Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis  |  Janvāris 2010

 Mācīsim savus bērnus

Jeremija nepadevās

Jeremija nepadevās

VAI tev kādreiz ir zudusi drosme un radusies sajūta, ka tu tūlīt padosies? ... * Tas nav nekas neparasts — tā ir jutušies daudzi, arī pravietis Jeremija, kad viņš vēl bija pavisam jauns. Tomēr Jeremija nepieļāva, ka citu cilvēku rīcības vai vārdu dēļ viņš pārstātu pildīt Dieva gribu. Padomāsim par Jeremijas dzīvi, lai saprastu, kāpēc Dievs viņu augstu vērtēja, kaut gan reiz pravietim pat likās, ka viņš vairs nespēj turpināt Dieva uzticēto darbu.

Jeremija vēl nemaz nebija piedzimis, kad Dievs Jehova viņu izraudzījās par pravieti, kam būs jābrīdina cilvēki, ka viņi ar savu rīcību apbēdina Dievu. Vai zini, ko agrā jaunībā Jeremija sacīja Jehovam? ... ”Es neprotu runāt, jo es esmu vēl jauns!”

Kā tu domā, ko Jehova atbildēja Jeremijam? ... Laipni, bet stingri Jehova teica: ”Nesaki, es esmu jauns, jo tev jāiet visur, kurp Es tevi sūtīšu, un jārunā viss, ko Es tev pavēlēšu. Nebīsties.” Jehova paskaidroja, kāpēc Jeremijam nebija jābaidās: ”Jo Es esmu ar tevi un tevi pasargāšu!” (Jeremijas 1:4—8.)

Tomēr Jeremija vēlāk zaudēja drosmi, jo cilvēki viņu izsmēja par to, ka viņš kalpoja Dievam. ”Es esmu kļuvis nepārtraukti par apsmieklu katru dienu, visi mani nievā un paļā!” par saviem pārdzīvojumiem stāstīja Jeremija. Pravietis izlēma, ka vairs nesludinās. ”Es nedomāšu vairs par to un nerunāšu Viņa [Jehovas] vārdā,” sacīja Jeremija. Bet vai Jeremija tiešām padevās un pārstāja sludināt?

Jeremija rakstīja, kā viņš jutās, kad bija apņēmies nesludināt: ”Ir tā, it kā manā sirdī degtu gaiša uguns, kas apņem arī visus manus kaulus. Un kad es pūlējos to pārspēt, tad man trūka tam spēka!” (Jeremijas 20:7—9.) Kaut gan reizēm Jeremiju pārņēma bailes, mīlestība pret Jehovu viņam palīdzēja turpināt sludināt. Kā Jehova aizsargāja Jeremiju, kad redzēja, ka viņš nepadodas?

Jehova lika Jeremijam brīdināt cilvēkus, ka Jeruzaleme tiks izpostīta, ja viņi neatgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem. Kad Jeremija to bija paziņojis  ļaudīm, viņi kļuva nikni un teica: ”Šis vīrs ir nāvi pelnījis.” Bet Jeremija lūdza, lai viņi klausa ”tā Kunga, sava Dieva, balsij”. Pēc tam pravietis sacīja: ”Jums jāzina: ja jūs mani nokaujat, tad jūs izliesit nenoziedzīgas asinis pār sevi.., jo tas Kungs patiesi mani ir sūtījis pasludināt visus šos vārdus jūsu ausīm.” Vai vari iedomāties, kas notika pēc tam? ...

Bībelē ir teikts: ”Tad dižciltīgie un visa tauta sacīja priesteriem un praviešiem: ”Šis vīrs nav nāvi pelnījis, jo viņš mums sludināja tā Kunga, mūsu Dieva, uzdevumā.”” Tā Jehova aizsargāja Jeremiju, kad redzēja, ka pravietis, par spīti bailēm, turpina pildīt viņa uzticēto uzdevumu. Bet kas notika ar Ūriju — kādu citu Jehovas pravieti, kas rīkojās pilnīgi pretēji Jeremijam?

Bībelē stāstīts, ka Ūrija ”sludināja pret šo pilsētu [Jeruzalemi].. ar tādiem pat vārdiem kā Jeremija”. Bet vai zini, kā rīkojās Ūrija, kad ķēniņš Jojakīms saniknojās uz viņu? ... Ūrija nobijās, pārstāja sludināt Dieva vēsti un aizbēga uz Ēģipti. Ķēniņš sūtīja savus vīrus uz Ēģipti, lai viņi sameklētu Ūriju un atvestu to atpakaļ. Vai zini, ko ļaunais ķēniņš izdarīja pēc tam? ... Viņš lika nogalināt Ūriju ar zobenu. (Jeremijas 26:8—24.)

Kāpēc, tavuprāt, Jehova pasargāja Jeremiju, bet Ūriju ne? ... Jeremijam bija bail sludināt, tāpat kā Ūrijam, taču Jeremija turpināja kalpot Jehovam un nekur nebēga. Viņš nepadevās. Kā tu domā, ko mēs varam mācīties no Jeremijas? ... Dažreiz varbūt ir grūti darīt to, ko vēlas Dievs, bet vienmēr ir svarīgi paļauties uz viņu un paklausīt viņam.

^ 3. rk. Ja jūs lasāt priekšā bērnam, daudzpunkte atgādina ieturēt pauzi un mudināt bērnu izteikties.