Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Augusts 2015

Nepārstājiet gaidīt!

Nepārstājiet gaidīt!

”Ja tas kavēsies — gaidi!” (HAB. 2:3, LB-2012.)

DZIESMAS: 128., 45.

1., 2. Kāda nostāja jau kopš seniem laikiem ir bijusi Jehovas kalpiem?

JAU kopš seniem laikiem Jehovas kalpiem ir bijis jāgaida, kad piepildīsies viņa iedvesmotie pravietojumi. Piemēram, Jeremija pravietoja, ka pār Jūdeju nāks posts, un viņa vārdi piepildījās 607. gadā p.m.ē., kad zemi iekaroja babilonieši. (Jer. 25:8—11.) Jesaja, ko Jehova bija iedvesmojis izteikt paredzējumu par atjaunošanu, paskaidroja, cik svarīgi ir gaidīt. Viņš rakstīja: ”Svētīgs, kas paļaujas uz Viņu!” (Jes. 30:18.) Miha, kas arī pravietoja par Dieva tautu senatnē, ar apņēmību teica: ”Es noraugos uz to Kungu un gaidu uz Dievu!” (Mih. 7:7.) Turklāt daudzus gadsimtus Dieva kalpi gaidīja piepildāmies pravietojumus par Mesiju jeb Kristu. * (Lūk. 3:15; 1. Pēt. 1:10—12.)

2 Arī mūsdienās Dieva kalpiem ir jāgaida, jo ir pravietojumi par Mesiju, kam vēl jāpiepildās. Ar mesiāniskās valstības palīdzību Jehova drīz darīs galu cilvēku ciešanām — viņš iznīcinās ļaunos un izglābs savu tautu no bojāejai lemtās pasaules, pār kuru valda Sātans. (1. Jāņa 5:19.) Tāpēc saglabāsim  modrību un skaidri paturēsim prātā, ka strauji tuvojas šīs pasaules gals.

3. Kāds jautājums varētu rasties, ja mēs jau gadiem ilgi esam gaidījuši pienākam galu?

3 Jehovas kalpi ilgojas pieredzēt, ka viņa griba ”notiek uz zemes, tāpat kā debesīs”. (Mat. 6:10.) Taču dažiem, kas jau ilgu laiku ir cerējuši sagaidīt šīs ļaunās pasaules galu, varētu rasties jautājums: ”Vai tiešām mums vēl aizvien ir nopietni iemesli ar paļāvību gaidīt galu?” Noskaidrosim to.

KĀPĒC IR SVARĪGI GAIDĪT AR PAĻĀVĪBU?

4. Kāds ir viens svarīgs iemesls saglabāt modrību?

4 Bībelē ir nepārprotami norādīts, kādai jābūt mūsu attieksmei pret šīs pasaules nenovēršamo iznīcināšanu. Jēzus savus sekotājus mudināja: ”Esiet modri,” — un: ”Esiet nomodā.” (Mat. 24:42; Lūk. 21:34—36.) Tas vien jau ir pamatots iemesls gaidīt ar paļāvību — Jēzus mums lika to darīt. Šajā ziņā Jehovas organizācija rāda mums piemēru. Tās publikācijās pastāvīgi ir lasāmi aicinājumi ”gaidīt un turēt acu priekšā Jehovas dienu” un cerēt uz Dieva apsolīto jauno pasauli. (Nolasīt 2. Pētera 3:11—13.)

5. Kāpēc kristiešiem mūsdienās jābūt sevišķi modriem?

5 Jehovas diena bija jāgaida kristiešiem, kas dzīvoja pirms daudziem gadsimtiem, bet īpaši svarīgi tas ir mums, jo mēs dzīvojam Kristus klātbūtnes laikā. Kopš 1914. gada ir saskatāma viņa klātbūtnes zīme. Šī zīme, ko veido daudzas pazīmes, sevī ietver gan to, ka apstākļi pasaulē arvien vairāk pasliktinās, gan to, ka visā pasaulē tiek sludināta vēsts par valstību, un tā liecina, ka mēs dzīvojam ”laikmeta nobeigumā”. (Mat. 24:3, 7—14.) Tā kā Jēzus nepateica, cik ilgs laiks paies, pirms nāks gals, mums jābūt ļoti vērīgiem un modriem.

