Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Novembris 2015

Simt gadi, kopš valda Dieva valstība

Simt gadi, kopš valda Dieva valstība

”Lai miera Dievs.. jūs nodrošina ar visu labo, kas nepieciešams viņa gribas pildīšanai.” (EBR. 13:20, 21.)

DZIESMAS: 136., 14.

1. Cik svarīgi Jēzum bija sludināt? Paskaidrojiet.

JĒZUM patika stāstīt citiem par Dieva valstību. No Bībeles var redzēt, ka par valstību viņš runāja biežāk nekā par jebko citu, — savas kalpošanas laikā viņš to pieminēja vairāk nekā simt reižu. Valstība viņam tiešām nozīmēja ļoti daudz. (Nolasīt Mateja 12:34.)

2. Cik daudz cilvēku, iespējams, bija klāt, kad Jēzus deva norādījumu, kas lasāms Mateja 28:19, 20?

2 Neilgi pēc augšāmcelšanas Jēzus tikās ar vairāk nekā 500 saviem sekotājiem, kas vēlāk acīmredzot kļuva par valstības sludinātājiem. (1. Kor. 15:6.) Iespējams, tieši toreiz Jēzus deva norādījumu sludināt vēsti par valstību ”visu tautu cilvēkiem” — uzdevumu, kas tolaik varēja likties neizpildāms. * Jēzus izteica paredzējumu, ka šis apjomīgais darbs turpināsies līdz pat ”šī laikmeta nobeigumam”, un tā tas arī ir noticis.  Visticamāk, jums ir iespēja piedalīties tajā, kā tiek pildīts Jēzus norādījums un kā piepildās viņa pravietojums. (Mat. 28:19, 20.)

3. Kādās trīs jomās mēs esam saņēmuši visu nepieciešamo, lai pildītu uzdevumu sludināt labo vēsti?

3 Kad Jēzus saviem sekotājiem bija devis uzdevumu sludināt, viņš tiem apsolīja: ”Es būšu ar jums.” (Mat. 28:20.) Plašajai sludināšanai bija jānorit viņa vadībā. Dievs mūs ir nodrošinājis ar ”visu labo”, lai mēs spētu paveikt šo uzdevumu. (Ebr. 13:20, 21.) Šajā rakstā stāstīts par 1) palīglīdzekļiem, kas mums ir sagādāti, 2) paņēmieniem, kādus esam izmantojuši, un 3) izglītību, kas mums tiek piedāvāta. Vispirms pievērsīsim uzmanību palīglīdzekļiem, kas ir likti lietā pēdējo simt gadu laikā.

ĶĒNIŅŠ SAGĀDĀ VISU SLUDINĀŠANAI NEPIECIEŠAMO

4. Kas sludināšanā ir panākts, izmantojot dažādus palīglīdzekļus?

4 Jēzus salīdzināja ”vārdu par valstību” ar sēklu, kas tiek sēta dažādā zemē. (Mat. 13:18, 19.) Dārzniekam ir darbarīki, ar kuriem viņš sagatavo augsni sējai. Arī mūsu ķēniņš gadu gaitā ir sagādājis ”darbarīkus”, ar kuru palīdzību miljoniem cilvēku sirds ir noskaņota tā, ka viņi ir atsaukušies uz vēsti par valstību. Daži no šiem palīglīdzekļiem tika izmantoti tikai neilgu laiku, savukārt citi ir noderīgi vēl joprojām. Bet tie visi mums ir ļāvuši kaut kādā veidā uzlabot savas prasmes sludināšanā.

5. Kas bija liecības kartīte, un kā tā tika izmantota?

5 Viens no palīglīdzekļiem, kas daudzus pamudināja sludināt, bija liecības kartīte, ko valstības sludinātāji sāka lietot 1933. gadā. Šajā astoņus reiz trīspadsmit centimetrus lielajā kartītē īsumā bija apskatīta kāda tēma un pievērsta uzmanība Bībelei. Laiku pa laikam nāca klajā jauna kartīte ar jaunu tēmu. Sludināt ar liecības kartīti bija ļoti vienkārši. Čārlzs Erlenmaiers, kas pirmo reizi to darīja desmit gadu vecumā, atcerējās: ”Parasti mēs sākām sarunu ar vārdiem: ”Vai jūs, lūdzu, varētu izlasīt, kas teikts šajā kartītē?” Kad cilvēks izlasīja kartīti, mēs piedāvājām viņam literatūru un tad devāmies tālāk.”

