”Tu [Jehova] teici: ”Jel klausies, un es runāšu.”” (ĪJ. 42:4, NW.)

DZIESMAS: 113., 114.

1.—3. a) Kāpēc var teikt, ka veids, kā Dievs lieto valodu un sazinās ar citiem, ir daudz pārāks par mūsējo? b) Par ko runāts šajā rakstā?

MŪŽĪGAIS Dievs radīja saprātīgas būtnes, lai arī citi varētu dzīvot un būt laimīgi. (Ps. 36:10; 1. Tim. 1:11.) Vispirms viņš radīja to, kuru apustulis Jānis nosauca par ”Vārdu” un ”sākumu visam, ko Dievs radījis”. (Jāņa 1:1; Atkl. 3:14.) Dievs Jehova dalījās ar savu pirmdzimto Dēlu savās domās un jūtās. (Jāņa 1:14, 17; Kol. 1:15.) Apustulis Pāvils pieminēja ”eņģeļu valodas” — saziņas formu, kas pastāv debesīs un ir pārāka par cilvēku valodām. (1. Kor. 13:1.)

2 Jehova labi pazīst visas saprātīgās būtnes gan uz zemes, gan debesīs, kaut arī to skaits sniedzas miljardos. Lūgšanās pie viņa visdažādākajās valodās vienlaikus vēršas daudzi cilvēki. Jehova ne tikai uzklausa šīs lūgšanas, bet tajā pašā laikā arī sazinās ar garīgajām būtnēm un dod tām norādījumus. Var secināt, ka viņa domas, valoda un saziņas veids ir daudz pārāki par mūsējiem. (Nolasīt Jesajas 55:8, 9.) Kad Jehova sazinās ar cilvēkiem, viņš izsakās vienkārši, lai viņa domas būtu saprotamas.

3 Vispirms apskatīsim, kā Dievs, kam piemīt bezgalīga gudrība, vēstures gaitā ir sazinājies ar saviem kalpiem. Noskaidrosim  arī to, kā viņa izvēlētie saziņas veidi ir mainījušies atkarībā no vajadzībām un apstākļiem.

DIEVS RUNĀ AR CILVĒKIEM

4. a) Kādā valodā Jehova sazinājās ar Mozu, Samuēlu un Dāvidu? b) Kāda informācija ir ietverta Bībelē?

4 Ēdenes dārzā Jehova runāja ar Ādamu viņam saprotamā valodā. Visticamāk, tā bija agrīna ebreju valodas forma. Vēlāk Dievs darīja savas domas zināmas cilvēkiem, kas runāja ebreju valodā, piemēram, Mozum, Samuēlam un Dāvidam, kuri sarakstīja Bībeles daļas, izteikdami šīs domas saviem vārdiem un sev pierastā veidā. Viņi ne tikai tieši pierakstīja Dieva sacīto, bet arī stāstīja par to, kā Dievs ir izturējies pret saviem kalpiem, par viņu ticību un mīlestību, kā arī par viņu kļūdām un neuzticību. Šī informācija mūsdienās ir ļoti vērtīga. (Rom. 15:4.)

5. Vai Jehova sazinājās ar saviem kalpiem vienīgi ebreju valodā? Paskaidrojiet.

5 Apstākļiem mainoties, Dievs sazinājās ar cilvēkiem ne tikai ebreju valodā. Pēc Babilonas trimdas daudzi Dieva kalpi ikdienā sāka lietot aramiešu valodu. Paredzēdams, ka tā notiks, Jehova iedvesmoja praviešus Daniēlu un Jeremiju, kā arī priesteri Ezru viņu sarakstītajās Bībeles grāmatās daļu teksta iekļaut aramiešu valodā. *

6. Kā Dieva Raksti kļuva pieejami grieķu valodā?

6 Vēlāk Aleksandrs Lielais iekaroja plašas teritorijas un par starptautisku valodu kļuva koinē jeb ”kopīgā” grieķu valoda. Tajā runāja arī daudzi ebreji, tāpēc Ebreju raksti tika pārtulkoti grieķu valodā. Šis tulkojums, pie kura esot strādājuši 72 cilvēki, kļuva pazīstams kā Septuaginta. Tas bija pirmais Bībeles tulkojums, un to vēl joprojām var saukt par vienu no nozīmīgākajiem. * Darbs, ko veica tik daudzi tulkotāji, bija stilistiski ļoti dažāds, jo vieni tulkoja burtiski, turpretī citi — diezgan brīvi. Tomēr gan grieķiski runājošie jūdi, gan arī vēlāk kristieši Septuagintu uzskatīja par Dieva Rakstiem.

