Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Oktobris 2015

Lai nekas nenovērš mūsu uzmanību no kalpošanas Jehovam!

Lai nekas nenovērš mūsu uzmanību no kalpošanas Jehovam!

”[Marija] apsēdās pie Kunga kājām un klausījās viņa vārdos. Savukārt Marta bija aizņemta ar daudziem darbiem.” (LŪK. 10:39, 40.)

DZIESMAS: 94., 134.

1., 2. Kāpēc Jēzus mīlēja Martu, un kas liecina, ka viņai bija savi trūkumi?

KAS jums nāk prātā, kad domājat par Martu — vienu no sievietēm, par kurām stāstīts Bībelē? Kaut gan Marta ir vienīgā sieviete, kas ir nosaukta vārdā, runājot par to, ka Jēzus viņu mīlēja, Jēzus nesavtīgi mīlēja arī citas dievbijīgas sievietes, piemēram, savu māti Mariju un Martas māsu Mariju. (Jāņa 11:5; 19:25—27.) Kāpēc tad Marta evaņģēlijā ir pieminēta šādā īpašā veidā?

2 Jēzus mīlēja Martu ne tikai tāpēc, ka viņa bija viesmīlīga un strādīga, bet noteikti arī viņas garīguma dēļ. Viņa no sirds ticēja tam, ko Jēzus mācīja. Marta bija stingri pārliecināta, ka Jēzus ir apsolītais Mesija. (Jāņa 11:21—27.) Tomēr viņai, tāpat kā mums visiem, bija savi trūkumi. Reiz, kad Jēzus viesojās Martas namā, viņai likās, ka viņas māsa rīkojas nepareizi, un Marta sāka Jēzum norādīt, kas tam būtu jādara.  Viņa teica: ”Kungs, vai tev ir vienalga, ka māsa mani vienu ir atstājusi rūpēties par visu? Saki, lai viņa nāk man palīgā!” (Nolasīt Lūkas 10:38—42.) Ko mēs varam mācīties no šī gadījuma?

MARTA BIJA AIZŅEMTA AR DARBIEM

3., 4. Kādā ziņā Marija ”bija izraudzījusies to, kas ir labs”, un kādu padomu Marta ņēma vērā? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

3 Jēzus bija pateicīgs par Martas un Marijas viesmīlību, un viņš vēlējās māsas garīgi stiprināt. Marija izmantoja izdevību mācīties no Izcilā Skolotāja, ”apsēdās pie Kunga kājām un klausījās viņa vārdos”. Marta būtu varējusi rīkoties tāpat. Ja Marta būtu uzmanīgi klausījusies Jēzū, viņa, bez šaubām, saņemtu Jēzus uzslavu.

4 Taču Marta bija aizņemta, gatavojot īpašu cienastu un darot citus mājas darbus, lai uzņemtu Jēzu pēc iespējas labāk. Tas viss sagādāja viņai nevajadzīgas raizes, un viņa kļuva neapmierināta, ka Marija viņai nepalīdz. Jēzus pamanīja, ka Marta pūlas paveikt pārāk daudz, tāpēc viņš laipni sacīja: ”Marta, Marta, tu raizējies un uztraucies par daudzām lietām.” Pēc tam viņš norādīja, ka būtu pieticis ar vienu ēdienu. Jēzus arī paskaidroja, ka Marija nav izdarījusi neko sliktu, teikdams: ”Marija ir izraudzījusies to, kas ir labs, un tas viņai netiks atņemts.” Marija, iespējams, jau pēc neilga laika bija aizmirsusi, kas toreiz tika celts galdā, taču viņa nekad neaizmirsa Jēzus uzslavu un vērtīgās pamācības, ko viņa dzirdēja, uzmanīgi klausoties Jēzū. Vairāk nekā 60 gadus vēlāk apustulis Jānis rakstīja: ”Jēzus mīlēja Martu [un] viņas māsu.” (Jāņa 11:5.) Šie Dieva iedvesmotie vārdi neatstāj šaubas, ka Marta ņēma vērā Jēzus mīlestības pilno padomu un visu atlikušo mūžu centās uzticīgi kalpot Jehovam.

