”Mans prieks ir joprojām pie cilvēku bērniem.” (SAL. PAM. 8:31.)

1., 2. Kas pierāda, ka Jēzus patiesi mīl cilvēkus?

DIEVA pirmdzimtā Dēla radīšana bija Jehovas neaptveramās gudrības vissenākā un visizcilākā izpausme. Šis Dēls bija personificēta gudrība, palīgs, kas darbojās kopā ar Tēvu. Mēs varam tikai iztēloties, kādu prieku un gandarījumu viņš izjuta, kad viņa Tēvs ”darināja debesis” un ”nostiprināja pamatus pašai zemei”. Taču, kaut arī Dieva pirmdzimtais Dēls augstu vērtēja nedzīvo dabu, īpaši liels prieks viņam bija par ”cilvēku bērniem”. (Sal. Pam. 8:22—31.) Jēzum ir siltas jūtas pret cilvēkiem, viņš tos mīl jau kopš tiem laikiem, kad pats vēl nebija kļuvis par cilvēku.

2 Vēlāk, apliecinādams uzticību savam Tēvam un mīlestību pret viņu, kā arī savu patieso mīlestību pret ”cilvēku bērniem”, Dieva pirmdzimtais labprāt ”atstāja visu” un kļuva par cilvēku. Viņš to darīja, lai sagādātu ”izpirkumu daudzu labā”. (Filip. 2:5—8; Mat. 20:28.) Cik ļoti Jēzus mīl cilvēci! Kad Jēzus bija uz zemes, viņš Dieva spēkā paveica brīnumus, kuros atklājās šī mīlestība. Tā Jēzus ļāva iztēloties, cik brīnišķīgi notikumi drīz risināsies visā pasaulē.

3. Kam tālāk tiks pievērsta uzmanība?

 3 Turklāt, tā kā Jēzus nāca uz zemi, viņš varēja arī ”sludināt labo vēsti par Dieva valstību”. (Lūk. 4:43.) Jēzus zināja, ka valstība svētīs viņa Tēva vārdu un uz mūžīgiem laikiem novērsīs visas cilvēces nelaimes. Ceļojot apkārt un sludinot, Jēzus ne reizi vien apliecināja, cik ļoti viņam rūp cilvēki. Kā tas attiecas uz mums? Tas, ko par viņu uzzinām, mums var dot drošu cerību uz nākotni. Apskatīsim četrus Jēzus brīnumus.

”SPĒKS, LAI VIŅŠ VARĒTU DZIEDINĀT”

4. Pastāstiet par to, kā Jēzus satika spitālīgo!

4 Jēzus jau kādu laiku veica savu kalpošanu, un nesen viņš bija devies sludināt Galilejā. Vienā no turienes pilsētām Jēzus ieraudzīja cilvēku, kas raisīja žēlumu. (Marka 1:39, 40.) Viņa priekšā bija vīrietis, kas slimoja ar briesmīgu slimību — spitālību. Slimība šim cilvēkam bija smagā formā, kā apliecina ārsts Lūka, kurš viņu aprakstīja kā ”viscaur spitālīgu”. (Lūk. 5:12.) Ieraudzījis Jēzu, spitālīgais ”nokrita ar seju pie zemes un lūdzās: ”Kungs, ja vien tu vēlētos, tu spētu mani dziedināt.”” Vīrietis nešaubījās, ka Jēzus spēj viņu izdziedināt, bet viņam bija jāzina, vai Jēzus vēlas to darīt. Kā Jēzus atsauksies uz viņa sirsnīgo lūgumu? Ko Jēzus domāja, raudzīdamies uz šo vīrieti, kas droši vien bija slimības izkropļots? Vai Jēzus rīkosies līdzīgi farizejiem, kuriem bija izveidojusies bezsirdīga attieksme pret šīs slimības skartajiem? Ko darītu jūs?

