Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Septembris 2015

Vai jūsu sirdsapziņa ir uzticams padomdevējs?

Vai jūsu sirdsapziņa ir uzticams padomdevējs?

”Šī norādījuma mērķis ir mīlestība, kas nāk no tīras sirds, skaidras sirdsapziņas.” (1. TIM. 1:5.)

DZIESMAS: 57., 48.

1., 2. Kas cilvēkiem ir devis sirdsapziņu, un kāpēc mēs varam būt pateicīgi, ka mums tā ir?

RADĪDAMS cilvēkus, Dievs Jehova tiem piešķīra gribas brīvību — no vairākām iespējām cilvēki paši var izvēlēties to, kurai viņi dod priekšroku. Dievs pirmajam vīrietim un sievietei, kā arī viņu pēcnācējiem sagādāja vērtīgu padomdevēju — sirdsapziņu jeb iekšēju izjūtu, kura ļauj noteikt, kas ir labs un slikts. Ja sirdsapziņa darbojas pareizi, tā mums palīdz darīt labu un izvairīties no ļauna. Tātad, apveltīdams mūs ar sirdsapziņu, Dievs ir apliecinājis, ka viņš mūs mīl un vēlas, lai visi cilvēki darītu labu.

2 Spēja vadīties pēc savas sirdsapziņas cilvēkiem piemīt arī mūsdienās. (Nolasīt Romiešiem 2:14, 15.) Lai gan ne mazums cilvēku ir tālu atkāpušies no Bībeles principiem, tomēr ir arī tādi, kas cenšas rīkoties pareizi un novērsties no ļauna. Sirdsapziņa daudzus attur no iesaistīšanās briesmīgās nelietībās. Iztēlojieties, cik daudz sliktāki būtu apstākļi pasaulē, ja nevienam nebūtu sirdsapziņas! Visticamāk, ļaunuma tad būtu vēl vairāk nekā tagad. Cik gan pateicīgi mēs esam, ka Dievs cilvēkiem ir dāvājis sirdsapziņu!

3. Kādā gadījumā kristietis var labvēlīgi ietekmēt draudzi?

 3 Atšķirībā no lielākās daļas cilvēku Jehovas kalpi savu sirdsapziņu apzināti veido. Viņi vēlas, lai tas, uz ko viņus mudina sirdsapziņa, būtu saskaņā ar Dieva Rakstu principiem, kas palīdz atšķirt labo no ļaunā, pareizu rīcību no nepareizas. Ja kristieša sirdsapziņa ir pienācīgi apmācīta, viņš ļoti labvēlīgi ietekmē draudzi. Tomēr, lai mācītu savu sirdsapziņu un vadītos pēc tās, nepietiek tikai apzināties, kas ir labs. Skaidra sirdsapziņa Bībelē ir saistīta ar ticību un mīlestību. Pāvils rakstīja: ”Šī norādījuma mērķis ir mīlestība, kas nāk no tīras sirds, skaidras sirdsapziņas un neliekuļotas ticības.” (1. Tim. 1:5.) Ja mācīsim savu sirdsapziņu un ieklausīsimies tās balsī, mūsu mīlestība pret Jehovu augs un ticība nostiprināsies. Tas, kā mēs izmantojam savu sirdsapziņu, atklāj, cik dziļš ir mūsu garīgums, kāds ir mūsu simboliskās sirds stāvoklis un cik spēcīga ir mūsu vēlēšanās būt patīkamiem Jehovam. Sirdsapziņas darbība parāda, kādi cilvēki mēs patiesībā esam.

4. Kā mēs varam mācīt savu sirdsapziņu?

4 Bet kā mēs varam mācīt savu sirdsapziņu? Būtiski ir regulāri iedziļināties Bībelē, lūgt Dievam atbalstu, pārdomāt lasīto un izmantot dzīvē to, ko esam iemācījušies. Tas nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai uzzināt faktus un iegaumēt likumus. Iedziļinoties Bībelē, mums pakāpeniski arvien labāk jāiepazīst Jehova, viņa personība un viņa īpašības un jāsaprot, kas viņam patīk un nepatīk. Tad mūsu sirdsapziņa darbosies saskaņā ar Dieva Jehovas principiem un mēs izjutīsim vēlēšanos arvien vairāk līdzināties viņam.