6. Kāpēc mēs varam gaidīt, ka, tuvojoties galam, apstākļi pasaulē kļūs tikai sliktāki?

6 Kāds varētu jautāt: vai ”laikmeta nobeigums” nav gaidāms kaut kad nākotnē, kad apstākļi pasaulē būs kļuvuši vēl sliktāki? Bībelē tiešām ir teikts, ka ”pēdējās dienās” ļaunums ievērojami pieaugs. (2. Tim. 3:1, 13; Mat. 24:21; Atkl. 12:12.) Tāpēc mēs varam gaidīt, ka situācija pasaulē, kas jau tā ir nožēlojama, kļūs tikai ļaunāka.

7. Ko no Mateja 24:37—39 var secināt par apstākļiem, kādi valdīs pēdējās dienās?

7 Bet cik ļauna, jūsuprāt, kļūs situācija pirms ”lielā posta”? (Atkl. 7:14.) Piemēram, vai jūs domājat, ka visās zemēs plosīsies karš, ka nevienam cilvēkam nebūs ēdiena, ko likt galdā, un ka ikvienā mājā kāds būs slims? Ja tas tā būtu, tad pat skeptiski noskaņoti cilvēki, visticamāk, būtu spiesti atzīt, ka Bībeles pravietojumi piepildās. Taču Jēzus teica, ka lielākā daļa cilvēku ”nesāks domāt” un nepamanīs viņa klātbūtni, bet vienkārši turpinās savas ikdienas gaitas, līdz būs par vēlu kaut ko mainīt. (Nolasīt Mateja 24:37—39.) Kā var secināt no Svētajiem Rakstiem, pēdējās dienās apstākļi pasaulē nekļūs tik dramatiski, ka cilvēkiem nebūs citas izejas kā atzīt gala tuvošanos. (Lūk. 17:20; 2. Pēt. 3:3, 4.)

8. Ko saskata tie, kas ņem vērā Jēzus norādījumu būt modriem?

8 Tomēr Jēzus minētā zīme savu mērķi sasniegtu tikai tad, ja tās piepildījums būtu saskatāms tik skaidri, ka  tie, kas paklausa Jēzus padomam būt modriem, spētu to pamanīt. (Mat. 24:27, 42.) Tieši tā tas ir kopš 1914. gada. No tā laika pazīmes, kas veido šo zīmi, piepildās. Nav šaubu, ka mēs pašlaik dzīvojam ”laikmeta nobeigumā” — ierobežotā laikposmā, kas beigsies ar ļaunās pasaules iznīcināšanu.

9. Kāpēc mēs nedrīkstam zaudēt apziņu, ka gals ir tuvu?

9 Tātad mūsdienās pastāv svarīgi iemesli, kāpēc kristieši nedrīkst zaudēt apziņu, cik tuvu ir gals. Mēs nepārstājam gaidīt, jo paklausām Jēzum Kristum. Tāpat mēs saskatām zīmi, kas liecina par viņa klātbūtni. Mūsu gaidas ir balstītas nevis uz ticību visam, ko dzirdam, bet gan uz pārliecinošiem pierādījumiem no Rakstiem, kas mums liek būt modriem, vērīgiem, palikt nomodā un, protams, gaidīt ļaunās pasaules galu.

CIK ILGI?

10., 11. a) Kādām iespējām Jēzus sagatavoja savus mācekļus? b) Ko Jēzus saviem sekotājiem lika darīt, ja viņiem būtu jāgaida ilgāk, nekā viņi bija domājuši? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

10 Daudzi no mums ir saglabājuši garīgu modrību gadu desmitiem. Tomēr nepieļausim, ka laika gaitā mūsu apņēmība gaidīt vājinātos. Mums ir jābūt gataviem, ka Jēzus nāks izpildīt spriedumu ļaunajai pasaulei. Atcerēsimies, ka Jēzus savus sekotājus mudināja: ”Esiet vērīgi, esiet nomodā, jo jūs nezināt, kad pienāks noliktais laiks! Tas ir tāpat kā ar cilvēku, kas devās ceļā uz citu zemi un atstāja savu namu kalpu pārziņā, piešķirdams ikvienam savu uzdevumu, un pavēlēja durvju sargam būt modram. Tad nu esiet modri, jo jūs nezināt, kad nama saimnieks nāks — vakarā, pusnaktī, gaiļos vai agri no rīta —, lai, pēkšņi ierazdamies, viņš jūs neatrastu guļam. Bet to, ko es saku jums, es saku visiem: esiet modri!” (Marka 13:33—37.)

