Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis  |  Jūlijs 2008

 Vērtīgi ieteikumi ģimenēm

Kā risināt problēmas dzīvesbiedru starpā

Kā risināt problēmas dzīvesbiedru starpā

Vīrs: ”Kur tad meitas?”

Sieva: ”Viņas aizgāja pirkt jaunas drēbes.”

Vīrs (aizkaitināts, paceltā balsī): ”Kā — aizgāja pirkt drēbes? Vai tad viņas nesapirkās jaunas drēbes jau pagājušajā mēnesī?”

Sieva (sāk aizstāvēties, sāpināta un aizskarta): ”Bet veikalā ir izpārdošana. Un viņas vispirms prasīja man atļauju, un es teicu, ka viņas drīkst iet.”

Vīrs (zaudē savaldīšanos un kliedz): ”Tu zini, kā es neciešu, ka meitenes tērē naudu bez manas ziņas! Kā tu varēji kaut ko tādu atļaut, pat neparunājusi ar mani!”

KĀDAS problēmas, jūsuprāt, šim pārim būtu jārisina? Vīram acīmredzot jāmācās savaldīt dusmas, turklāt izskatās, ka dzīvesbiedri nav vienisprātis, cik lielu vaļu dot saviem bērniem. Arī mierīgi sarunāties viņiem, liekas, īsti neizdodas.

Neviena laulība nav ideāla, un visiem laulātiem pāriem reizēm rodas domstarpības. Bet, vienalga, vai tās ir lielas vai mazas, ir ļoti svarīgi, lai vīrs un sieva iemācītos tās pārvarēt.

Ja problēmas atstāj nerisinātas, ar laiku tās var pārvērsties par šķērsli, kas vīram un sievai traucē mierīgi un atklāti sarunāties. Kā teica gudrais ķēniņš Salamans, gadās, ka ”nesaskaņas turas spēcīgāki nekā aizšaujamais pils durvīs”. (Salamana Pamācības 18:19.) Ko darīt, lai panāktu labu komunikāciju arī tad, ja ir jārunā par kādu sāpīgu jautājumu?

Laimīga laulība nav iespējama bez atklātas domu apmaiņas, kas savukārt nav iedomājama bez mīlestības un cieņas. (Efeziešiem 5:33.) Ja dzīvesbiedru starpā ir radusies problēma, mīlestība viņus mudina necilāt vecas pārestības un aizvainojumus, bet visu uzmanību pievērst tam jautājumam, kas konkrētajā brīdī ir jārisina. (1. Korintiešiem 13:4, 5; 1. Pētera 4:8.) Ja dzīvesbiedri ciena viens otru, viņi ļauj otram brīvi izteikties un cenšas sadzirdēt ne tikai to, ko otrs saka, bet arī to, ko viņš vēlas pateikt.

Četri soļi, kā risināt problēmas

Apdomājiet šeit aprakstītos četrus soļus un pievērsiet uzmanību, kā Bībeles principi palīdz pārvarēt domstarpības savstarpējas cieņas gaisotnē un ar mīlestību.

1. Izraugieties piemērotu brīdi, kad runāt par sāpīgo jautājumu.

”Katrai lietai ir savs nolikts laiks . . . . savs laiks klusēt, un savs laiks, kad runāt.” (Salamans Mācītājs 3:1, 7.) Kā ilustrē  raksta sākumā minētais strīds, var gadīties, ka jautājums, kurā pāris nav vienisprātis, izraisa asas emocijas. Tādā gadījumā būtu jācenšas savaldīties, taktiski pārtraukt sarunu, pirms tā pāraugusi ķildā, un atlikt strīdīgā jautājuma apspriešanu uz vēlāku laiku. Laulātie draugi var aiztaupīt sev daudz nepatīkamu brīžu, kas bojā attiecības, ja viņi paklausa Bībeles padomam: ”Kas uzsāk asu vārdu maiņu, ir līdzīgs tam, kas sagrauj ūdenim tā aizsprostu. — Atturies no asas vārdu maiņas, iekāms tu neesi vēl tajā iejaukts!” (Salamana Pamācības 17:14.)

Tomēr ir arī ”savs laiks, kad runāt”. Problēmas ir kā nezāles, kas aug griezdamās, ja tās atstāj neravētas. Tāpēc, ja problēma ir radusies, neignorējiet to cerībā, ka tā izzudīs pati no sevis. Ja vēlaties pārtraukt sarunu, kas draud kļūt par strīdu, parādiet cieņu pret savu dzīvesbiedru, konkrēti norunājot ar viņu, kurā brīdī — turklāt visā drīzumā — jūs varēsiet izrunāt sāpīgo jautājumu. Šāda noruna jums abiem palīdzēs rīkoties saskaņā ar Bībeles aicinājumu: ”Lai saule nenoriet, jums dusmojoties.” (Efeziešiem 4:26.) Protams, ir būtiski pēc tam šo norunu arī ievērot.