6. Kāpēc liecības kartītes bija ļoti noderīgas?

6 Liecības kartītes bija ārkārtīgi noderīgas. Daļa brāļu un māsu, kaut arī viņi ļoti vēlējās sludināt, bija kautrīgi un nezināja, ko teikt, bet citi runāja pārāk daudz. Dažās minūtēs viņi pastāstīja satiktajam cilvēkam visu, ko zināja, taču ne vienmēr darīja to taktiski. Liecības kartītē informācija bija izklāstīta īsi un vārdi bija rūpīgi izraudzīti, un kartīte ”runāja” sludinātāja vietā.

7. Kādas situācijas dažkārt radās, kad brāļi sludināja ar liecības kartītēm?

7 Protams, ne vienmēr viss ritēja gludi. Greisa Īstepa, kas ilgus gadus kalpoja Jehovam, stāstīja: ”Reizēm cilvēki mums jautāja: ”Kas tur ir teikts? Vai jūs nevarat man to vienkārši pastāstīt?”” Turklāt daži nevarēja izlasīt kartītes tekstu. Bija arī tādi, kas, domādami, ka viņi var paturēt kartīti, paņēma to no sludinātāja un aizvēra durvis. Gadījās, ka ļoti negatīvi noskaņoti mājas iemītnieki saplēsa liecības kartīti gabalos. Taču tā brāļi mācījās uzrunāt cilvēkus un atklāti darīt zināmu, ka viņi ir Dieva valstības pārstāvji.

8. Kā tika izmantoti pārnēsājamie patafoni? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

8 Pagājušā gadsimta 30. gados un  40. gadu sākumā kalpošanā plaši tika lietoti pārnēsājamie patafoni, ko daži brāļi bija iesaukuši par Āroniem, jo patafons lielākoties runāja viņu vietā. (Nolasīt 2. Mozus 4:14—16.) Ar sarunas biedra atļauju sludinātāji atskaņoja četrarpus minūtes ilgu Bībeles lekciju un pēc tam piedāvāja literatūru. Reizēm noklausīties runas ierakstu par Bībeles tēmu sapulcējās visa ģimene. 1934. gadā Sargtorņa biedrība sāka izgatavot pārnēsājamus patafonus, ko bija ērti izmantot sludināšanā. Ar laiku bija pieejamas plates ar runu ierakstiem par 92 tēmām.

9. Kādi panākumi bija sludināšanai ar patafoniem?

9 Noklausījies kādas Bībeles runas ierakstu, Hilarijs Goslins palūdza sludinātājam atļauju uz nedēļu aizņemties patafonu, lai atskaņotu vēsti par valstību saviem kaimiņiem. Kad sludinātājs nākamreiz apmeklēja šo vīrieti, viņu jau gaidīja arī citi ieinteresēti cilvēki. Pēc kāda laika vairāki no tiem sāka kalpot Jehovam, savukārt Hilarija divas meitas mācījās Gileādas skolā un tika nosūtītas kalpot uz ārzemēm. Tāpat kā gadījumā ar liecības kartītēm, daudzi kļuva par sludinātājiem tieši tāpēc, ka varēja kalpošanā izmantot patafonu. Vēlāk viņiem bija iespēja mācīties teokrātiskajā kalpošanas skolā — tā mūsu ķēniņš viņiem palīdzēja kļūt prasmīgākiem.

TIEK IZMANTOTI VISDAŽĀDĀKIE PAŅĒMIENI, KĀ UZRUNĀT CILVĒKUS

10., 11. Kā Bībeles patiesība tika darīta zināma ar laikrakstu un radio starpniecību, un kāpēc šie paņēmieni bija iedarbīgi?

10 Ķēniņa vadībā Dieva kalpi ir izmantojuši dažādus paņēmienus, lai labo vēsti uzzinātu pēc iespējas vairāk cilvēku. Sevišķi svarīgi tas bija tad, kad ”strādnieku [bija] maz”. (Nolasīt Mateja 9:37.) 20. gadsimta sākumā vietās, kur Jehovas kalpu nebija daudz, liels skaits cilvēku saskārās ar labo vēsti, lasot laikrakstus. Ik nedēļu Čārlzs Teizs Rasels pa telegrāfu nosūtīja savu sprediķi ziņu aģentūrai, kas savukārt to pārsūtīja laikrakstiem ASV, Kanādā un Eiropā. Pēc aptuveniem aprēķiniem, 1913. gadā brāļa Rasela sprediķus, kas tika publicēti 2000 laikrakstos, lasīja 15 miljoni cilvēku.

