Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis  |  Oktobris 2009

Dieva vārdi viņiem bija dārgi

Dieva vārdi viņiem bija dārgi

  Dieva vārdi viņiem bija dārgi

SVARĪGAS ziņas bieži tiek tulkotas daudzās valodās, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu tās saprast. Bībelē ir lasāmi Dieva vārdi, un tās vēsts ir ļoti svarīga. Bībele gan ir uzrakstīta sen, bet viss, kas tajā rakstīts, ir ”rakstīts mūsu pamācībai” un sniedz mums mierinājumu un cerību. (Romiešiem 15:4.)

Tātad ir loģiski, ka šai grāmatai, kurā ir atrodama pati svarīgākā vēsts no visām, būtu jābūt pieejamai daudzās valodās. Gadsimtu gaitā drosmīgi cilvēki tulkoja Bībeli, pārvarēdami neiedomājamus šķēršļus. Viņus nespēja apturēt ne smagas slimības, ne valdības aizliegumi un pat ne nāves draudi. Viņi bija gatavi uz tādu pašaizliedzību tāpēc, ka Dieva vārdi viņiem bija ļoti dārgi. Īsumā ielūkosimies notikumiem bagātajā Bībeles tulkošanas vēsturē.

”Angļi Kristus likumus vislabāk var iemācīties angliski”

Kad ap 1330. gadu piedzima Džons Viklifs, dievkalpojumi Anglijas baznīcās noritēja latīņu valodā. Turpretī vienkāršā tauta runāja angliski — tā bija valoda, kurā cilvēki sarunājās un lūdza Dievu.

Viklifs, kas kļuva par katoļu priesteri, brīvi runāja latīniski. Tomēr viņš uzskatīja, ka nav pareizi mācīt Svētos Rakstus šajā valodā, kas, viņaprāt, bija elitāra izglītoto ļaužu valoda. Viklifs rakstīja: ”Dieva likumi ir jāmāca tajā valodā, ko ir visvieglāk saprast, jo tie taču ir Dieva vārdi.” Tāpēc Viklifs un viņa domubiedri ķērās pie Bībeles tulkošanas angļu valodā. Šis darbs viņiem prasīja aptuveni divus gadu desmitus.

Katoļu baznīcai doma par jaunu tulkojumu nepavisam nepatika. Skaidrojot baznīcas  negatīvās nostājas iemeslus, grāmatā Mysterien des Vatican (Vatikāna noslēpumi) sacīts: ”Laicīgajiem ļaudīm radās iespēja salīdzināt agrīnās kristietības vienkāršību ar sava laika katolicismu . . Pirmo reizi nepārprotami kļuva skaidrs, cik milzīga ir starpība starp kristietības dibinātāja mācību un viņa pašpasludināto vietnieku [pāvestu].”

Pāvests Gregors XI izdeva piecas bullas, kurās viņš nosodīja Viklifu, bet tulkotājs nebija iebiedējams. Viklifs teica: ”Angļi Kristus likumus vislabāk var iemācīties angliski. Mozus Dieva likumus dzirdēja savā dzimtajā valodā, un Kristus apustuļi tāpat.” Ap 1382. gadu, īsi pirms Viklifa nāves, nāca klajā pirmais pilnais Bībeles izdevums angļu valodā. Apmēram desmit gadus vēlāk viens no Viklifa sekotājiem izdeva revidētu, vieglāk lasāmu Viklifa Bībeles versiju.

Tā kā iespiedmašīna vēl nebija izgudrota, katrs Bībeles eksemplārs pacietīgi un rūpīgi bija jāpārraksta ar roku. Varēja paiet veseli desmit mēneši, līdz bija gatava viena vienīga Bībele. Tomēr baznīcas vadība ļoti negribēja, lai jaunā Bībele nonāktu lasītāju rokās. Kāds arhibīskaps pat piedraudēja izslēgt no baznīcas katru, kas to lasīs. Vairāk nekā četrus gadu desmitus pēc Viklifa nāves garīdznieki pēc baznīcas koncila pavēles izraka un sadedzināja viņa kaulus un pelnus iebēra Sviftas upē. Bet cilvēki, kas alka pēc patiesības, meklēja un lasīja Viklifa Bībeli. Profesors Viljams Blekbērns grāmatā par kristīgās baznīcas vēsturi rakstīja: ”Tika izgatavotas neskaitāmas Viklifa Bībeles kopijas, tās gāja no rokas rokā un tika nodotas nākamajām paaudzēm.”

Bībele vienkāršam arājam

Pēc divsimt gadiem Viklifa lietotā angļu valoda jau bija pilnīgi novecojusi. Kāds jauns garīdznieks, kas sludināja Bristoles apkārtnē, raizējās, ka tikpat kā neviens vairs nesaprot Bībeli. Šī garīdznieka vārds bija Viljams Tindals. Reiz Tindals dzirdēja kādu mācītu vīru sakām, ka labāk iztikt bez Dieva likumiem nekā bez pāvesta likumiem. Tindals atteica, ka tad, ja Dievs viņam ļaus, viņš gādās, lai pat vienkāršs arājs pārzinātu Bībeli labāk nekā šis izglītotais cilvēks.