5. Kā dzīve mūsdienu pasaulē atšķiras no dzīves Bībeles laikos, un ko tāpēc ir svarīgi pārdomāt?

5 Kā dzīve mūsdienu pasaulē atšķiras no dzīves Bībeles laikos? ”Vēl nekad vēsturē cilvēce nav varējusi lepoties ar labākiem saziņas līdzekļiem kā tagad, jaudīgām iespiedmašīnām, bagātīgi ilustrētiem žurnāliem, radio, kino, televīziju. [..] Katru dienu parādās kaut kas jauns, kas nevajadzīgi piesaista mūsu uzmanību.” Šie vārdi tika teikti kādai studentu grupai ASV vairāk nekā pirms 60 gadiem. 1958. gada 15. septembra Sargtornī bija norādīts, ka, tuvojoties ļaunās pasaules bojāejai, būs aizvien vairāk faktoru, kas varētu novērst uzmanību no kalpošanas Jehovam. Ņemot to vērā, ir svarīgi pārdomāt, kā pārmērīgi neaizrauties ar kaut ko tādu, kas mums īstenībā nav vajadzīgs, un koncentrēties uz garīgiem jautājumiem, kā to darīja Marija.

IZMANTOSIM PASAULI, BET NE PILNĪBĀ

6. Kā Jehovas tauta ir izmantojusi jaunākās tehnoloģijas?

6 Lai veicinātu patiesības izplatīšanos, Dieva organizācijas zemes daļa vienmēr ir izmantojusi jaunākās tehnoloģijas. Viens piemērs ir fotodrāma ”Radīšana”, kuru veidoja diapozitīvi un kinofilmas elementi un kurā bija izmantota krāsa un skaņa. Pirms Pirmā pasaules kara un tā laikā miljoniem cilvēku visā pasaulē guva mierinājumu, noskatoties šo fotodrāmu, kuras nobeigumā bija stāstīts par drīzumā gaidāmo Jēzus Kristus tūkstoš gadu valdīšanu, kas nesīs mieru. Vēlāk vēsts par valstību  tika pārraidīta pa radio, un to dzirdēja miljoniem cilvēku daudzās zemēs. Mūsdienās labās vēsts sludināšanā plaši tiek izmantotas datortehnoloģijas un internets, līdz ar to šī vēsts nonāk līdz cilvēkiem pat nomaļās salās un vistālākajos zemes stūros.

Neļausim nekam mazsvarīgam novērst mūsu uzmanību no garīgas darbības (Sk. 7. rindkopu)

7. a) Kāpēc ir bīstami pārmērīgi izmantot to, ko piedāvā pasaule? b) No kā mums būtu īpaši jāuzmanās? (Sk. zemsvītras piezīmi.)

7 Bībelē ir lasāms brīdinājums, ka pārmērīgi izmantot to, ko piedāvā pasaule, ir bīstami. (Nolasīt 1. Korintiešiem 7:29—31.) Kristietis varētu sākt pārlieku daudz laika atvēlēt nodarbēm, kas pašas par sevi nav sliktas, piemēram, nodoties vaļaspriekam, lasīt izklaides nolūkos, skatīties televīziju, apceļot skaistas vietas, staigāt pa veikaliem bez mērķa kaut ko iegādāties un visu laiku sekot informācijai par jaunākajām un dārgākajām elektroniskajām ierīcēm. Tāpat mēs varētu izniekot savu laiku, izmantojot sociālos tīklus, sūtot īsziņas, pārsūtot citiem e-pastus un bieži lasot ziņas un skatoties sporta sacensību rezultātus, jo tas viss var pārņemt mūsu domas. * (Sal. Māc. 3:1, 6.) Ja neierobežojam laiku, ko veltām mazsvarīgām lietām, mēs varētu atstāt novārtā pašu galveno — kalpošanu Jehovam. (Nolasīt Efesiešiem 5:15—17.)

8. Kāpēc ir svarīgi ņemt vērā padomu nemīlēt to, kas ir pasaulē?

8 Sātans ir izveidojis šo pasauli tādu, ka tā mūs piesaista un novērš mūsu uzmanību no galvenā. Tā tas bija pirmajā gadsimtā, un vēl jo vairāk tā ir mūsdienās. (2. Tim. 4:10.) Tāpēc mums jāņem vērā padoms: ”Nemīliet.. to, kas ir pasaulē.” Cenšoties vienmēr dzīvot saskaņā ar šo padomu, mēs saglabāsim skaidru garīgu skatienu un augsim ”mīlestībā pret Tēvu”. Līdz ar to mums būs vieglāk pildīt Dieva gribu, un mēs izjutīsim viņa labvēlību mūžīgi. (1. Jāņa 2:15—17.)

VĒRSĪSIM SKATIENU UZ SVARĪGĀKO

9. Ko Jēzus sacīja par simbolisko aci, un kā viņš pats dzīvoja?

9 Padoms, ko Jēzus laipni deva Martai, pilnībā saskanēja ar to, ko viņš mācīja un kā viņš dzīvoja. Jēzus teica, ka viņa mācekļu simboliskajai acij jābūt ”vērstai uz kaut ko vienu” (zemsv. piez.), lai nekas viņus nenovērstu no  Dieva valstības. (Nolasīt Mateja 6:22, 33.) Arī Jēzum pašam manta nebija par slogu — viņam nepiederēja ne māja, ne zeme. (Lūk. 9:58; 19:33—35.)

