Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis  |  Jūlijs 2008

 Mācīsim savus bērnus

Timotejs bija gatavs kalpot

Timotejs bija gatavs kalpot

”VAI esi gatavs?” Vai kādreiz tev kāds ir uzdevis šādu jautājumu? . . . * Tas, kurš tā vaicā, vēlas uzzināt, vai tu esi sagatavojies kaut kam. Piemēram, viņš varbūt grib zināt, vai tu esi paņēmis skolas grāmatas un iemācījies uzdoto. Kā redzēsim, Timotejs bija gatavs savam uzdevumam.

Viņš arī labprāt gribēja to pildīt. Vai zini, ko nozīmē darīt kaut ko labprāt? . . . Kad Timoteju aicināja kalpot Dievam, viņš tūlīt pat atsaucās uz šo aicinājumu. Viņam bija tāda pati attieksme kā citam Dieva kalpam, kurš teica: ”Redzi, es esmu še, sūti mani!” (Jesajas 6:8.) Timotejs bija gatavs kalpot, tāpēc viņa dzīve bija aizraujoša un notikumiem bagāta. Vai vēlies dzirdēt par to vairāk? . . .

Timotejs piedzima Listrā, simtiem kilometru attālumā no Jeruzalemes. Viņa vecāmāte Loida un māte Eunika cītīgi lasīja un pētīja Svētos Rakstus, un viņas sāka mācīt Timotejam Dieva vārdus jau tad, kad viņš vēl bija pavisam mazs. (2. Timotejam 1:5; 3:15.)

Kas ir noticis?

Timotejam varbūt vēl nebija divdesmit gadu, kad Listrā sava pirmā sludināšanas ceļojuma laikā kopā ar Barnabu ieradās apustulis Pāvils. Droši vien tieši tad Timoteja māte un vecāmāte kļuva par kristietēm. Vai gribi zināt, kādās briesmās nonāca Pāvils un Barnaba? . . . Cilvēki, kam nepatika kristieši, apmētāja Pāvilu ar akmeņiem, notrieca viņu zemē un izvilka ārā no pilsētas. Viņi domāja, ka Pāvils ir miris.

Citi, kas ticēja tam, ko Pāvils mācīja, sapulcējās ap viņu, un Pāvils piecēlās kājās. Nākamajā dienā Pāvils un Barnaba aizgāja no Listras, bet jau pēc neilga laika viņi atgriezās pilsētā. Tad Pāvils teica runu un sacīja mācekļiem: ”Caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva valstībā.” (Apustuļu darbi 14:8—22.) Kā tev šķiet, ko Pāvils ar to domāja? . . . Viņš gribēja teikt, ka citi cilvēki sagādās grūtības un bēdas tiem, kas kalpo Dievam. Vēlāk Pāvils rakstīja Timotejam, ka visi, kas grib dzīvot dievbijīgi, tiks vajāti. (2. Timotejam 3:12; Jāņa 15:20.)

 Atstājuši Listru, Pāvils un Barnaba atgriezās mājās. Pēc dažiem mēnešiem Pāvils paņēma līdzi Sīlu un atkal devās uz tām vietām, kur viņš iepriekš bija sludinājis, lai stiprinātu jaunos mācekļus. Kad viņi nonāca Listrā, Timotejs, bez šaubām, ļoti priecājās atkal redzēt Pāvilu. Viņa prieks noteikti bija vēl lielāks, kad viņu uzaicināja ceļot kopā ar Pāvilu un Sīlu. Timotejs labprāt pieņēma uzaicinājumu. Viņš bija gatavs doties tiem līdzi. (Apustuļu darbi 15:40—16:5.)

Trijatā viņi kājām nosoļoja daudzus kilometrus, bet pēc tam ceļoja ar kuģi. Izkāpuši krastā, viņi gāja uz Grieķijas pilsētu Tesaloniku. Tur daudz cilvēku kļuva par kristiešiem, turpretī citi saniknojās un sacēla pilsētā nemieru. Pāvila, Sīlas un Timoteja dzīvība bija briesmās, tāpēc viņi atstāja Tesaloniku un devās uz Beroju. (Apustuļu darbi 17:1—10.)

Pāvils raizējās par jaunajiem ticības biedriem Tesalonikā un aizsūtīja Timoteju atpakaļ uz turieni. Vai zini, kāpēc Pāvils viņu turp sūtīja? . . . Vēlāk vēstulē Tesalonikas kristiešiem Pāvils paskaidroja: ”Lai viņš jūs stiprinātu un jūs drošinātu ticībā, ka neviens nesāktu šaubīties.” Bet kāpēc Pāvils Timoteju, kas bija pavisam jauns, sūtīja pildīt tik bīstamu uzdevumu? . . . Pretinieki nepazina Timoteju tik labi kā Pāvilu, un Timotejs pats labprāt gribēja šo uzdevumu uzņemties. Tas prasīja no viņa lielu drosmi, bet iznākums bija ļoti labs. Kad Timotejs atgriezās pie Pāvila, viņš tam pastāstīja par Tesalonikas kristiešu uzticību, tāpēc Pāvils ticības biedriem šajā pilsētā rakstīja: ”Mēs . . caur jums esam guvuši iepriecu.” (1. Tesaloniķiešiem 3:2—7.)

Timotejs kalpoja kopā ar Pāvilu turpmākos desmit gadus. Kad Pāvils nonāca apcietinājumā Romā, Timotejs, kas pats nesen bija atbrīvots no ieslodzījuma, ieradās pie viņa. Atrazdamies ieslodzījumā, Pāvils uzrakstīja vēstuli filipiešiem. Iespējams, viņš diktēja šo vēstuli un Timotejs to pierakstīja. Vēstulē Pāvils rakstīja: ”Ceru drīz sūtīt pie jums Timoteju . . Jo man nav neviena ar līdzīgu dvēseli, kas bez viltus rūpētos par jūsu lietām.” (Filipiešiem 2:19—22; Ebrejiem 13:23.)

Šie vārdi noteikti ļoti iepriecināja Timoteju. Pāvils viņam bija sirsnīgi pieķēries, jo Timotejs bija gatavs kalpot Dievam un vienmēr darīja to labprāt. Esi arī tu tāds pats kā Timotejs!

^ 3. rk. Ja jūs lasāt priekšā bērnam, daudzpunkte atgādina ieturēt pauzi un mudināt bērnu izteikties.