Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Oktobris 2015

”Vairo mums ticību!”

”Vairo mums ticību!”

”Palīdzi man iegūt stiprāku ticību!” (MARKA 9:24.)

DZIESMAS: 81., 135.

1. Cik svarīga ir ticība? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

VARBŪT jūs kādreiz esat domājuši: ”Vai es esmu tāds cilvēks, ko Jehova vēlas pasargāt lielajā postā un kam viņš ļaus dzīvot jaunajā pasaulē?” Protams, glābšanās ir atkarīga no vairākiem priekšnoteikumiem, bet vienai svarīgai prasībai pievērsa uzmanību apustulis Pāvils: ”Bez ticības nav iespējams patikt Dievam.” (Ebr. 11:6.) Tas varbūt skan pašsaprotami, taču jāņem vērā, ka ”ne jau visiem ir ticība”. (2. Tes. 3:2.) Minētie Bībeles panti palīdz saprast, cik svarīgi ir attīstīt stipru ticību.

2., 3. a) Ko par ticības svarīgumu var mācīties no apustuļa Pētera vārdiem? b) Kādi jautājumi tālāk tiks apskatīti?

2 Apustulis Pēteris norādīja, cik liela nozīme ir ticībai, kad runāja par ”pārbaudītu ticību”, kas mums var sagādāt ”cildinājumu, slavu un godu, atklājoties Jēzum Kristum”. (Nolasīt 1. Pētera 1:7.) Lielais posts strauji tuvojas, un mums jācenšas panākt, lai mūsu ticība būtu tāda, ka to cildinātu mūsu diženais ķēniņš, kad viņš būs atklājies. Mēs, bez šaubām, vēlamies būt ”no tiem, kas tic un pasargā savu dvēseli”. (Ebr. 10:39.) Tāpēc mums būtu jālūdz tas pats, ko lūdza vīrietis, kurš izsaucās: ”Palīdzi man iegūt stiprāku ticību!”, un Jēzus apustuļi, kas sacīja: ”Vairo mums ticību!” (Marka 9:24; Lūk. 17:5.)

 3 Tā kā mums ir jāstiprina ticība, rodas vairāki jautājumi. Kā ir iespējams vairot ticību? Kā mēs varam apliecināt savu ticību? Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu lūgumi pēc lielākas ticības nepaliks bez atbildes?

VEIDOSIM DIEVAM TĪKAMU TICĪBU

4. Kādu cilvēku piemērs mūs pamudina stiprināt savu ticību?

4 ”Viss, kas rakstīts iepriekš, ir rakstīts mūsu pamācīšanai”, un mēs varam mācīties no daudzajiem ticības piemēriem, kas atrodami Bībelē. (Rom. 15:4.) Kad lasām par tādiem cilvēkiem kā Ābrahāms, Sāra, Īzāks, Jēkabs, Mozus, Rahāba, Gideons, Baraks un daudziem citiem, mums rodas vēlēšanās pārbaudīt pašiem savu ticību. (Ebr. 11:32—35.) Arī raksti par mūsu laikabiedriem, kuru dzīvē ir izpaudusies nesatricināma ticība, mūs pamudina visiem spēkiem stiprināt savu ticību. *

5. Kā kļuva redzams, ka Elijam ir stipra ticība, un par ko viņa piemērs mūs mudina domāt?

5 Viens no Bībelē minētajiem cilvēkiem, kam bija stipra ticība, ir pravietis Elija. Bija vairāki gadījumi, kad izpaudās viņa nešaubīgā paļāvība uz Jehovu. Darīdams zināmu ķēniņam Ahabam, ka Jehovam ir nodoms izraisīt sausumu, Elija ar pārliecību paziņoja: ”Tik tiešām, ka tas Kungs.. dzīvo, ..nebūs ne rasas, ne lietus, kā vienīgi pēc mana vārda pavēles!” (1. Ķēn. 17:1.) Elija paļāvās, ka Jehova sausuma laikā sagādās visu nepieciešamo gan viņam, gan citiem. (1. Ķēn. 17:4, 5, 13, 14.) Viņš bija pārliecināts, ka Jehova spēj piecelt bērnu no mirušajiem. (1. Ķēn. 17:21.) Viņš nešaubījās, ka Jehova sūtīs uguni, kas aprīs upuri Karmela kalnā. (1. Ķēn. 18:24, 37.) Vēlāk pienāca Jehovas noteiktais laiks, kad sausumam bija jābeidzas, un, kaut arī vēl nekas neliecināja par lietu, Elija sacīja Ahabam: ”Ej, ēd un dzer: jo lielas lietus gāzes švīkoņa ir dzirdama.” (1. Ķēn. 18:41.) Lasot par šiem notikumiem, mēs varam pārbaudīt sevi un padomāt, vai mūsu ticība ir tikpat stipra.