11 Pēc brāļa Rasela nāves Dieva tauta labās vēsts izplatīšanai sāka izmantot vēl kādu iedarbīgu paņēmienu. 1922. gada 16. aprīlī Džozefs Raterfords uzstājās ar vienu no savām pirmajām radiorunām. Šo radiopārraidi noklausījās aptuveni 50 tūkstoši cilvēku. 1924. gada 24. februārī darbu sāka mūsu organizācijas pirmā radiostacija WBBR. Par šo sludināšanas paņēmienu 1924. gada 1. decembra Sargtornī bija teikts: ”Mēs uzskatām, ka radio ir visekonomiskākais un efektīvākais patiesības vēsts izplatīšanas veids, kāds līdz šim ir izmantots.” Gan laikraksti, gan radio ļāva uzrunāt plašu auditoriju arī tur, kur tikpat kā nebija valstības sludinātāju.

Daudzi mūsdienās sludina sabiedriskās vietās un pievērš cilvēku uzmanību interneta vietnei jw.org (Sk. 12., 13. rindkopu)

12. a) Kādās sabiedriskās vietās jums visvairāk patīk sludināt? b) Kā ir iespējams pārvarēt nedrošības sajūtu, kas kādu varbūt attur sludināt sabiedriskās vietās?

12 Mūsdienās arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta sludināšanai sabiedriskās vietās — dzelzceļa stacijās, sabiedriskā transporta pieturās, autostāvvietās, pilsētu laukumos un tirgū. Ja kāds no šiem sludināšanas veidiem jūs biedē, lūdziet palīdzību Jehovam. Jums var noderēt arī pārdomas par to, ko sacīja ilggadējs  ceļojošais pārraugs Andželo Manera: ”Uz katru jaunu kalpošanas jomu mēs raudzījāmies kā uz vēl vienu iespēju kalpot Jehovam, vēl vienu iespēju apliecināt viņam savu uzticību, vēl vienu mūsu paklausības pārbaudījumu, un mēs no sirds vēlējāmies kalpot viņam jebkādā veidā, kā viņš uzskata par vajadzīgu.” Līdzdalība jaunā sludināšanas veidā, varbūt tādā, kas mums nepadodas viegli, vairo mūsu ticību Jehovam un paļāvību uz viņu, kā arī stiprina garīgumu. (Nolasīt 2. Korintiešiem 12:9, 10.)

13. Kas tiek panākts ar vietni jw.org, un kā jūs to esat izmantojuši sludināšanā?

13 Daudziem sludinātājiem patīk stāstīt cilvēkiem, kā izmantot mūsu interneta vietni jw.org, kurā ir iespējams lasīt un lejupielādēt Bībeli skaidrojošu literatūru vairāk nekā 700 valodās. Šīs vietnes apmeklētāju skaits pārsniedz 1,6 miljonus cilvēku dienā. Vietne jw.org, tāpat kā savulaik radiopārraides, ļauj uzzināt patiesību pat cilvēkiem, kas dzīvo nomaļās vietās.

LABĀS VĒSTS SLUDINĀTĀJI TIEK MĀCĪTI

14. Kāda apmācība bija vajadzīga valstības sludinātājiem, un kāda skola mums ir palīdzējusi uzlabot savu mācītprasmi?

14 Mēs esam apskatījuši vairākus palīglīdzekļus un paņēmienus, kuriem ir bijusi liela nozīme labās vēsts izplatīšanā. Tikpat būtiska ir arī izglītība, ko esam saņēmuši. Iedomāsimies, ka cilvēks iebilda tam, ko bija dzirdējis runas ierakstā, vai pauda interesi par to, ko bija izlasījis liecības kartītē. Sludinātājiem bija jāmāk taktiski atspēkot iebildumus un prasmīgi mācīt godprātīgus cilvēkus. Neitans Nors saskatīja vajadzību pēc apmācības, kas sludinātājiem palīdzētu prasmīgāk risināt sarunas ar cilvēkiem, un nav šaubu, ka tā izpaudās Dieva gara vadība. 1943. gadā draudzēs sāka darboties teokrātiskā kalpošanas skola. Šī skola mums ir palīdzējusi uzlabot savu mācītprasmi.

15. a) Ko daži ir pieredzējuši, piedaloties ar uzdevumiem teokrātiskajā kalpošanas skolā? b) Kā jūs esat izjutuši piepildāmies vārdus no Psalma 32:8?