10. Kāda bija Jēzus nostāja, kad viņš bija sācis kalpot uz zemes?

10 Jēzus kalpošanas laikā daudz kas būtu varējis novērst viņa uzmanību, bet viņš to nepieļāva. Neilgi pēc tam, kad Jēzus bija sācis savu kalpošanu uz zemes, viņš mācīja ļaudis un veica brīnumus Kapernaumā, un cilvēki lūdza viņu palikt šajā pilsētā. Kā Jēzus atbildēja uz šo glaimojošo lūgumu? Viņš teica: ”Arī citās pilsētās man jāsludina labā vēsts par Dieva valstību, jo tāpēc es esmu sūtīts.” (Lūk. 4:42—44.) Jēzus tā arī rīkojās un krustu šķērsu izstaigāja Palestīnu, sludinot un mācot ļaudis. Kaut arī Jēzus bija pilnīgs cilvēks, viņam bija tādas pašas vajadzības kā citiem, un dažreiz viņš jutās ļoti noguris, jo ieguldīja kalpošanā daudz spēku. (Lūk. 8:23; Jāņa 4:6.)

11. Ko Jēzus sacīja kādam cilvēkam, kuram bija domstarpības ar brāli, un kādu brīdinājumu Jēzus izteica?

11 Reiz, kad Jēzus stāstīja saviem sekotājiem, kā izturēt vajāšanas, kāds cilvēks iejaucās viņu sarunā, teikdams: ”Skolotāj, pasaki manam brālim, lai tas dalās ar mani mantojumā!” Taču Jēzus nevēlējās iesaistīties šajā strīdā un atbildēja: ”Cilvēk, kas mani ir iecēlis jums par tiesnesi vai mantas dalītāju?” Pēc tam Jēzus turpināja mācīt savus klausītājus un brīdināja, ka mantkārība var kļūt par traucēkli tiem, kas vēlas kalpot Dievam. (Lūk. 12:13—15.)

12., 13. a) Kas neilgi pirms Jēzus nāves iespaidoja grieķu tautības prozelītus? b) Kā Jēzus rīkojās šajā situācijā?

12 Pēdējā nedēļa Jēzus dzīvē uz zemes bija spriedzes pilna. (Mat. 26:38; Jāņa 12:27.) Viņam bija daudz kas jāpaspēj, turklāt viņu gaidīja pazemojumi tiesas laikā un mokoša nāve. Piemēram, 33. gada 9. nīsānā Jēzus iejāja Jeruzālemē uz ēzeļmātes kumeļa un ļaudis viņu slavēja kā ”Ķēniņu, kas nāk Jehovas vārdā”. (Lūk. 19:38.) Nākamajā dienā Jēzus iegāja templī un drosmīgi izdzina no turienes alkatīgos tirgotājus, kas Dieva namā izspieda naudu no saviem tautiešiem. (Lūk. 19:45, 46.)

13 Starp Jeruzālemē sanākušajiem ļaudīm bija grieķu tautības prozelīti, un viņus tik ļoti iespaidoja Jēzus rīcība, ka viņi jautāja apustulim Filipam, vai būtu iespējams satikt Jēzu. Taču Jēzus apzinājās, cik svarīgi notikumi viņu gaida. Viņš nemēģināja iegūt sev atbalstītājus, lai Dieva ienaidnieki viņu nenogalinātu un viņam nebūtu jāmirst upura nāvē. Tāpēc Jēzus, paskaidrojis, ka viņam drīz būs jāmirst, sacīja Andrejam un Filipam: ”Tas, kam viņa dvēsele ir dārga, to zaudēs, bet tas, kas savu dvēseli šajā pasaulē ienīst, to pasargās mūžīgai dzīvei.” Jēzus nevis apmierināja šo grieķu ziņkārību, bet gan ieteica dzīvot tikpat pašaizliedzīgi kā viņš un apsolīja: ”Kas kalpos man, to mans Tēvs godās.” Filips katrā ziņā nodeva grieķiem šos Jēzus vārdus. (Jāņa 12:20—26.)

14. Kas liecina, ka Jēzus bija saprātīgs, kaut arī sludināšana viņam bija galvenais?

14 Kaut arī Jēzus neļāva nekam novērst uzmanību no sludināšanas, kas bija viņa galvenais uzdevums, tas nebija vienīgais, par ko viņš domāja. Vismaz vienu reizi viņš pieņēma ielūgumu uz kāzām un pat veicināja svētku noskaņu, brīnumainā veidā pārvērzdams ūdeni par vīnu. (Jāņa 2:2, 6—10.) Viņš arī  piedalījās mielastos, ko rīkoja viņa tuvākie draugi un cilvēki, kas varēja kļūt par viņa mācekļiem. (Lūk. 5:29; Jāņa 12:2.) Vēl svarīgāk bija tas, ka Jēzus bieži izbrīvēja laiku lūgšanām, pārdomām un nepieciešamajai atpūtai. (Mat. 14:23; Marka 1:35; 6:31, 32.)

