelaimju sakne, jo grēks ir pamatcēlonis, kāpēc cilvēki mirst. Mēs visi piedzimstam grēcīgi un tāpēc bieži rīkojamies aplami, un cerība uz mūžīgu nākotni mums var būt vienīgi tad, ja mēs saņemam Dieva piedošanu. (Romiešiem 3:23; 5:12; 6:23.) Cik patīkami ir lasīt Bībeles vārdus: ”Tu, Kungs, esi laipnīgs un piedodi labprāt.” (Psalms 86:5.)

”Atpestī mūs no ļaunā.” (JD-07.)

Vai apzināties, cik ļoti jums ir nepieciešama Dieva aizsardzība? Daudzi atsakās ticēt, ka ”ļaunais”, proti, Sātans, vispār pastāv. Bet Jēzus mācīja, ka Sātans ir reāla persona, un pat nosauca viņu par ”šīs pasaules valdnieku”. (Jāņa 12:31; 16:11.) Sātana ietekmē šī pasaule, pār kuru viņam ir vara, ir kļuvusi ļauna, un viņš grib ietekmēt arī jūs un neļaut jums veidot tuvas attiecības ar debesu Tēvu Jehovu. (1. Pētera 5:8.) Taču Jehova, kas ir nesalīdzināmi spēcīgāks par Sātanu, labprāt aizstāv tos, kas viņu mīl.

Šajā īsajā Jēzus lūgšanas apskatā, protams, nav aptvertas visas tēmas, par kurām mēs varam runāt ar Dievu lūgšanā. Atcerēsimies, kas par Dievu ir teikts 1. Jāņa vēstulē, 5. nodaļas 14. pantā: ”Šī paļāvība mums ir uz viņu, ka viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc viņa prāta.” Tāpēc lūgsim Dievu, nebaidoties, ka mūsu rūpes un raizes ir pārāk ikdienišķas, lai Dievs tās uzklausītu. (1. Pētera 5:7.)

Bet kā ir ar laiku un vietu? Vai ir svarīgi, kad un kur mēs lūdzam Dievu?