7. Kādā valodā Jēzus, visticamāk, mācīja savus sekotājus?

7 Kad uz zemes dzīvoja Dieva pirmdzimtais Dēls, viņš, visticamāk, runāja un mācīja citus valodā, kas Bībelē saukta par ebreju valodu. (Jāņa 19:20; 20:16; Ap. d. 26:14.) Pirmajā gadsimtā ebreju valodā bija jūtama aramiešu valodas ietekme, tāpēc Jēzus droši vien lietoja aramiešu vārdus. Tomēr viņš zināja arī seno laiku ebreju valodu, kurā runāja Mozus un pravieši un kurā katru nedēļu sinagogā tika lasīti Raksti. (Lūk. 4:17—19; 24:44, 45; Ap. d. 15:21.) Turklāt Izraēlā bija dzirdama arī grieķu un latīņu valoda. Bībelē nekas nav teikts par to, vai Jēzus runāja šajās valodās.

8., 9. Kāpēc, kristietībai vēršoties plašumā, Dieva kalpi galvenokārt sazinājās grieķu valodā, un ko no tā var uzzināt par Jehovu?

8 Agrīnie Jēzus mācekļi prata ebreju valodu, bet pēc viņa nāves par mācekļiem kļuva daudzi, kas runāja citās valodās. (Nolasīt Apustuļu darbus 6:1.) Kristietībai vēršoties plašumā, kristieši savā starpā galvenokārt sazinājās grieķu valodā. Dieva iedvesmotie Mateja,  Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēliji, kuros ir stāstīts, ko mācīja un darīja Jēzus, tika plaši izplatīti grieķu valodā. Tātad daudzi Jēzus mācekļi runāja grieķu, nevis ebreju valodā. * Arī apustuļa Pāvila vēstules un pārējās Dieva iedvesmotās grāmatas bija iespējams lasīt grieķu valodā.

9 Ievērības cienīgs ir fakts, ka Grieķu rakstu sarakstītāji Ebreju rakstus parasti citēja no Septuagintas. Šie citāti, kas ne vienmēr precīzi atbilda ebreju tekstam, tagad ir daļa no Dieva iedvesmotajiem Rakstiem. Tā Dievs, kura acīs neviena valoda vai kultūra nav pārāka par citām, parūpējās, lai nepilnīgu tulkotāju veikums tiktu iekļauts viņa Rakstos. (Nolasīt Apustuļu darbus 10:34.)

10. Ko par Jehovu var uzzināt no tā, kā viņš ir atklājis savas domas cilvēkiem?

10 Nelielais ieskats tajā, kā Dievs ir atklājis savas domas cilvēkiem, ļauj saprast, ka viņš izmanto tādu saziņas veidu, kas attiecīgajā laikposmā ir vispiemērotākais. Mums nav jāmācās kāda noteikta valoda, lai iepazītu Dievu un uzzinātu par viņa nodomiem. (Nolasīt Cakarijas 8:23; Atklāsmes 7:9, 10.) Jehova vadīja Bībeles tapšanu, taču viņš tajā pieļāva lielu izteiksmes veidu dažādību.

KĀ DIEVA RAKSTI IR NONĀKUŠI LĪDZ MŪSDIENĀM

11. Kāpēc tas, ka cilvēki runā dažādās valodās, Dievam nav traucējis ar viņiem sazināties?

11 Vai tas, ka cilvēki runā dažādās valodās un pastāv nelielas atšķirības tulkojumos, ir traucējis Dievam sazināties ar cilvēkiem? Nebūt nē. Bībelē ir minēti tikai daži vārdi valodā, kādā tos izrunāja Jēzus. (Mat. 27:46; Marka 5:41; 7:34; 14:36.) Taču Jehova parūpējās, lai tas, ko Jēzus mācīja cilvēkiem, tiktu uzrakstīts grieķu valodā un ar laiku iztulkots citās valodās. Vēlāk jūdi un arī kristieši daudzkārt pārrakstīja Bībeles tekstus, šādi saglabājot Svētos Rakstus. Šie teksti tika tulkoti arvien jaunās un jaunās valodās. Jānis Zeltamute, kas dzīvoja ceturtā gadsimta otrajā pusē un piektā gadsimta sākumā, rakstīja, ka tolaik Jēzus mācības jau bija iztulkotas sīriešu, ēģiptiešu, indiešu, persiešu, etiopiešu un neskaitāmās citās valodās.