11 Sapratuši, ka Kristus klātbūtne sākās 1914. gadā, viņa sekotāji pamatoti gatavojās iespējai, ka gals varētu pienākt ļoti drīz. Viņi to darīja, vēl dedzīgāk sludinot vēsti par valstību. Jēzus bija norādījis, ka viņš varētu ierasties arī vēlāk — ”gaiļos vai agri no rīta”. Kā viņa sekotājiem būtu jārīkojas tādā gadījumā? Viņš tiem sacīja: ”Esiet modri!” Tātad ilga gaidīšana nebūtu attaisnojums tam, ka viņi atliktu savā prātā gala tuvošanos vai vispār pārstātu to gaidīt.

12. Ko Habakuks Jehovam jautāja, un kā Dievs viņam atbildēja?

12 Pravietim Habakukam bija uzdots sludināt vēsti par Jeruzālemes iznīcināšanu. Pirms viņš to sāka darīt, brīdinājumi par šīs pilsētas bojāeju bija skanējuši jau gadiem ilgi. Situācija bija izvērtusies ļoti ļauna — bija redzams, ka ”bezdievīgais uzveic taisno un tiesa tiek sagrozīta”. Tāpēc mūs nepārsteidz Habakuka jautājums: ”Cik ilgi, Kungs, es lai saucu pēc palīdzības?” Jehova savam uzticamajam pravietim neatbildēja tieši, bet apliecināja, ka paredzētā iznīcināšana ”nāktin nāks un nekur nepaliks”. Dievs teica, ka Habakukam ”stipri būs uz to cerēt un paļauties”. (Nolasīt Habakuka 1:1—4; 2:3.)

13. Kā Habakuks būtu varējis spriest, un kāpēc tas nebūtu bijis saprātīgi?

13 Habakuks būtu varējis pagurt un domāt: ”Es dzirdu par Jeruzālemes iznīcināšanu  jau gadiem ilgi. Ja nu tā joprojām ir tālā nākotnē? Nav reālistiski domāt, ka pilsēta pēkšņi tiks iznīcināta. Lai par to pravieto citi!” Bet, ja Habakuks būtu tā spriedis, viņš būtu zaudējis savas labās attiecības ar Jehovu un varbūt pat gājis bojā, kad babilonieši izpostīja Jeruzālemi.

14. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka tiem, kas gaida uz Jehovu, nenāksies vilties?

14 Jaunajā pasaulē mēs varēsim pārdomāt faktu, ka pilnīgi viss, kam bija jānotiek laikmeta nobeigumā, tiešām ir īstenojies. Domājot par šiem notikumiem, mēs vēl vairāk stiprināsim savu paļāvību uz Jehovu un uz viņa solījumiem, kam vēl būs jāpiepildās. (Nolasīt Jozuas 23:14.) Mēs noteikti būsim pateicīgi, ka Dievs, kas ”laikus un laikposmus.. ir atstājis savā ziņā”, bija mudinājis mūs dzīvot ar pārliecību, ka ”visam ir tuvu gals”. (Ap. d. 1:7; 1. Pēt. 4:7.)

GAIDĪT NOZĪMĒ RĪKOTIES

Vai jūs dedzīgi sludināt labo vēsti? (Sk. 15. rindkopu)

15., 16. Kāpēc neatlaidīga sludināšana ir labākais, ko šajos laikos var darīt?

15 Mēs varam nešaubīties, ka Jehovas organizācija arī turpmāk mums atgādinās, cik svarīgi ir kalpot Dievam, nezaudējot modrību. Šādi atgādinājumi izskan, lai mēs ne tikai būtu aizņemti kalpošanā Dievam, bet arī saglabātu apziņu, ka tagad piepildās Kristus klātbūtnes zīme. Kā šajos laikos būtu visprātīgāk rīkoties? Mums jātiecas vispirms pēc valstības un Dieva taisnības, dedzīgi sludinot labo vēsti. (Mat. 6:33; Marka 13:10.)