Viklifs savā laikā bija tulkojis Bībeli no latīņu Vulgātas un pārrakstījis savu darbu ar roku. Turpretī Tindals, kas bija atstājis Angliju un devies uz Vāciju, 1524. gadā sāka tulkot Bībeli no oriģinālvalodām, proti, no senebreju un grieķu valodas. Iztulkojis Jauno Derību, viņš sāka to iespiest kādā Ķelnes grāmatspiestuvē. Tindala ienaidnieki drīz uzzināja par jauno tulkojumu un pārliecināja Ķelnes senātu, lai tas pavēl konfiscēt visus iespiestos eksemplārus.

Tindals aizbēga uz Vormsu un turpināja darbu. Nepagāja ilgs laiks, kad Tindala iztulkotā Jaunā Derība slepus tika ievesta Anglijā. Sešu mēnešu laikā tika pārdoti tik daudzi šīs grāmatas eksemplāri, ka steigšus tika  sasaukta bīskapu sapulce un izdota pavēle sadedzināt jauno Bībeli.

Lai apkarotu Tindala ”ķecerību” un apturētu Bībeles lasīšanu, Londonas bīskaps uzdeva seram Tomasam Moram likt lietā spalvu un rakstveidā nosodīt Tindalu. Tomass Mors bija sašutis, ka Tindals savā tulkojumā vārda ”baznīca” vietā lietoja vārdu ”draudze” un rakstīja ”vecākais”, nevis ”priesteris”, jo šāds vārdu lietojums ļāva apšaubīt pāvesta varu un ticīgo iedalījumu garīdzniecībā un lajos. Mors asi kritizēja Tindalu arī par to, ka Tindals grieķu vārdu agápē tulkoja ar vārdu ”mīlestība”, nevis ”žēlsirdība”. Grāmatā If God Spare My Life (Ja Dievs mani sargās) teikts: ”Tas baznīcai bija bīstami, jo šādi it kā tika mazināta labdarības nozīme un tas varēja apdraudēt dāsnos ziedojumus, indulgenču tirdzniecību un mantas novēlējumus baznīcai, ar kuriem ticīgie tika mudināti bruģēt sev ceļu uz debesīm.”

1536. gada oktobrī Tindalam izpildīja nāvessodu — viņu nožņaudza un pēc tam sadedzināja pie staba. Arī pats sers Tomass Mors, kas bija atbalstījis ”ķeceru” dedzināšanu, mira varmācīgā nāvē. Viņš zaudēja karaļa labvēlību, un viņam tika nocirsta galva. Taču 1935. gadā Romas katoļu baznīca iecēla Tomasu Moru svēto kārtā, un 2000. gadā pāvests Jānis Pāvils II viņu pasludināja par visu politiķu aizbildni.

Tindalam tāds gods netika parādīts, bet vēl pirms Tindala nāves viņa draugs Mailss Kaverdeils pabeidza Tindala iesākto Vecās Derības tulkojumu un sagatavoja un laida klajā pilnu Bībeles izdevumu, kurā bija iekļauts Tindala iztulkotais teksts. Tā bija pirmā pilnā angļu Bībele, kas bija tulkota no oriģinālvalodām. Tagad tiešām katrs arājs, kas prata lasīt angļu valodā, varēja saprast Dieva vārdus. Atradās drosmīgi tulkotāji, kas pārtulkoja Bībeli arī citās valodās.

Tikpat kā neiespējams uzdevums

Lai kā radi un draugi centās viņu atrunāt, britu misionārs Roberts Morisons 1807. gadā sēdās kuģī, lai brauktu uz Ķīnu. Viņu vadīja nelokāma apņēmība pārtulkot un izdot Bībeli ķīniešu valodā. Uzdevums bija ārkārtīgi grūts. Toreizējais angļu Ostindijas kompānijas direktors Čārlzs Grānts apgalvoja, ka paveikt tādu darbu ir tikpat kā neiespējami.

Ieradies Ķīnā, Morisons uzzināja, ka ķīniešiem ir aizliegts mācīt savu valodu ārzemniekiem. Tiem, kas iedrošinājās pārkāpt šo aizliegumu, draudēja nāvessods. Lai pasargātu sevi un tos, kas bija ar mieru viņu mācīt, Morisons kādu laiku nerādījās ārā no mājas. Kādā grāmatā stāstīts, ka pēc diviem gadiem Morisons jau spēja runāt ķīniešu valodā, turklāt vairākos dialektos, un prata arī lasīt  un rakstīt šajā valodā. Tikmēr Ķīnas imperators bija pasludinājis kristiešu grāmatu iespiešanu par noziegumu, kas sodāms ar nāvi. Tomēr Morisons nepārtrauca darbu un 1819. gada 25. novembrī pabeidza Bībeles tulkojumu ķīniešu valodā.