12. Kādi šķēršļi tika likti Bībeles tulkošanai?

12 Tā kā Bībele tika tulkota daudzās valodās, neveiksmi cieta mēģinājumi to iznīcināt, piemēram, Romas imperatora Diokletiāna 303. gadā izdotais rīkojums sadedzināt visus Svēto Rakstu eksemplārus. Vēstures gaitā ir pieredzēti neskaitāmi uzbrukumi Dieva Rakstiem, kā arī cilvēkiem, kas tos tulkoja un izplatīja. Viljams Tindals, kas dzīvoja sešpadsmitajā gadsimtā, nolēma iztulkot Bībeli angļu  valodā no ebreju un grieķu valodas, un viņš sacīja kādam garīdzniekam: ”Ja Dievs mani sargās, tad nepaies ilgs laiks un es panākšu, ka vienkāršs arājzēns pārzinās Rakstus labāk nekā jūs.” Tindalam nācās bēgt no Anglijas uz kontinentālo Eiropu, kur viņš iztulkoja Bībeli un kur viņa tulkojums tika izdots. Par spīti garīdznieku pūliņiem publiski sadedzināt visas Bībeles, ko viņi varēja atrast, arvien vairāk Tindala tulkotās Bībeles eksemplāru nonāca pie cilvēkiem. Diemžēl vēlāk Tindals tika nodots un viņam izpildīja nāvessodu — viņu nožņaudza un pēc tam sadedzināja pie staba. Taču viņa tulkojums negāja zudumā. To plaši izmantoja, kad noritēja darbs pie Karaļa Jēkaba Bībeles, kas ir labi pazīstams tulkojums angļu valodā. (Nolasīt 2. Timotejam 2:9.)

13. Kas ir noskaidrojies, pētot senos rokrakstus?

13 Tiesa, dažos senos Bībeles rokrakstos, kas ir saglabājušies līdz mūsdienām, var atrast nebūtiskas kļūdas un nesakritības. Taču Bībeles speciālisti ir salīdzinājuši un rūpīgi izpētījuši tūkstošiem teksta fragmentu, manuskriptu un senu tulkojumu, un šie pētījumi ir apstiprinājuši lielum lielās Bībeles teksta daļas autentiskumu. Nedaudzie panti, par kuriem pastāv noteiktas šaubas, nemaina Bībeles vēsti kopumā. Fakti, kas ir zināmi par senajiem rokrakstiem, objektīvi noskaņotus Bībeles pētniekus pārliecina, ka mūsdienās šajā grāmatā ir lasāma tieši tā informācija, ko sākotnēji iedvesmoja Jehova. * (Jes. 40:8.)

14. Cik plaši mūsdienās ir pieejama Bībele?

14 Par spīti niknai pretestībai, Jehova ir parūpējies, lai viņa Raksti būtu visvairāk tulkotā grāmata cilvēces vēsturē. Arī mūsdienās, kad daudzi tikpat kā netic Dievam, Bībele joprojām ir ļoti pieprasīta, un tā pilnībā vai daļēji ir pieejama vairāk nekā 2800 valodās. Izplatības un pieejamības ziņā neviena cita grāmata nestāv pat līdzās Bībelei. Daži Bībeles tulkojumi nav tik skaidri un uzticami kā citi, tomēr gandrīz visi tulkojumi ļauj saprast Bībeles vienkāršo vēsti par cerību un glābšanu.

VAJADZĪBA PĒC JAUNA BĪBELES TULKOJUMA

15. a) Kā mūsdienās tiek pārvarētas valodu barjeras? b) Kāda ir angļu valodas nozīme garīgā uztura sagatavošanā, un kāpēc?

15 Kad pagājušā gadsimta sākumdaļā neliela grupa Bībeles pētnieku tika iecelti par ”uzticamo un gudro kalpu”, ar ”saimes ļaudīm” viņi sazinājās galvenokārt angļu valodā. (Mat. 24:45.) Šis ”kalps” nežēlo pūles, lai sagatavotu garīgo uzturu daudzās valodās, kuru skaits  jau ir pārsniedzis 700. Tāpat kā pirmajā gadsimtā koinē grieķu valoda, mūsdienās plaši izplatīta ir angļu valoda, ko daudzi izmanto darījumu un izglītības jomā, tāpēc tā ir pamatvaloda, no kuras tiek tulkotas mūsu publikācijas.

16., 17. a) Kādu vajadzību Dieva tauta saskatīja? b) Kas tāpēc tika darīts? c) Kāda cerība par Bībeles Jaunās pasaules tulkojumu tika pausta 1950. gadā?

16 Garīgā uztura pamatā ir Bībele. Divdesmitā gadsimta vidū izplatītākais Bībeles tulkojums angļu valodā bija 1611. gadā izdotā Karaļa Jēkaba Bībele. Taču tajā lietotā valoda bija lielā mērā novecojusi. Dieva personvārds šajā izdevumā parādās tikai dažās vietās, kaut arī senajos rokrakstos tas ir sastopams vairākus tūkstošus reižu. Minētais tulkojums vietām ir kļūdains, un tas satur strīdīgus pantus, kas nav atrodami autoritatīvos senos manuskriptos. Arī citiem Bībeles tulkojumiem angļu valodā bija savi trūkumi.