IETEIKUMS. Izraugieties konkrētu nedēļas dienu un laiku, ko jūs regulāri varat atvēlēt tam, lai pārrunātu ģimenes problēmas. Ja ievērojat, ka nesaskaņas ar laulāto draugu jums visbiežāk izceļas noteiktā laikā, piemēram, tūlīt pēc atgriešanās no darba vai pirms tam, kad jūs esat paēduši, sarunājiet, ka šajā laikā nesāksiet cilāt sāpīgus jautājumus. Vienojieties darīt to citā brīdī, kad jūs abi parasti jūtaties mierīgi.

2. Izsakiet savu viedokli atklāti un ar cieņu.

”Runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko.” (Efeziešiem 4:25.) Tiem, kas ir precējušies, dzīvesbiedrs ir pats tuvākais no visiem cilvēkiem. Tāpēc, runājot ar savu dzīvesbiedru, esiet godīgi un konkrēti izstāstiet, kā jūtaties un ko domājat. Kāda sieviete, kas nodzīvojusi laulībā jau 26 gadus, saka: ”Sākumā, kad biju nesen apprecējusies, ja radās kādas domstarpības, man likās, ka vīrs pats uzreiz sapratīs, kā es jūtos. Tikai vēlāk es aptvēru, ka nav reāli kaut ko tādu gaidīt. Tagad es cenšos skaidri izteikt savas jūtas un domas.”

Atcerieties, ka, apspriežot problēmu, mērķis ir nevis uzvarēt strīdā, bet palīdzēt otram uzzināt jūsu domas. Tāpēc vislabāk ir skaidri pateikt, kas jums dara raizes, kad šī problēma rodas un jūs tās dēļ jūtaties. Piemēram, ja sievu kaitina vīra nevīžība, viņa ar cieņu varētu teikt apmēram tā: ”Kad tu atnāc no darba un pamet drēbes uz grīdas [kas un kad sagādā raizes], man rodas sajūta, ka tu nenovērtē manas pūles uzturēt māju tīru un kārtīgu [tas liek justies].” Pēc tam sieva taktiski varētu ieteikt, ko, viņasprāt, varētu darīt, lai situāciju labotu.

IETEIKUMS. Lai pirms sarunas ar dzīvesbiedru prātā skaidri noformulētu savas domas, uzrakstiet, kāda, jūsuprāt, ir problēma un kā jūs gribētu to risināt.

 3. Uzklausiet dzīvesbiedru un aplieciniet, ka cienāt viņa jūtas.

Māceklis Jēkabs rakstīja, ka kristiešiem jābūt ”čakliem klausīties, kūtriem runāt, kūtriem dusmoties”. (Jēkaba 1:19.) Grūti atrast ko citu, kas grautu ģimenes laimi tik ļoti kā iespaids, ka laulātais draugs nesaprot, kā tu jūties situācijā, kad radusies kāda problēma. Tāpēc centieties neradīt dzīvesbiedram šādu iespaidu. (Mateja 7:12.)

Kāds vīrietis, kas ir precējies jau 35 gadus, stāsta: ”Kad mēs ar sievu apspriežam jautājumus, kuros neesam vienisprātis, es kļūstu saspringts, it īpaši, ja jūtu, ka sieva nesaprot manu domāšanas veidu.” Savukārt kāda sieviete, kuras laulība ilgst divus gadu desmitus, atzīst: ”Es bieži pārmetu vīram, ka viņš īstenībā nemaz neklausās manī, kad mēs runājam par problēmām.” Kā pārvarēt šādu sapratnes trūkumu?

Neesiet pārāk pašpaļāvīgs un nedomājiet, ka jūs jau tāpat zināt, ko otrs domā vai jūt. ”Lepno starpā ir arvienu nesaskaņas, bet īstenā atziņa  mīt tajos, kuri ļaujas sev dot kādu padomu,” rakstīts Bībelē. (Salamana Pamācības 13:10.) Cieniet savu dzīvesbiedru un nepārtrauciet viņu, kad viņš izsaka savu viedokli. Lai pārliecinātos, ka esat viņu pareizi sapratis, taktiski, bez sarkasma un agresijas pasakiet dzīvesbiedram, kā jūs sapratāt viņa teikto. Ja esat kaut ko pārpratis, ļaujiet, lai dzīvesbiedrs jūs palabo. Centieties tādā veidā abi pārmaiņus gan izteikties, gan uzklausīt otru, līdz jūs abi varēsiet teikt, ka esat sapratuši viens otra viedokli attiecīgajā jautājumā un emocijas, ko tas otrā izraisa.