16 Kāda mūsu māsa izteicās: ”Stāstot citiem labo vēsti par Dieva valstību, mēs viņiem varam palīdzēt izglābties no drošas nāves gaidāmās pasaules mēroga katastrofas laikā.” Viņa zina, ko nozīmē tikt izglābtam, jo viņa ar vīru bija starp tiem, kas palika dzīvi vienā no briesmīgākajām jūras katastrofām cilvēces vēsturē, — tas notika 1945. gadā, kad nogrima greznais laineris Vilhelms Gustlofs. Pat atrodoties tik bīstamā situācijā, dažiem bija aplams viedoklis par to, kas tiešām ir svarīgs. Mūsu māsa atceras kādu sievieti, kas vaimanāja: ”Manas somas! Manas somas! Manas dārglietas! Visas manas dārglietas ir lejā kajītē. Es esmu zaudējusi visu!” Turpretī citi pasažieri, riskējot ar savu dzīvību, bija gatavi glābt tos, kas bija iekrituši ledainajā ūdenī. Arī mēs, tāpat kā šie pašaizliedzīgie pasažieri, visiem spēkiem  cenšamies palīdzēt cilvēkiem. Mēs paturam prātā, cik svarīgi ir sludināt, kamēr vēl nav par vēlu, jo tā mēs palīdzam citiem izglābties nenovēršamajā katastrofā, kas skars visu pasauli.

Vai jūs pieņemat saprātīgus lēmumus, lai nekas nenovērstu jūsu uzmanību no svarīgākā? (Sk. 17. rindkopu)

17. Kas ļauj apgalvot, ka gals var pienākt jebkurā laikā?

17 Notikumi, kas risinās pasaulē, skaidri norāda, ka patlaban piepildās Bībeles pravietojumi un ka ļaunās pasaules gals ir neizbēgams. Tāpēc mums nevajadzētu domāt, ka ir nepieciešams daudz laika, lai notikumi pasaulē attīstītos tiktāl, ka ”desmit ragi” un ”zvērs”, kas ir minēti Atklāsmes grāmatas 17. nodaļas 16. pantā, uzbruks lielajai Babilonai — pasaules viltus reliģijām. Neaizmirsīsim, ka Dievs ”ieliks viņu sirdī” vēlēšanos tā rīkoties, un tas var notikt negaidīti un jebkurā laikā. (Atkl. 17:17.) Šīs pasaules kārtības gals nav tālu. Mums jāņem vērā Jēzus brīdinājums: ”Esiet uzmanīgi, lai jūsu sirdīm nekļūtu par slogu pārēšanās, piedzeršanās un dzīves raizes un tā diena jūs nepārsteigtu pēkšņi kā slazds.” (Lūk. 21:34, 35; Atkl. 16:15.) Būsim apņēmības pilni dedzīgi kalpot Jehovam un saglabāsim pārliecību, ka viņš ”palīdz tiem, kas paļaujas uz viņu”. (Jes. 64:4.)

18. Par ko runāts nākamajā rakstā?

18 Gaidot pašreizējās ļaunās pasaules galu, ņemsim vērā vārdus, ko, Dieva iedvesmots, rakstīja Jēzus māceklis Jūda: ”Mīļie, celiet paši sevi uz jūsu vissvētākās ticības pamata un lūdziet saskaņā ar svēto garu, lai paliktu Dieva mīlestībā, kamēr gaidāt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, kas ļauj iegūt mūžīgu dzīvi.” (Jūd. 20, 21.) Kā mēs varam apliecināt, ka gaidām Dieva apsolīto jauno pasauli un tiešām ceram tajā dzīvot? Par to runāts nākamajā rakstā.

^ 1. rk. Vairāki Bībeles pravietojumi par Mesiju un notikumi, ar kuriem tie piepildījās, ir uzskaitīti grāmatā Ko patiesībā māca Bībele?, 200. lpp.