Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis  |  Oktobris 2009

Vai ir kāds, kuram nav vienalga?

Vai ir kāds, kuram nav vienalga?

  Vai ir kāds, kuram nav vienalga?

Vai jums ir pazīstama vientulības un bezspēcības sajūta, kad šķiet, ka nav neviena, kas saprastu jūsu problēmas? Varbūt liekas, ka visiem ir pilnīgi vienalga, kas jums ir jāpārdzīvo.

KAD mūs skar sāpīgas problēmas, varbūt rodas sajūta, ka mēs slīkstam un izpeldēt neizdosies. Emocionālas traumas, depresija, hroniskas slimības, nelaimes gadījumi un citi smagi notikumi dzīvē var izraisīt tādu rūgtumu un nomāktību, ka šķiet — tas vairs ilgāk nav izturams. Kad uzmācas šāda bezcerība, ir grūti pat iedomāties, kur lai meklē mierinājumu. Vai ir kāds, kam patiesi rūp mūsu ciešanas?

Dievs ir gatavs sniegt mierinājumu

Bībelē Dievs ir nosaukts par ”žēlastības Tēvu” un ”iepriecināšanas Dievu”. (2. Korintiešiem 1:3.) Dievs, kura vārds ir Jehova, zina, ka mums ir vajadzīgs mierinājums. Vārdi ”mierināt”, ”iepriecināt” un to atvasinājumi Bībelē ir lietoti krietni vairāk nekā simt reižu, apliecinot, ka Dievs ne tikai saprot mūsu bēdas, bet arī vēlas mūs mierināt. Pat tad, ja šķiet, ka neviens mūs nesaprot un neievēro, kādas sāpes mēs ciešam, Dievam Jehovam nav vienalga, kas ar mums notiek.

No Bībeles skaidri ir redzams, ka Jehovam rūp katrs cilvēks. ”Tā Kunga acis ir visur, un tās noraugās kā uz ļaunajiem, tā arī uz rimtajiem,” rakstīts Bībelē. (Salamana Pamācības 15:3.) Ījaba grāmatas 34. nodaļas 21. pantā var lasīt līdzīgus vārdus: ”Viņa acis taču ir nomodā pār cilvēku gaitām, un Viņš allaž redz visus viņu soļus.” Jehova redz visu, ko mēs darām, gan labo, gan slikto, ņem vērā mūsu apstākļus un izlemj, kā vislabāk mums palīdzēt. To apstiprina pravieša Hananijas vārdi Jūdejas valdniekam Asam: ”Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas.” (2. Laiku 16:7, 9.)

Ir vēl kāds iemesls, kādēļ Jehova mūs vēro. Uz to norādīja Jēzus, kad viņš sacīja: ”Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis.” (Jāņa 6:44.) Cilvēki Jehovam ir tik svarīgi, ka viņš pārbauda katra cilvēka sirdi, lai redzētu, vai tā tiecas pie viņa. Ja Jehova kāda sirdī atrod šādu vēlmi, viņš atsaucas un palīdz šim cilvēkam — dažkārt pavisam negaidītā veidā. Piemēram, Dominikānā kāda sieviete, kas slimoja ar vēzi, atradās slimnīcā, kur viņai bija jāveic operācija. Sieviete dedzīgi lūdza Dievu, lai tas viņai palīdz atrast patieso reliģiju. Tajā pašā dienā vīrs atnesa šai sievietei brošūru Ko Dievs no mums prasa? *, ko viņam no rīta bija iedevusi kāda Jehovas lieciniece. Sieviete izlasīja brošūru un saprata, ka tā ir Dieva atbilde uz viņas lūgšanu. Viņa pieņēma Jehovas liecinieces piedāvājumu mācīties Bībeli un jau pēc nepilna pusgada kristījās.

Jehovas sirsnīgā gādība par saviem kalpiem izjusti ir attēlota daudzos Bībeles psalmos.  56. psalma 9. pantā Dāvids, kas vēlāk kļuva par senās Izraēlas ķēniņu, uzrunā Dievu: ”Manas žēlabas un nebaltās dienas Tu esi saskaitījis! Manas asaras savācis savā traukā! Jā, patiesi, vai tās nav atzīmētas Tavā grāmatā?” Dāvids pauda pārliecību, ka Jehova ne tikai zina, kādas nelaimes viņu ir piemeklējušas, bet arī saprot, kādus pārdzīvojumus tās viņam sagādā. Dievs redzēja Dāvida sāpes un neaizmirsa ciešanas, ko Dāvids bija pieredzējis, un asaras, ko viņš bija lējis. Nav nekādu šaubu, ka mūsu Radītājs jūt līdzi visiem, kas cenšas pildīt viņa gribu un ”ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas”.

Dieva mīlestība un gādība ir aprakstīta arī 23. psalmā. Salīdzinot Dievu ar mīlošu ganu, psalma sākumā ir teikts: ”Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka.” Tuvajos Austrumos gani rūpējās par katru aitu savā ganāmpulkā un deva katrai no tām vārdu. Gans mēdza rūpīgi apskatīt ikvienu aitiņu un pārbaudīt, vai tā nav savainojusies. Ja gans atrada ievainojumu, viņš to iezieda ar eļļu vai dziedinošu ziedi, lai brūce ātrāk sadzītu. Ja aita bija slima, gans deva tai zāles un varbūt pat cēla to kājās un turēja, lai tā neapgultos zemē un nenomirtu. Salīdzinājums ar šādu ganu spilgti ilustrē Jehovas maigās rūpes par tiem, kas meklē viņa palīdzību.