5. Par ko būs runa šajā rakstā?

5 Taču varētu rasties jautājumi: kā pienācīgi apmācīta sirdsapziņa palīdz pieņemt lēmumus? Kā mēs varam cienīt ticības biedru lēmumus, ko viņi ir pieņēmuši, paklausot savai sirdsapziņai? Un kā sirdsapziņa mūs var pamudināt būt vēl dedzīgākiem labos darbos? Paturot prātā šos jautājumus, aplūkosim trīs jomas, kurās mums var palīdzēt sirdsapziņa. Tās ir, pirmkārt, rūpes par veselību, otrkārt, brīvā laika pavadīšana un, treškārt, sludināšana.

BŪSIM SAPRĀTĪGI

6. Kāda ir viena no jomām, kurā daudziem nav viegli pieņemt lēmumus?

6 Bībelē mēs tiekam mudināti vairīties no tā, kas mums varētu kaitēt, un ievērot mērenību, piemēram, ēšanā un dzeršanā. (Sal. Pam. 23:20; 2. Kor. 7:1.) Liekot lietā Bībeles principus, mēs kaut kādā mērā pasargājam savu veselību, kaut arī mūs tik un tā skar novecošana un slimības. Daudzās valstīs ir pieejama gan tradicionālā medicīna, gan dažādi paņēmieni, ko piedāvā alternatīvā medicīna. Filiāles regulāri saņem vēstules no mūsu brāļiem un māsām, kas apsver, kādu ārstēšanas metodi izvēlēties. Bieži tiek uzdots jautājums: ”Vai Jehovas kalpiem ir pieņemams šis ārstēšanas veids?”

7. Kā mēs varam pieņemt lēmumus par veselības aprūpi?

7 Ne filiālei, ne draudzes vecākajiem nav tiesību citu kristiešu vietā pieņemt lēmumus, kas saistīti ar veselības aprūpi, pat ja kāds jautā, kā rīkoties. (Gal. 6:5.) Brāļi, protams, var pievērst uzmanību kādam Bībeles pantam, kas varētu ietekmēt cilvēka lēmumu. Piemēram, kristietim ir jāpatur prātā Jehovas norādījums ”atturēties no.. asinīm”. (Ap. d. 15:29.) Tas nozīmē, ka nav pieņemamas medicīniskas procedūras, kuru laikā tiek pārlietas asinis vai kāda no to četrām  galvenajām sastāvdaļām. Sapratne par šo Bībeles principu varētu pat ietekmēt kristieša sirdsapziņu, ja viņam jāpieņem lēmums par nelielām asins frakcijām, kas iegūtas no četrām galvenajām asins sastāvdaļām. * Bet kādi vēl Bībeles padomi mums palīdz, ja runa ir par veselības aprūpi?

8. Kā vārdi no Filipiešiem 4:5 mums palīdz rūpēties par veselību?

8 Salamana Pamācību grāmatas 14. nodaļas 15. pantā ir teikts: ”Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.” Ir slimības, kas pašreiz nav izārstējamas. Tāpēc ir gudri saglabāt piesardzību, ja kādam ārstēšanas paņēmienam tiek piedēvēti neticami panākumi, bet to apstiprina tikai citu cilvēku stāstītais. Pāvils rakstīja Dieva iedvesmotus vārdus: ”Jūsu saprātīgums lai kļūst zināms visiem cilvēkiem.” (Filip. 4:5.) Saprātīgums palīdz tik ļoti neaizrauties ar savu veselību, ka mums sāktu pietrūkt laika garīgai darbībai. Ja mēs pieļautu, ka rūpes par veselību mums kļūst par galveno dzīvē, tas nozīmētu, ka mēs pārāk daudz domājam par sevi. (Filip. 2:4.) Svarīgākie dzīvē ir garīgie jautājumi, un, domājot par to, cik lielā mērā ir iespējams uzlabot savu veselību, mums jābūt saprātīgiem. (Nolasīt Filipiešiem 1:10.)

Vai jūs uzspiežat savus uzskatus citiem? (Sk. 9. rindkopu)

9. Romiešiem 14:13, 19 var ietekmēt mūsu lēmumus, kas saistīti ar veselību, un kas varētu apdraudēt draudzes vienotību?

9 Saprātīgs kristietis neuzspiež savus uzskatus citiem. Reiz kāds precēts pāris, kas dzīvoja vienā no Eiropas valstīm, dedzīgi reklamēja noteiktus uztura bagātinātājus un diētu. Dažus brāļus dzīvesbiedri pārliecināja lietot šos preparātus, bet citus ne. Ar laiku kļuva redzams, ka to lietošana nedod cerētos rezultātus, tāpēc daudzi bija ļoti neapmierināti. Abiem kristiešiem, kas reklamēja minētos preparātus, bija tiesības izvēlēties, vai viņi paši ievēros noteiktu diētu un lietos uztura bagātinātājus, taču nebija saprātīgi uzspiest citiem savu viedokli šajos jautājumos, jo tā viņi apdraudēja draudzes vienotību. Bija laiks, kad kristiešiem senajā Romā atšķīrās viedokļi par to, vai ēst noteiktu ēdienu un atzīmēt konkrētas dienas. Kādu padomu viņiem deva Pāvils? Par otro no šiem jautājumiem viņš rakstīja: ”Kāds uzskata, ka viena diena ir svarīgāka par citām, bet cits visas dienas uzskata par vienādām. Ikviens lai paliek pie savas pārliecības!” Kristieši nedrīkstēja kļūt par klupšanas akmeni citiem. (Nolasīt Romiešiem 14:5, 13, 15, 19, 20.)

