Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis  |  Aprīlis 2008

Kāpēc Jehovas liecinieki pielūgsmē neizmanto krustu?

Kāpēc Jehovas liecinieki pielūgsmē neizmanto krustu?

 Lasītāji jautā

Kāpēc Jehovas liecinieki pielūgsmē neizmanto krustu?

Jehovas liecinieki ir stingri pārliecināti, ka Jēzus Kristus, atdodams savu dzīvību, samaksāja izpirkumu, kas visiem, kuri viņam tic, dod iespēju dzīvot mūžīgi. (Mateja 20:28; Jāņa 3:16.) Taču viņiem ir pamats uzskatīt, ka Jēzus mira nevis pie krusta, kā tradicionāli tiek attēlots, bet gan pie vertikāla staba, kuram nebija nekādu šķērskoku.

Krusts ir ļoti sens simbols, kas lietots Mezopotāmijā jau divus tūkstošus gadu pirms Kristus. Skandināvijā ir atrastas akmenī iekaltas krusta zīmes, kas tapušas bronzas laikmetā — daudzus gadsimtus pirms Jēzus dzimšanas. Dāņu vēsturnieks un simbolu pētnieks Svens Tito Āhens savā grāmatā Symboler omkring os (Simboli ap mums) rakstīja, ka nekristīgās kultūrās krusts tika izmantots kā ”maģiska zīme, . . kas aizsargā un nes veiksmi”. Arī kādā katoļu enciklopēdijā atzīts: ”Krusts ir atrodams kā pirmskristīgās, tā nekristīgās kultūrās, kur tas galvenokārt simbolizē kosmiskus vai dabas spēkus.” (New Catholic Encyclopedia.) Bet kāpēc tad baznīcas ir izraudzījušas krustu par vienu no saviem svētākajiem simboliem?

Britu zinātnieks Viljams Vains paskaidro: ”Mūsu ēras trešā gadsimta vidū . . . . baznīcas bija sākušas pieņemt pagānus . . , un tiem lielā mērā tika atļauts paturēt savas pagāniskās zīmes un simbolus. Tā tika pārņemta ”tau” jeb T zīme . . ar zemāk novietotu šķērssvītru.” (Vine’s Expository Dictionary of Old and New Testament Words.)

V. Vains arī piemin, ka Bībeles oriģinālvalodā gan lietvārds, kas parasti tiek tulkots ”krusts”, gan atbilstošais darbības vārds apzīmē ”stabu vai mietu”, nevis tradicionālo ”baznīcas krustu no divām sakrustotām līnijām”. Arī Oksfordas universitātes izdevumā The Companion Bible teikts: ”Fakti liecina, ka Kungs tika nonāvēts pie staba, nevis pie diviem kokiem, kas savienoti kaut kādā leņķī.” Tātad baznīcas nepārprotami ir pārņēmušas nebībelisku tradīciju.

Jau minētais vēsturnieks S. T. Āhens raksta: ”Jāšaubās, vai divos pirmajos gadsimtos pēc Jēzus nāves kristieši jebkad lietoja krusta zīmi.” Viņš norāda, ka agrīnajiem kristiešiem krusts ”noteikti galvenokārt saistījās ar nāvi un ļaunumu, gluži kā vēlākajām paaudzēm giljotīna vai elektriskais krēsls”.

Lai kāds būtu bijis tas rīks, pie kura izcieta mokas un mira Jēzus, galvenais, kas jāņem vērā, ir tas, ka kristieši nedrīkst padarīt šī priekšmeta attēlu vai simbolu par godināšanas vai pielūgsmes objektu. ”Bēdziet no elku dievu kalpošanas!” pavēlēts Bībelē. (1. Korintiešiem 10:14.) Pats Jēzus norādīja īsto pazīšanas zīmi, pēc kuras varēs pazīt viņa patiesos sekotājus. Viņš teica: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35.)

It visā, kas saistīts ar kalpošanu Dievam, Jehovas liecinieki, tāpat kā pirmā gadsimta kristieši, cenšas stingri turēties pie Bībeles mācībām, nevis pie tradīcijām. (Romiešiem 3:4; Kolosiešiem 2:8.) Tāpēc viņi pielūgsmē neizmanto krustu.

[Attēls 30. lpp.]

Cilnis, kurā attēlots pagāniskās asīrijas valdnieks ar krustu, ap 800. gadu p.m.ē.

[Norāde par autortiesībām]

Photograph taken by courtesy of the British Museum