KO VAR DARĪT, LAI STIPRINĀTU TICĪBU?

6. Kas mums jālūdz Jehovam, lai veidotu ticību?

6 Lai izveidotu ticību, ar gribasspēku vien nepietiek. Ticība ir Dieva svētā gara auglis. (Gal. 5:22.) Tātad mēs rīkojamies gudri, ja sekojam Jēzus padomam un lūdzam vairāk svētā gara, jo Jēzus apsolīja, ka Tēvs ”dos svēto garu tiem, kas viņu lūdz”. (Lūk. 11:13.)

7. Ar piemēru paskaidrojiet, kā var uzturēt stipru ticību!

7 Kad esam attīstījuši ticību, mums jācenšas to uzturēt. Ticību var salīdzināt ar ugunskuru. Tikko iekurta ugunskura liesmas rūkdamas pieņemas spēkā. Tomēr, ja nekas netiek darīts, lai uguni uzturētu, tā pakāpeniski apdzisīs un ugunskurā paliks tikai karstas ogles, bet pēc tam — auksti pelni. Turpretī tad, ja ugunskurā laiku pa laikam piemet malku, uguns var kurēties neierobežoti ilgi. Arī ticību var uzturēt dzīvu, ja regulāri smeļamies stiprinājumu Dieva Rakstos. Iedziļinoties Bībelē, mēs sāksim vērtēt to arvien augstāk un dziļi iemīlēsim tās Autoru, līdz ar to mums būs pamats, kas ļaus nostiprināt savu ticību.

8. Kas mums palīdzēs veidot un uzturēt savu ticību?

8 Ko vēl varētu darīt, lai izveidotu un uzturētu stipru ticību? Nebūtu pareizi  apmierināties tikai ar to, ko esam iemācījušies, pirms kristījāmies. (Ebr. 6:1, 2.) Ļoti noderīgi ir pārdomāt Bībeles pravietojumus, kas jau ir piepildījušies. Turklāt Dieva Rakstos ir paskaidrots, kādai jābūt stiprai ticībai, un mēs varam izvērtēt, vai mūsu ticība atbilst šim aprakstam. (Nolasīt Jēkaba 1:25; 2:24, 26.)

9., 10. Kā ticību stiprina a) laba sabiedrība, b) draudzes sapulces, c) sludināšana?

9 Apustulis Pāvils ticības biedriem rakstīja, ka viņi var ”gūt savstarpēju uzmundrinājumu cits cita ticībā”. (Rom. 1:12.) Kad esam kopā ar ticības biedriem, mēs varam stiprināt cits cita ticību, it sevišķi tad, ja tie, kuru sabiedrībā mēs uzturamies, jau ir apliecinājuši ”pārbaudītu ticību”. (Jēk. 1:3.) Slikta sabiedrība grauj ticību, bet laba sabiedrība to vairo. (1. Kor. 15:33.) Tas ir viens iemesls, kāpēc mums ir dots padoms ”neatstāt novārtā savas sapulces”, bet ”uzmundrināt citam citu”. (Nolasīt Ebrejiem 10:24, 25.) Vēl viens iemesls apmeklēt sapulces ir tāds, ka tajās izskan pamācības, kas stiprina mūsu ticību. Tas ir saskaņā ar Pāvila vārdiem: ”Ticība nāk no dzirdētā.” (Rom. 10:17.) Vai mēs regulāri apmeklējam sapulces, kur varam būt citu kristiešu sabiedrībā?

10 Sludinot mēs ne tikai palīdzam attīstīt ticību citiem, bet darām stiprāku arī paši savu ticību. Tāpat kā agrīnie kristieši, mēs mācāmies pilnībā paļauties uz Jehovu un drosmīgi runāt jebkurā situācijā. (Ap. d. 4:17—20; 13:46.)