Dieva mīlestības pierādījumi

Šie psalmi Bībelē nav iekļauti tādēļ vien, lai mēs varētu baudīt senebreju dzejas  pērles. Tajos mēs lasām, kā senatnē dievbijīgi cilvēki vērsās pie Jehovas, lai dedzīgi lūgtu viņam palīdzību un no sirds dziļumiem pateiktos par viņa vadību un svētībām. Šajās Dieva kalpu lūgšanās atspoguļojas stingra pārliecība, ka Jehova par viņiem gādā. Ja mēs tās lasīsim un pārdomāsim, arī mēs varēsim iegūt tādu pašu pārliecību. Dievs cilvēkiem ir dāvājis iespēju viņu lūgt, un šī dāvana ir skaidrs pierādījums viņa mīlestībai pret mums.

Tomēr reizēm, dziļu sāpju un bēdu nomākti, mēs varbūt nespējam atrast vārdus, lai izteiktu lūgšanā savas izjūtas. Vai tādos brīžos Jehova nespēj mūs saklausīt? Atbilde ir dota Pāvila vēstulē romiešiem, 8. nodaļas 26. pantā: ”Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.” Šis pants palīdz saprast, ka Dieva kalpu lūgšanas, kuras mēs lasām Bībelē, var paust arī mūsu izjūtas un Jehova, kas uzklausa lūgšanas, var uztvert tās kā mūsējās. (Psalms 65:3.)

Vēl viens pierādījums tam, ka Dievam rūp katrs cilvēks, ir apsolītā augšāmcelšana. Jēzus Kristus teica: ”Nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa [Jēzus] balsi, un nāks ārā.” (Jāņa 5:28, 29.) Grieķu vārds, kas šajā Bībeles vietā ir tulkots ar vārdu ”kaps”, ir atvasināts no darbības vārda ar nozīmi ”pieminēt; atcerēties”. Tas ietver domu, ka Dievs mirušos cilvēkus patur atmiņā.

Lai celtu kādu augšā no nāves, Dievam par šo cilvēku ir jāzina pilnīgi viss — kā viņš izskatījās, kādas bija viņa iedzimtās un dzīves gaitā iegūtās īpašības, kādas atmiņas un pieredzi viņš bija uzkrājis. (Marka 10:27.) Dievs viņu atceras visos sīkumos, pat ja viņš ir miris jau tūkstošiem gadu. (Ījaba 14:13—15; Lūkas 20:38.) Dievs ir saglabājis atmiņā miljardiem cilvēku, kas ir miruši visā vēstures gaitā. Nav šaubu, ka viņš interesējas par katru no mums.

Jehova atalgo tos, kas viņu meklē

Kas ir vajadzīgs, lai saņemtu Dieva rūpes un mīlestību? Galvenais, ko Dievs no mums prasa, ir paļāvība uz viņu, paklausība un ticība. Apustulis Pāvils norādīja uz saistību starp ticību un iespēju saņemt Dieva labvēlību. Viņš rakstīja: ”Bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka viņš ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā.” (Ebrejiem 11:6.)

Pāvils minēja divus Dievam patīkamas ticības aspektus. Pirmkārt, mums ”nākas ticēt, ka viņš ir,” — tātad mums ir jātic, ka Dievs pastāv un ka viņš ir Augstākais valdnieks, kuram pienākas mūsu paklausība un pielūgsme. Otrkārt, mums ir jātic, ka ”viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā”. Tātad patiesa ticība iekļauj sevī pārliecību, ka Dievs rūpējas par visiem, kas no sirds cenšas pildīt viņa gribu, un tos atalgo. Iedziļinoties Dieva Rakstos un pievienojoties tiem, kas paklausa viņam, jūs varat izveidot Dievam patīkamu ticību un izjust viņa sirsnīgo gādību.

Daudzi domā, ka Dievs neinteresējas par cilvēkiem. Taču, kā tikko varējām pārliecināties, no Bībeles nepārprotami izriet, ka Dievam ir dārgs ikviens, kas patiesi viņam tic. Dzīve šodien bieži sagādā vilšanos, raizes un sāpes, tomēr arī grūtos brīžos neļausimies bezcerībai. Dievam Jehovam nav vienalga, kas ar mums notiek, un viņš ar mīlestību mūs aicina griezties pie viņa pēc atbalsta. ”Met savu nastu uz to Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu,” sacīts kādā Bībeles psalmā. ”Viņš neļaus ne mūžam taisnajam šaubīties.” (Psalms 55:23.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 7. rk. Izdevuši Jehovas liecinieki.

[Ielogojums/Attēls 29. lpp.]

Bībeles panti, kas stiprina pārliecību, ka Dievs par mums rūpējas

”Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas.” (2. LAIKU 16:9.)

”Manas žēlabas un nebaltās dienas Tu esi saskaitījis! Manas asaras savācis savā traukā! Jā, patiesi, vai tās nav atzīmētas Tavā grāmatā?” (PSALMS 56:9.)

”Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka.” (PSALMS 23:1.)

”Tu uzklausi lūgšanas! Tādēļ pie Tevis nāk visi mirstīgie.” (PSALMS 65:3.)

”Ja Tu tikai sauktu, tad es atbildētu, jo Tu tad ilgotos pēc savu roku darba.” (ĪJABA 14:15.)

”Tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka viņš ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā.” (EBREJIEM 11:6.)

”Met savu nastu uz to Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus ne mūžam taisnajam šaubīties.” (PSALMS 55:23.)