15 Daudziem bija vajadzīgs laiks, lai aprastu ar uzstāšanos ļaužu priekšā. Hulio Ramu atcerējās savu pirmo runu, ko viņš teokrātiskajā skolā gatavoja 1944. gadā. Runa bija par Doēgu, kas Bībelē pieminēts tikai piecos pantos. ”Man trīcēja ceļi, drebēja rokas un  klabēja zobi,” sacīja Hulio, piebilzdams, ka visa runa bija jāveido, balstoties uz šiem pieciem pantiem. ”Runa bija trīs minūtes gara. Tā bija pirmā reize, kad es runāju no skatuves, bet ne pēdējā.” Skolā pieteicās arī bērni, kaut gan ne visiem bija viegli uzstāties ar runu draudzē. Šajā rakstā jau minētais Andželo Manera atcerējās, kā savu pirmo runu teica kāds zēns, kas tikko bija sācis iet skolā: ”Viņš tā uztraucās, ka runas ievadā sāka šņukstēt. Taču viņš bija apņēmības pilns tikt līdz galam un tā šņukstēdams arī pabeidza runu.” Vai jūs kautrības vai kāda cita iemesla dēļ atturaties piedalīties sapulcēs ar komentāriem vai kaut kā citādi? Lūdziet, lai Jehova jums palīdz pārvarēt bailes. Jūs redzēsiet, ka viņš jums palīdzēs, tieši tāpat kā viņš palīdzēja pirmajiem skolniekiem teokrātiskajā kalpošanas skolā. (Nolasīt Psalmu 32:8.)

16. Kāds ir Gileādas skolas mērķis?

16 Jehovas tauta ir ieguvusi izglītību ne tikai teokrātiskajā kalpošanas skolā. Misionāriem un citiem daudz ko ir devušas mācības Gileādas skolā. Kā norāda kāds pasniedzējs, viens no šī skolas mērķiem ir ”vairot studentu vēlmi piedalīties labās vēsts sludināšanā”. Gileādas skola sāka darboties 1943. gadā, un kopš tā laika tajā ir mācījušies vairāk nekā 8500 cilvēku. Misionāri, kas ir pabeiguši Gileādas skolu, ir kalpojuši aptuveni 170 zemēs. Kopš 2011. gada uz šo skolu tiek aicināti tikai tie, kas jau veic speciālo pilnas slodzes kalpošanu, — speciālie pionieri, ceļojošie pārraugi, Bēteles kalpotāji un misionāri, kas vēl nav mācījušies Gileādas skolā.

17. Cik noderīga ir bijusi izglītība, ko piedāvā Gileādas skola?

17 Cik noderīga ir bijusi izglītība, ko piedāvā Gileādas skola? Lūk, kāds piemērs. 1949. gada augustā Japānā nebija pat desmit sludinātāju. Tā gada beigās Japānā dedzīgi sludināja trīspadsmit misionāri, kas uz turieni bija nosūtīti pēc Gileādas skolas beigšanas, un sludinātāju skaits sāka strauji augt. Patlaban Japānā ir 216 tūkstoši sludinātāju, no kuriem gandrīz 42 procenti ir pionieri.

18. Nosauciet vēl dažas skolas un kursus, kas sekmē Jehovas liecinieku garīgo izaugsmi!

18 Jehovas tautas garīgumam un darbības efektivitātei ir ievērojami nākušas par labu arī citas skolas un kursi, piemēram, valstības kalpošanas kursi, pionieru kalpošanas skola, valstības sludinātāju skola, kursi rajona pārraugiem un viņu sievām un kursi filiāļu komiteju locekļiem un viņu sievām. Nav nekādu šaubu, ka ķēniņš joprojām māca savus pavalstniekus!

19. Kādus vārdus par sludināšanu teica Čārlzs Teizs Rasels, un kā tie ir piepildījušies?

19 Kopš Dieva valstības nodibināšanas ir pagājuši vairāk nekā simt gadi. Mūsu ķēniņš Jēzus Kristus nepārtraukti mūs māca. Čārlzs Teizs Rasels, kas nomira 1916. gadā, spēja diezgan labi iztēloties, cik plašu vērienu iegūs sludināšana. Neilgi pirms savas nāves sarunā ar kādu tuvu līdzgaitnieku viņš izteicās: ”Sludināšana strauji vēršas plašumā, un tā tas būs arī turpmāk, jo ”valstības evaņģēlijs” ir jāsludina visā pasaulē.” (A. Makmilans. Faith on the March, 69. lpp.) Viņam bija taisnība. Mēs esam ārkārtīgi pateicīgi, ka miera Dievs mūs nodrošina ar to, kas vajadzīgs šī patīkamā darba veikšanai. Viņš mums sagādā ”visu labo”, lai mēs spētu pildīt viņa gribu.

^ 2. rk. Ir pamats domāt, ka lielākā daļa no tiem, kas toreiz bija klāt, vēlāk kļuva par kristiešiem. Savā vēstulē korintiešiem Pāvils viņus nosauca par ”piecsimt brāļiem”. Būtiski ir tas, ko Pāvils rakstīja tālāk: ”No [tiem] vairākums joprojām ir dzīvi, bet citi ir aizmiguši nāves miegā.” Tātad, pēc visa spriežot, Pāvils un citi pirmā gadsimta kristieši bija pazīstami ar daudziem, kas paši bija dzirdējuši Jēzus norādījumu.