Lai uzklausītu dzīvesbiedru un apliecinātu, ka jūs cienāt viņa viedokli, ir vajadzīga pazemība un pacietība. Bet, ja jūs pirmais parādīsiet cieņu pret savu laulāto draugu, tas arī viņu droši vien pamudinās izturēties ar cieņu pret jums. (Mateja 7:2; Romiešiem 12:10.)

IETEIKUMS. Kad jūs sakāt dzīvesbiedram, kā esat uztvēris viņa vārdus, neatkārtojiet viņa teikto vārds vārdā. Iejūtīgi un laipni centieties paskaidrot, kā jūs esat sapratis to, ko viņš saka un kā jūtas. (1. Pētera 3:8.)

4. Vienojieties par risinājumu.

”Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc ka viņiem tad vismaz vienā ziņā iznāk labāka alga par viņu pūlēm; ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām.” (Salamans Mācītājs 4:9, 10.) Ir grūti atrisināt problēmas laulībā, ja vīrs un sieva nesadarbojas un neatbalsta viens otru.

Dievs Jehova vīru ir iecēlis par ģimenes galvu. (1. Korintiešiem 11:3; Efeziešiem 5:23.) Bet tas nenozīmē, ka viņam ir tiesības būt diktatoram. Saprātīgs vīrs nepieņem patvaļīgus lēmumus un neignorē sievas viedokli. Kāds precēts vīrs pēc 20 laulībā nodzīvotiem gadiem saka: ”Es cenšos noskaidrot, kurā punktā mēs ar sievu esam vienisprātis, un meklēju tādu risinājumu, kam piekrītam mēs abi.” Kāda sieviete, kuras laulība ilgst septiņus gadus, uzsver: ”Runa nav par to, kuram ir taisnība. Vienkārši reizēm viedokļi, kā būtu atrisināma kāda situācija, ir dažādi. Mana pieredze liecina, ka ir svarīgi būt piekāpīgam un saprātīgam.”

IETEIKUMS. Meklējiet risinājumu kopīgi: apsēdieties un abi uzrakstiet tik daudz risinājuma variantu, cik spējat iedomāties. Kad idejas izsīkušas, pārskatiet sarakstu un izraugieties variantu, kas jums abiem šķiet pieņemams. Pēc tam vienojieties par laiku tuvā nākotnē, kad jūs abi kopā izanalizēsiet, vai esat rīkojušies saskaņā ar pieņemto lēmumu un kādas ir sekmes.

Velciet uz vienu pusi, nevis katrs uz savu

Jēzus par laulību teica: ”Ko nu Dievs savienojis [”sajūdzis”, LB-1825], to cilvēkam nebūs šķirt.” (Mateja 19:6.) Viņš tēlaini salīdzināja laulību ar jūgu, kurā divi darba dzīvnieki sajūgti pārī kopīga uzdevuma veikšanai. Ja abi dzīvnieki nedarbojas saskanīgi, tie neko lietderīgu nespēj paveikt un iejūgs tikai berž un savaino tiem kaklu. Turpretī tad, ja abi strādā kopā, tie var pavilkt smagas kravas vai uzart lauku.

Arī vīrs un sieva, ja tie nesadarbojas un neatbalsta viens otru, var sākt izjust laulību kā neērtu jūgu, ko grūti nest. Turpretī, ja viņi iemācās darboties vienoti, viņi var atrisināt praktiski visas sarežģītās situācijas, kas rodas, un paveikt daudz laba. Kāds vīrs, kas jau ilgus gadus dzīvo laimīgā laulībā, saka: ”Mēs ar sievu 25 gadu garumā esam spējuši pārvarēt visas savas problēmas, atklāti runādami viens ar otru, iejuzdamies viens otra vietā, lūgdami palīdzību Jehovam un rīkodamies saskaņā ar Bībeles principiem.” Arī jūs varat darīt tāpat.

PAJAUTĀJIET SEV

  •  Par kādu sāpīgu jautājumu es visvairāk gribētu parunāt ar savu dzīvesbiedru?

  •  Kā es varu pārliecināties, vai tiešām saprotu dzīvesbiedra viedokli šajā jautājumā?

  •  Kādas problēmas var rasties, ja es vienmēr uzstāšu, ka visam jānotiek pēc mana prāta?