10. Kāpēc mums jāciena citu lēmumi? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

10 Ja mēs nesaprotam lēmumu, ko ticības biedrs, vadoties pēc savas sirdsapziņas, ir pieņēmis kādā jautājumā, mums  nevajadzētu pārsteidzīgi viņu nosodīt vai pierunāt viņu mainīt savu viedokli. Varbūt viņa sirdsapziņa vēl ir ”vāja” un viņam tā joprojām ir jāvingrina, vai arī dažos jautājumos tā ir pārāk jūtīga. (1. Kor. 8:11, 12.) Taču varētu arī būt, ka mums jāpārbauda pašiem sava sirdsapziņa — var izrādīties, ka tā vēl lielākā mērā jāsaskaņo ar Dieva principiem. Tādos jautājumos kā veselības aprūpe katram pašam jābūt gatavam pieņemt personiskus lēmumus un uzņemties ar tiem saistīto atbildību.

ATPŪTA UN IZKLAIDE, KAS DOD PRIEKU

11., 12. Kāds Bībeles padoms mums jāpatur prātā, izvēloties atpūtu un izklaidi?

11 Jehova cilvēkus ir radījis tā, ka atpūšoties viņi var gūt prieku un atspirdzinājumu. Salamans rakstīja, ka ir ”savs laiks smieties” un ”savs laiks diet”. (Sal. Māc. 3:4.) Taču ne jebkura brīvā laika pavadīšana mums nāk par labu un ļauj atgūt spēkus; tāpat nebūtu pareizi nodoties izklaidei pārāk daudz vai pārāk bieži. Kā sirdsapziņa mums var palīdzēt izvēlēties tādu atpūtu un izklaidi, kas mūs ietekmētu labvēlīgi?

12 Bībelē ir lasāms brīdinājums neiesaistīties rīcībā, kas ir nosaukta par ”miesas darbiem”. Pie tādiem pieder ”netiklība, netīrība, nekautrīga rīcība, elkdievība, spiritisms, naidīgums, ķildas, greizsirdība, dusmu izvirdumi, nesaskaņas, šķelšanās, sektu veidošana, skaudība, piedzeršanās, uzdzīve un tamlīdzīgas lietas”. Kā rakstīja Pāvils, ”tie, kas tā rīkojas, neiemantos Dieva valstību”. (Gal. 5:19—21.) Tāpēc būtu labi pārdomāt: vai sirdsapziņa mani mudina izvairīties no tādām sporta sacensībām, kurās izpaužas agresivitāte, spēcīgs sāncensības gars, nacionālisms vai kuras ir saistītas ar vardarbību? Vai sirdsapziņa mani brīdina, ja rodas kārdinājums skatīties filmu, kurā redzamas pornogrāfiskas ainas vai kurā labvēlīgā gaismā atainota netikumība, piedzeršanās vai spiritisms?

13. Kā domas, kas izriet no 1. Timotejam 4:8 un Salamana Pamācībām 13:20, palīdz izvēlēties, kā pavadīt brīvo laiku?

13 Bībeles principi palīdz arī audzināt sirdsapziņu, lai mēs varētu paļauties uz tās vadību, kad izvēlamies brīvā laika pavadīšanas veidu. Kaut arī ”ķermeņa vingrināšana ir derīga tikai nedaudz”, tomēr no tās ir savs labums. (1. Tim. 4:8.) Daudzi ir secinājuši, ka regulāri vingrinājumi kaut kādā mērā nāk par labu veselībai un ļauj atjaunot spēkus. Vai ir vienalga, kādā sabiedrībā mēs sportojam, ja gribam to darīt kopā ar citiem? Salamana Pamācību grāmatas 13. nodaļas 20. pantā ir teikts: ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” Tas nozīmē, ka mums jābūt uzmanīgiem tajā, kā mēs izvēlamies pavadīt brīvo laiku, un jāvadās pēc savas sirdsapziņas, kas ir mācīta saskaņā ar Bībeles principiem.