11. Kāpēc Kālebam un Jozuam bija stipra ticība, un kā mēs varam viņiem līdzināties?

11 Kad saskatām, kā Jehova mums palīdz un kā viņš atbild uz mūsu lūgšanām, mūsu ticība kļūst stiprāka. Tā notika ar Kālebu un Jozuu. Viņi apliecināja ticību, kad devās izlūkot Apsolīto zemi. Bet arī pēc tam viņi ne reizi vien izjuta Jehovas vadību savā dzīvē, un ar katru šādu reizi viņu ticība pieauga. Nav brīnums, ka Jozua izraēliešiem ar lielu pārliecību teica: ”Nav palicis nepiepildīts neviens pats no visiem tiem labajiem vārdiem, kādus tas Kungs jums ir teicis.” Vēlāk viņš tiem sacīja: ”Bīstaities to Kungu un kalpojiet viņam patiesībā un mīlestībā! [..] Bet Es un mans nams, mēs kalposim tam Kungam!” (Joz. 23:14; 24:14, 15.) Šāda apņēmība var būt ikvienam, kas ir izjutis Jehovas labestību. (Ps. 34:9.)

LAI MŪSU TICĪBA IR REDZAMA

12. Bez kā, Jēkaba vārdiem runājot, nav iespējama īsta ticība?

12 Kā būtu jāizpaužas stiprai ticībai? Lūk, kā uz šo jautājumu atbildēja Kristus māceklis Jēkabs: ”Es tev parādīšu ticību savos darbos!” (Jēk. 2:18.) Mūsu rīcība parāda, vai mums ir īsta ticība. Apskatīsim dažus piemērus.

Tie, kas dedzīgi sludina, apliecina stipru ticību (Sk. 13. rindkopu)

13. Kādā ziņā sludināšana ļauj apliecināt ticību?

13 Lieliska izdevība apliecināt ticību paveras sludināšanā. Kāpēc tā var teikt? Lai sludinātu, ir nepieciešama ticība tam, ka šīs pasaules kārtības gals tuvojas, ka tas pienāks tieši Dieva noteiktajā laikā un ”nekur nepaliks”. (Hab. 2:3.) Viena iespēja pārbaudīt, cik stipra ir mūsu ticība, ir pārdomāt, cik lielas pūles mēs esam gatavi ieguldīt sludināšanā. Vai mēs darām visu, kas mūsu apstākļos ir iespējams, un varbūt pat domājam, kā paplašināt savu kalpošanu? (2. Kor. 13:5.) ”Vēsts, ko atklāti pauž,” dod glābšanu, un, to sludinot, mēs apliecinām ”ticību, kas ir sirdī”. (Nolasīt Romiešiem 10:10.)

14., 15. a) Kā ticību var apliecināt ikdienā? b) Pastāstiet kādu gadījumu, kas parāda, kā izpaužas stipra ticība!

 14 Ticība izpaužas arī tad, kad cenšamies tikt galā ar grūtībām, ar kurām saskaramies ikdienā. Ja pieredzam pārbaudījumus — vai tā būtu slimība, vilšanās sajūta, nomāktība, nabadzība vai kaut kas cits —, mēs esam pārliecināti, ka Jehova un viņa Dēls mums palīdzēs, kad tas būs vajadzīgs. (Ebr. 4:16.) Šī pārliecība mūs rosina lūgt Jehovam palīdzību ne tikai garīgos jautājumos. Jēzus paskaidroja, ka var lūgt arī par to, kas mums nepieciešams materiālā ziņā, piemēram, par ”dienišķo maizi, cik šai dienai vajadzīgs”. (Lūk. 11:3.) Bībelē aprakstītie gadījumi apstiprina, ka Jehova spēj par mums parūpēties. Reiz, kad Izraēlā bija ieildzis sausums, Jehova nodrošināja Eliju ar pārtiku un ūdeni. Kā Jehova bija pavēlējis, ”kraukļi bija tie, kas viņam pienesa maizi un gaļu no rīta un maizi un gaļu pievakarē, un no upes viņš dzēra”. (1. Ķēn. 17:3—6.) Mēs ticam, ka Jehova var virzīt notikumus tā, lai arī mums būtu viss nepieciešamais.