17 Tāpēc pastāvēja vajadzība pēc Bībeles tulkojuma, kas precīzi atspoguļotu oriģinālteksta jēgu mūsdienīgā valodā. Tika izveidota Bībeles Jaunās pasaules tulkojuma komisija, un tās veiktais tulkojums sešos sējumos tika laists klajā desmit gadu laikā, no 1950. līdz 1960. gadam. 1950. gada 2. augustā, paziņodams par pirmā sējuma iznākšanu, brālis Neitans Nors kongresa apmeklētājiem sacīja: ”Ir kļuvis arvien skaidrāks, ka ir nepieciešams tulkojums mūsdienīgā valodā, kas būtu saskaņā ar Dieva atklāto patiesību un tomēr būtu labs pamats dziļākai patiesības izpratnei, jo precīzi izteiktu oriģinālteksta nozīmi, tulkojums, kas mūsdienu lasītājiem būtu tikpat labi saprotams, cik Kristus mācekļu rakstītais bija saprotams vienkāršajiem, neizglītotajiem, parastajiem, necilajiem tā laika cilvēkiem.” Viņš pauda cerību, ka šis tulkojums garīgā ziņā palīdzēs miljoniem cilvēku.

18. Kādi lēmumi ir paātrinājuši Bībeles tulkošanu?

18 Šī cerība lielā mērā kļuva par realitāti 1963. gadā, kad Grieķu rakstu Jaunās pasaules tulkojums iznāca vēl sešās valodās — franču, holandiešu, itāļu, portugāļu, spāņu un vācu. 1989. gadā Jehovas liecinieku Vadošā padome galvenajā pārvaldē izveidoja nodaļu, kuras uzdevums bija veicināt Bībeles tulkošanu. 2005. gadā Bībeles tulkošana tika noteikta par prioritāti tajās valodās, kurās jau iznāk žurnāls Sargtornis. Patlaban Bībele Jaunās pasaules tulkojumā pilnībā vai daļēji ir pieejama vairāk nekā 130 valodās.

19. Kāds vēsturisks notikums risinājās 2013. gadā, un kam pievērsta uzmanība nākamajā rakstā?

19 Laika gaitā kļuva skaidrs, ka ir nepieciešams pārstrādāt Jaunās pasaules tulkojumu angļu valodā, lai atspoguļotu izmaiņas, kādas ir skārušas valodu. 2013. gada 5. un 6. oktobrī notika Pensilvānijas Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrības 129. ikgadējā kopsapulce, ko klātienē vai ar interneta starpniecību vēroja 1 413 676 cilvēki 31 zemē. Viņi visi ar sajūsmu klausījās, kā brālis no Vadošās padomes paziņoja par pārstrādātā Jaunās pasaules tulkojuma izdošanu angļu valodā. Daudzu acīs bija asaras, kad apkalpotāji izdalīja klātesošajiem pārstrādāto Bībeles izdevumu. Sekojot Bībeles pantu lasījumam no pārstrādātā teksta, viņi pārliecinājās, ka Dieva vārdi angļu valodā vēl nekad nav skanējuši labāk. Nākamajā rakstā pievērsta lielāka uzmanība šim pārstrādātajam Bībeles izdevumam, kā arī Jaunās pasaules tulkojumam citās valodās.

^ 5. rk. Aramiešu valodā ir sarakstīti šādi fragmenti: Ezras 4:8—6:18; 7:12—26; Jeremijas 10:11 un Daniēla 2:4—7:28.

^ 6. rk. Vārds ”Septuaginta” nozīmē ”septiņdesmit”. Tiek uzskatīts, ka tulkošana tika uzsākta Ēģiptē trešajā gadsimtā p.m.ē. un pabeigta līdz 150. gadam p.m.ē. Šim tulkojumam vēl aizvien ir liela nozīme, jo tas ļauj speciālistiem labāk saprast neskaidrus ebreju vārdus un Bībeles teksta fragmentus.

^ 8. rk. Pēc dažu domām, Matejs sarakstīja evaņģēliju ebrejiski un vēlāk kāds, iespējams, pats Matejs, to iztulkoja grieķiski.

^ 13. rk. Sk. Bībeles Jaunās pasaules tulkojuma pārstrādātā izdevuma pielikumu A3 (angļu val.), kā arī brošūru Grāmata visiem cilvēkiem, 7.—9. lpp., ”Kā Bībele tika saglabāta?”.