Līdz 1836. gadam šajā valodā jau bija iespiesti aptuveni divtūkstoš Bībeles eksemplāru, 10 tūkstoši Jaunās Derības eksemplāru un 31 tūkstotis atsevišķu Bībeles daļu. Mīlestība pret Dieva vārdiem bija palīdzējusi paveikt šķietami neiespējamo.

Bībele spilvenā

Amerikāņu misionārs Edonairams Džedsons apprecējās 1812. gada februārī, un jau divas nedēļas pēc kāzām viņš ar savu sievu Ennu devās garā ceļā, kas 1813. gadā viņus galu galā aizveda uz Birmu. * Viņi tūlīt sāka mācīties birmiešu valodu, ko pelnīti var nosaukt par vienu no grūtākajām valodām pasaulē. Pēc dažiem gadiem Džedsons rakstīja: ”Mēs ķeramies pie valodas, ko runā ļaudis otrā pasaules malā, kuru domāšanas veids ir pavisam citāds nekā mūsējais, . . mums nav ne vārdnīcas, ne tulka, kas paskaidrotu kaut vienu vienīgu vārdu.”

Lai cik grūta bija valoda, Džedsons nepadevās, un 1823. gada jūnijā viņš pabeidza darbu pie Jaunās Derības tulkojuma birmiešu valodā. Vēlāk Birmā izcēlās karš, un Džedsonu, ko turēja aizdomās par spiegošanu, iemeta cietumā. Viņu iekala trīs pāros dzelzs važu un pieķēdēja pie gara mieta, tā ka viņam bija grūti pat pakustēties. Frensiss Veilends 1853. gadā izdotajā Džedsona biogrāfijā rakstīja: ”Tiklīdz Džedsona kungam atļāva satikties ar Džedsona kundzi un runāt ar viņu angliski, pirmais, pēc kā viņš vaicāja, bija Jaunās Derības tulkojuma rokraksts.” Enna Džedsone baidījās, ka zem mājas, kur rokraksts bija paslēpts, to sabojās mitrums un pelējums, tāpēc viņa to iešuva spilvenā un atnesa vīram uz cietumu. Par spīti visām grūtībām, rokrakstu izdevās saglabāt.

Pēc gariem ieslodzījuma mēnešiem Džedsonu atbrīvoja, bet prieks par atgūto brīvību bija īss. Tajā pašā gadā, kad Džedsons iznāca no cietuma, Enna smagi saslima ar drudzi un nomira dažu nedēļu laikā. Pusgadu vēlāk nomira arī Džedsonu divgadīgā meitiņa Mērija. Džedsona sirds bija salauzta, tomēr viņš atkal ķērās pie darba, un 1835. gadā visa Bībele bija iztulkota birmiešu valodā.

Cik dārgi jums ir Dieva vārdi?

Cieņas un mīlestības pilnā attieksme pret Dieva vārdiem, ko tik izcili apliecināja šie tulkotāji, nav nekas jauns. Jau senajā Izraēlā psalmu sacerētājs, vērsdamies pie Dieva Jehovas, izsaucās: ”Kā es Tavu mācību mīlu! — visu dienu par to vien domāju!” (Psalms 119:97, VDP.) Bībele nav tikai ievērojams literatūras piemineklis, tā ir grāmata, kuras vēsts ir svarīga mums visiem. Vai jums ir dārgi Dieva vārdi, un vai jūs regulāri tos lasāt? Ikviens, kas iedziļinās Bībelē un cenšas dzīvot saskaņā ar tās mācībām, noteikti ”būs svētīgs savā darbībā”. (Jēkaba 1:25.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 22. rk. Birmas tagadējais nosaukums ir Mjanma.

[Izceltais teksts 8. lpp.]

”Angļi Kristus likumus vislabāk var iemācīties angliski.” (DŽONS VIKLIFS)

[Attēls 9. lpp.]

Viljams Tindals un lappuse no Tindala Bībeles

[Norāde par autortiesībām]

Tindals: From the book The Evolution of the English Bible

[Attēls 10. lpp.]

Roberts Morisons un viņa tulkotā Bībele ķīniešu valodā

[Norādes par autortiesībām]

In the custody of the Asian Division of the Library of Congress

Roberts Morisons: engraved by W. Holl, from The National Portrait Gallery Volume IV, published c.1820 (litho), Chinnery, George (1774-1852) (after)/Private Collection/Ken Welsh/The Bridgeman Art Library International

[Attēls 11. lpp.]

Edonairams Džedsons un viņa Bībeles tulkojums birmiešu valodā

[Norāde par autortiesībām]

Džedsons: Engraving by John C. Buttre/Dictionary of American Portraits/Dover

[Norādes par attēla autortiesībām 8. lpp.]

Viklifs: From the book The History of Protestantism (Vol. I); Bībele: Courtesy of the American Bible Society Library, New York