Ticība izpaužas, kad pūlamies tikt galā ar ikdienas raizēm (Sk. 14. rindkopu)

15 Mēs nešaubāmies, ka, liekot lietā Bībeles principus, spēsim sagādāt sev iztiku. Par to pārliecinājās Rebeka, precēta māsa, kas dzīvo Āzijā. Viņas ģimene centās dzīvot saskaņā ar vārdiem no Mateja evaņģēlija 6. nodaļas 33. panta un Salamana Pamācību grāmatas 10. nodaļas 4. panta — tiekties vispirms pēc valstības un čakli strādāt. Kā stāsta Rebeka, pienāca brīdis, kad viņas vīrs saprata, ka tas, kas viņam darbā jādara, un spriedze, ko viņš pastāvīgi izjuta darba dēļ, var apdraudēt ģimenes garīgumu, un izlēma aiziet no darba. Taču viņiem bija jāuztur četri bērni. Rebeka atceras: ”Mēs sākām gatavot un tirgot saldumus. Visu šo gadu laikā, kamēr mēs tā pelnījām iztiku, mums nekad nebija sajūtas, ka Jehova mūs ir atstājis. Mums vienmēr bija, ko likt galdā.” Vai arī jūsu lēmumi liecina par ticību tam, ka Bībelē  ir atrodama vislabākā vadība, kāda mūsdienās ir pieejama?

16. Kāds būs iznākums, ja paļaujamies uz Dievu?

16 Mums nekad nebūtu jāšaubās, ka ir vērts sekot Dieva vadībai. Citēdams Dieva iedvesmotos Habakuka vārdus, Pāvils rakstīja: ”Taisnais dzīvos ticības dēļ.” (Gal. 3:11; Hab. 2:4.) Tātad ir jātic Dievam, kurš tiešām spēj palīdzēt. Pāvils atgādināja, ka Dievs ”ar savu spēku, kas darbojas mūsos, spēj paveikt neizmērojami vairāk par jebko, ko lūdzam vai varam iedomāties”. (Efes. 3:20.) Jehovas kalpi pēc labākās sirdsapziņas cenšas pildīt viņa gribu, taču apzinās, ka viņu iespējas ir ierobežotas, tāpēc viņi paļaujas, ka Jehova svētīs viņu pūles. Vai mūs neiepriecina doma, ka Dievs ir ar mums?

ATBILDE UZ LŪGUMU VAIROT TICĪBU

17. a) Kā apustuļi saņēma atbildi uz lūgumu vairot ticību? b) Kāpēc mēs varam paļauties, ka saņemsim atbildi uz lūgumu vairot ticību?

17 Domājot par visu, ko līdz šim esam izlasījuši šajā rakstā, mēs varbūt jūtamies tāpat kā apustuļi, kas lūdza savam Kungam: ”Vairo mums ticību!” (Lūk. 17:5.) Viņi saņēma atbildi uz savu lūgumu, un sevišķi spilgti to varēja redzēt mūsu ēras 33. gada Vasarsvētkos, kad pār viņiem nāca svētais gars un viņiem tika piešķirta dziļāka Dieva nodomu izpratne. Tas stiprināja viņu ticību, un viņi izvērsa plašāko sludināšanu, kāda līdz tam bija pieredzēta. (Kol. 1:23.) Vai arī mēs varam gaidīt, ka saņemsim atbildi uz lūgumu vairot mūsu ticību? Bībelē ir lasāms apliecinājums, ka tā noteikti notiks, jo šādi lūgumi ir ”saskaņā ar [Dieva] gribu”. (1. Jāņa 5:14.)

18. Kā Jehova svētī tos, kas aug ticībā?

18 Jehovam ir patīkami tie, kas pilnībā paļaujas uz viņu. Viņš atsauksies uz mūsu lūgumu piešķirt mums vairāk ticības, mūsu ticība arvien vairāk nostiprināsies, un līdz ar to mēs ”tiksim atzīti par cienīgiem saņemt Dieva valstību”. (2. Tes. 1:3, 5.)

^ 4. rk. Piemēram, sk. Ēvas Jūsefsones dzīvesstāstu 1998. gada 1. jūnija Sargtornī un Andreja Hanāka dzīvesstāstu 2002. gada 22. aprīļa Atmostieties!.