14. Kā vecāki palīdzēja savai meitai likt lietā principu no Romiešiem 14:2—4?

14 Kristiānam un Daniēlai ir divas meitas pusaudžu vecumā. Kristiāns stāsta: ”Ģimenes vakarā Jehovas pielūgsmei mēs runājām par to, kā pavadīt brīvo laiku. Mēs bijām vienisprātis, ka daži izklaides veidi ir pieņemami, bet citi ne. Ko varētu uzskatīt par labu sabiedrību? Viena no mūsu meitām sūdzējās, ka starpbrīdī daži Jehovas liecinieki, kas mācās viņas skolā, uzvedas tā, kā kristiešiem nepienāktos. Spiediens rīkoties tāpat bija diezgan liels. Mēs pārrunājām, ka ikvienam ir sava sirdsapziņa un mums jāvadās pēc tās, kad lemjam, ko darīt un kādā sabiedrībā atrasties.” (Nolasīt Romiešiem 14:2—4.)

Sirdsapziņa, kas mācīta pēc Bībeles, palīdz izvairīties no briesmām (Sk. 14. rindkopu)

15. Kā pārdomas par Mateja 6:33 mums palīdz plānot atpūtu un izklaidi?

 15 Nozīme ir arī tam, kad mēs plānojam atpūsties un izklaidēties. Vai mēs pirmām kārtām veltām laiku teokrātiskai darbībai, piemēram, sapulcēm, sludināšanai un personiskai Bībeles pētīšanai? Vai arī mēs teokrātisko darbību pakārtojam atpūtas pasākumiem? Kādas ir mūsu prioritātes? Jēzus sacīja: ”Tiecieties vispirms pēc valstības un pēc Dieva taisnības, un tas viss jums tiks dots.” (Mat. 6:33.) Vai sirdsapziņa mūs mudina tiekties pēc tā, kas ir svarīgākais, saskaņā ar šo Jēzus padomu?

DEDZĪGI DARĪSIM LABU

16. Kā sirdsapziņa ir saistīta ar sludināšanu?

16 Sirdsapziņa, kas darbojas pareizi, ne tikai brīdina par sliktu rīcību, bet arī rosina darīt labu. Vislabākais, ko varam darīt, ir sludināt pa mājām un izmantot iespējas sludināt neformāli. Tieši tā, sirdsapziņas mudināts, rīkojās Pāvils. Viņš rakstīja: ”Tas ir mans pienākums. Bēdas man, ja es nesludinātu labo vēsti!” (1. Kor. 9:16.) Mēs cenšamies līdzināties Pāvilam, tāpēc mūsu sirdsapziņa ir mierīga un apliecina, ka rīkojamies pareizi. Sludinot labo vēsti, mēs vēršamies pie cilvēku sirdsapziņas. Pāvils norādīja, ka mēs, ”atklādami patiesību, Dieva priekšā rādām labu piemēru katra cilvēka sirdsapziņai”. (2. Kor. 4:2.)

17. Kā savā sirdsapziņā ieklausījās kāda gados jauna māsa?

17 Kad Žaklīnai bija sešpadsmit gadi, viņa skolā mācījās bioloģiju, un stundās diezgan sīki tika apskatīta evolūcijas teorija. ”Sirdsapziņa man neļāva iesaistīties apspriešanā tik aktīvi, kā es to parasti darīju, kad runa bija par kādu citu jautājumu. Es nevarēju atbalstīt evolūcijas teoriju, tāpēc piegāju pie skolotāja un paskaidroju savu nostāju. Man par pārsteigumu, viņš bija ļoti atsaucīgs un piedāvāja man uzstāties visas klases priekšā un pastāstīt par radīšanu.” Žaklīna bija gandarīta par to, ka bija ieklausījusies savā sirdsapziņā, kas bija audzināta pēc Bībeles. Vai arī mūs sirdsapziņa rosina darīt to, kas ir pareizs?

18. Kāpēc ir svarīgi, lai mūsu sirdsapziņa būtu uzticama?

18 Ir lieliski, ja mūsu mērķis ir arvien precīzāk sekot Jehovas norādījumiem un principiem. Sirdsapziņa šajā ziņā var būt ļoti noderīga. Regulāri iedziļinoties Dieva Rakstos, pārdomājot uzzināto un liekot to lietā, mēs mācām savu sirdsapziņu un padarām to par uzticamu padomdevēju mūsu kristīgajā dzīves ceļā.

^ 7. rk. Sk. ”Lasītāju jautājumus” 2004. gada 15. jūnija Sargtornī, 29.—31. lpp.