Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Augusts 2015

Ko mēs varam mācīties no Joannas

Ko mēs varam mācīties no Joannas

DAUDZI zina, ka Jēzum bija 12 apustuļi. Taču viņi varbūt nedomā, ka Jēzus tuvāko sekotāju vidū bija arī sievietes. Viena no viņām bija Joanna. (Mat. 27:55; Lūk. 8:3.)

Kā Joanna atbalstīja Jēzus kalpošanu, un ko mēs no viņas varam mācīties?

KAS BIJA JOANNA

Joanna bija ”Hēroda nama pārvaldnieka Kūzas sieva”. Kūza acīmredzot kalpoja Hēroda Antipas namā. Joanna bija viena no sievietēm, kuru kaites Jēzus bija izdziedinājis. Kopā ar citām sievietēm Joanna pavadīja Jēzu un apustuļus, kad tie sludinot apstaigāja pilsētas un ciemus. (Lūk. 8:1—3.)

Rabīni mācīja, ka sievietes nedrīkst uzturēties vīriešu sabiedrībā, ja tie nav viņu radinieki, un vēl jo vairāk ceļot kopā ar tiem. Jūdu vīriešiem vispār bija ieteikts daudz nesarunāties ar sievietēm. Jēzus noraidīja šādas mācības un ļāva Joannai un citām dievbijīgām sievietēm pievienoties viņa sekotāju pulkam.

Tā kā Joanna mēdza uzturēties Jēzus un viņa apustuļu sabiedrībā, viņai bija jārēķinās ar apkārtējo cilvēku nosodījumu. Tāpat kā visiem pārējiem, kas nolēma sekot Jēzum, viņai bija jābūt gatavai kaut ko mainīt savā dzīvē. Taču Jēzus par saviem sekotājiem sacīja: ”Mana māte un mani brāļi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pilda.” (Lūk. 8:19—21; 18:28—30.) Vai nav patīkami zināt, ka Jēzum ir ļoti sirsnīgas jūtas pret cilvēkiem, kas daudz ko upurē, lai viņam sekotu?

VIŅA KALPOJA JĒZUM, LIEKOT LIETĀ SAVU ROCĪBU

Joanna un daudzas citas sievietes kalpoja Jēzum un apustuļiem, ”likdamas lietā savu rocību”. (Lūk. 8:3.) ”Lūka nenorāda, ka sievietes gatavoja ēdienu, mazgāja traukus un lāpīja drēbes,” sacīts kādā Bībeles komentārā. ”Iespējams, viņas to darīja.., taču tas nav tas, ko Lūka gribēja teikt.” Acīmredzot sievietes izmantoja savus līdzekļus un mantu, lai gādātu par ceļabiedriem.

Ceļojot apkārt un sludinot, ne Jēzus, ne apustuļi nepelnīja sev iztiku. Tāpēc viņiem droši vien nebija līdzekļu, lai iegādātos pārtiku un visu pārējo, kas bija vajadzīgs ap 20 cilvēku lielai grupai. Reizēm ļaudis viņus uzņēma savās mājās, tomēr Jēzus un apustuļi nepaļāvās uz šādu viesmīlību, kā  redzams no tā, ka viņiem bija ”naudas lādīte”. (Jāņa 12:6; 13:28, 29.) Joanna un citas sievietes, iespējams, deva ziedojumus, lai segtu viņu izdevumus.

Daži uzskata, ka jūdu sievietei nevarēja būt līdzekļu, ko ziedot. Taču dažos tā laika avotos ir minēts, ka sievietei varēja būt vairākas iespējas iegūt šādus līdzekļus. Pirmkārt, viņa varēja saņemt mantojumu, ja viņas tēvs nomira bez dēliem; otrkārt, kāds viņai varēja uzdāvināt īpašumu; treškārt, laulības līgumā varēja būt paredzēts, ka nauda viņai pienākas šķiršanās gadījumā; ceturtkārt, viņas ienākumu avots varēja būt viņas mirušā vīra īpašumi; piektkārt, viņa pati varēja kaut ko nopelnīt.

Bez šaubām, Jēzus mācekļi ziedoja tik daudz, cik bija viņu spēkos. Jēzus līdzgaitnieku vidū, iespējams, bija turīgas sievietes. Tā kā Joanna bija Hēroda nama pārvaldnieka sieva (vai bijusī sieva), daži secina, ka viņa bija materiāli nodrošināta. Tieši viņa vai kāds, kam bija līdzīgi apstākļi, droši vien bija sagādājis dārgo kreklu bez vīlēm, ko valkāja Jēzus. Kādā Bībeli skaidrojošā darbā norādīts, ka šādu apģērba gabalu zvejnieku sievas noteikti nebūtu varējušas iegādāties. (Jāņa 19:23, 24.)

Bībelē nav tieši teikts, ka Joanna ziedoja naudu. Tomēr viņa darīja visu, ko spēja, un no viņas var mācīties kaut ko svarīgu: tas, cik daudz mēs ziedojam un vai vispār to darām, ir mūsu pašu ziņā. Dievam ir svarīgi, lai mēs ar prieku darītu to, ko varam. (Mat. 6:33; Marka 14:8; 2. Kor. 9:7.)

PĒC JĒZUS NĀVES

Visticamāk, Joanna bija klāt, kad Jēzum tika izpildīts nāvessods, tāpat kā citas sievietes, kas ”bija sekojušas viņam un viņu apkalpojušas, kad viņš bija Galilejā. Tur bija arī daudzas citas sievietes, kas kopā ar viņu bija ieradušās Jeruzālemē.” (Marka 15:41.) Kad Jēzus ķermenis tika noņemts no staba, lai viņu apbedītu, ”sievietes, kas kopā ar Jēzu bija atnākušas no Galilejas, arī aizgāja.., apskatīja kapu un redzēja, kā viņš tajā bija guldīts. Pēc tam tās devās atpakaļ, lai sagatavotu smaržīgas zāles un eļļas.” Šīs sievietes — Lūka viņas nosauca par ”Mariju Magdalēnu, Joannu un Mariju, Jēkaba māti” — pēc sabata beigām atgriezās pie kapa un ieraudzīja eņģeļus, kas viņām pastāstīja par Jēzus augšāmcelšanu. (Lūk. 23:55—24:10.)

Joanna un citas dievbijīgas sievietes darīja visu, lai atbalstītu savu Kungu

Ir pilnīgi iespējams, ka Joanna, tāpat kā Jēzus māte un brāļi, bija starp tiem Jēzus mācekļiem, kas 33. gada Vasarsvētkos bija sapulcējušies Jeruzālemē. (Ap. d. 1:12—14.) Tā kā Joanna pazina Hērodam Antipam pietuvinātus cilvēkus, viņa varbūt bija pirmavots, no kura Lūka ieguva ziņas par notikumiem valdnieka namā; šādu pieņēmumu apstiprina fakts, ka vienīgi Lūkas evaņģēlijā ir minēts viņas vārds. (Lūk. 8:3; 9:7—9; 23:8—12; 24:10.)

Bībelē atrodamā informācija par Joannu satur vērtīgas pamācības. Viņa kalpoja Jēzum pēc vislabākās sirdsapziņas. Viņa noteikti bija ļoti priecīga, ka ar saviem līdzekļiem varēja palīdzēt Jēzum, apustuļiem un citiem mācekļiem kopīgi ceļot un sludināt. Joanna uzticīgi kalpoja Jēzum un bija viņam līdzās pārbaudījumos. Kristietēm būtu jācenšas līdzināties šai dievbijīgajai sievietei.