NOLIKSIM VISAS NASTAS

15. Kādu padomu deva apustulis Pāvils, un kāpēc viņš ir labs piemērs?

15 ”Noliksim arī mēs visas nastas,” rakstīja apustulis Pāvils, kurš salīdzināja kristieša dzīvi ar izturības skrējienu. (Nolasīt Ebrejiem 12:1.) Pāvils, bez šaubām, dzīvoja saskaņā ar to, ko viņš mācīja, un atteicās no spožas nākotnes jūdaismā, kā arī no iespējas kļūt bagātam un slavenam. Viņš pievērsa uzmanību svarīgākajam un nežēloja pūles kalpošanā Dievam, sludinādams daudzās vietās Sīrijā, Mazāzijā, Maķedonijā un Jūdejā. ”Aizmirsdams to, kas aiz manis, un stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es tiecos pretī mērķim pēc balvas,” Pāvils rakstīja par savu cerību mūžīgi dzīvot debesīs. (Filip. 1:10; 3:8, 13, 14.) Pāvils izmantoja to, ka ir neprecēts, un ”pastāvīgi kalpoja Kungam bez novēršanās”. (1. Kor. 7:32—35.)

16., 17. Kā precēti un neprecēti kristieši var sekot Pāvila priekšzīmei? Pastāstiet kādu piemēru.

16 Ir Dieva kalpi, kas ir nolēmuši palikt neprecēti, tāpat kā Pāvils, lai viņiem būtu mazāk ģimenes pienākumu un viņi varētu vairāk ieguldīt kalpošanā. (Mat. 19:11, 12.) Precētiem cilvēkiem bieži ir vairāk pienākumu ģimenē. Taču gan precēti, gan neprecēti kristieši var ”nolikt.. visas nastas” un kalpot Dievam bez novēršanās, cik to ļauj viņu apstākļi. Tas varētu nozīmēt, ka viņiem jāatsakās no noteiktiem paradumiem, kas prasa daudz laika, un jāizvirza mērķi, kas palīdzētu vairāk laika veltīt kalpošanai.

17 Marks un Klēra no Velsas sāka pionieru kalpošanu uzreiz pēc skolas beigšanas un turpināja kalpot par pionieriem arī pēc kāzām. ”Mēs sākām dzīvot pieticīgāk — atteicāmies no savas mājas, kurā bija trīs guļamistabas, un katrs no sava nepilnas slodzes darba. Līdz ar to mēs varējām iesaistīties starptautiskajā būvniecībā,” stāsta Marks. Pēdējo 20 gadu laikā Marks un Klēra ir ceļojuši pa visu Āfriku, piedaloties valstības zāļu būvniecībā. Reiz viņiem bija palikuši tikai 15 dolāri, taču Jehova par viņiem parūpējās. ”Iespēja katru dienu kalpot Jehovam mums sniedz dziļu gandarījumu,” saka Klēra. ”Pa šo laiku mēs esam ieguvuši daudz draugu, un mums nekā netrūkst. Laime, ko dod pilnas slodzes kalpošana Jehovam, ir nesalīdzināmi vērtīgāka par to mazumiņu, no kā mēs atteicāmies.” Daudzi kristieši, kas kalpo pilnu slodzi, ir pieredzējuši kaut ko līdzīgu. *

18. Kas mums varbūt ir jāpārdomā?

18 Ko var teikt par mums? Ko mēs varētu darīt, ja pamanām, ka dažādu apstākļu dēļ vairs netiecamies pēc valstības tikpat dedzīgi kā agrāk? Iespējams, mums palīdzēs tas, ja pievērsīsim lielāku uzmanību Bībeles lasīšanai un dziļākai pētīšanai. Nākamajā rakstā ir doti noderīgi ieteikumi, kā to darīt.

^ 17. rk. Sk. Heidina un Melodijas Sandersonu dzīvesstāstu, ko var lasīt rakstā ”Zināt, kas ir pareizi, un to darīt” (publicēts 2006. gada 1. marta Sargtornī). Viņi pārdeva ienesīgu uzņēmumu Austrālijā, lai sāktu pilnas slodzes kalpošanu. Uzziniet, kas notika, kad viņi bija misionāri Indijā un viņiem izbeidzās nauda.