5. Kāpēc Jēzus, dziedinādams spitālīgo, sacīja: ”Es vēlos”?

5 Acīmredzot spitālīgais cilvēks nebija saucis: ”Nešķīsts! Nešķīsts!”, kā bija prasīts Mozus bauslībā, bet Jēzus atstāja to bez ievērības. Viņš pievērsa uzmanību pašam vīrietim un tā vajadzībām. (3. Moz. 13:43—46.) Mēs precīzi nezinām, par ko Jēzus domāja, bet mēs zinām, kas bija viņa sirdī. Līdzjūtības vadīts, Jēzus izdarīja kaut ko neticamu. Viņš izstiepa roku, pieskārās spitālīgajam un sacīja balsī, kurā atspoguļojās gan spēks, gan maigums: ”Es vēlos. Kļūsti vesels.” Tad ”spitālība to atstāja”. (Lūk. 5:13.) Tā izpaudās Jehovas spēks — tas Jēzum ļāva ne tikai paveikt šādu brīnumu, bet arī apliecināt, cik ļoti viņš mīl cilvēkus. (Lūk. 5:17.)

6. Ar ko izcēlās Jēzus veiktie brīnumi, un par ko tie liecina?

6 Dieva spēkā Jēzus Kristus paveica daudzus un dažādus iespaidīgus brīnumus. Viņš dziedināja ne tikai spitālību, bet arī visādas slimības un kaites, kas bija cilvēkiem. Bībelē stāstīts: ”Visi brīnījās, redzēdami mēmos runājam, klibos staigājam un aklos redzam.” (Mat. 15:31.) Mūsdienās ārsti reizēm pārstāda orgānus, lai palīdzētu saviem pacientiem. Bet Jēzus, līdzjūtības mudināts, dziedināja pašus neveselos orgānus un ķermeņa daļas. Turklāt viņš darīja cilvēkus veselus acumirklī, dažkārt pat no attāluma. (Jāņa 4:46—54.) Par ko šie pārsteidzošie notikumi liecina? Jēzum, kas tagad ir ķēniņš debesīs, ir ne tikai vara, bet arī vēlēšanās uz visiem laikiem izdziedināt cilvēkus. Domājot par to, kā Jēzus izturējās pret cilvēkiem, mēs stiprinām savu pārliecību, ka jaunajā pasaulē piepildīsies Bībeles pravietojums: ”Viņš apžēlosies par trūcīgo un nabagu.” (Ps. 72:13.) Tad Jēzus īstenos savu vēlēšanos palīdzēt visiem, kam klājas slikti.

 ”CELIES, ŅEM SAVAS NESTUVES UN STAIGĀ!”

7., 8. Pastāstiet, kādi notikumi risinājās, pirms Jēzus pie Betzatas baseina ieraudzīja kādu paralizētu vīrieti!

7 Bija pagājuši vairāki mēneši, kopš Jēzus bija izdziedinājis spitālīgo vīrieti Galilejā. Turpinādams ceļot, Jēzus no Galilejas bija ieradies Jūdejā, lai sludinātu un paziņotu labo vēsti par Dieva valstību. Jādomā, bija tūkstošiem cilvēku, kuru dzīvi ietekmēja Jēzus sludinātā vēsts un viņa attieksme pret tiem. Bija skaidri redzams, ka viņš vēlas paziņot labo vēsti trūcīgajiem, pasludināt, ka gūstekņi atgūs brīvību, un dziedināt sagrauztas sirdis. (Jes. 61:1, 2; Lūk. 4:18—21.)

8 Pienāca nīsāna mēnesis. Paklausot Tēva pavēlei, Jēzus devās uz Jeruzālemi atzīmēt Pashu. Uz šiem svētkiem pulcējās daudz ļaužu, un pilsētā valdīja dzīva rosība. Tempļa ziemeļu pusē bija baseins, kas bija pazīstams ar nosaukumu Betzata, un tur Jēzus ieraudzīja kādu slimu vīrieti.

9., 10. a) Kāpēc ļaudis pulcējās pie Betzatas baseina? b) Ko Jēzus izdarīja pie baseina, un ko no tā var mācīties? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

9 Pie Betzatas mēdza pulcēties daudz slimu un nespēcīgu cilvēku. Kāpēc viņi gāja uz turieni? Nezināmu iemeslu dēļ viņi ticēja, ka tad, ja nevesels cilvēks iekāpj baseinā, ūdenim viļņojoties, viņš brīnumainā veidā tiks izdziedināts. Iedomājieties, kādas emocijas bija pārņēmušas ļaudis, — tas noteikti bija izmisums, raižpilna neziņa un bezcerība. Bet ko tur darīja Jēzus — pilnīgs cilvēks bez fiziskiem trūkumiem? Jēzus iežēlojās par cilvēku, kurš bija slims ilgāk, nekā viņš bija dzīvojis uz zemes, un piegāja pie tā. (Nolasīt Jāņa 5:5—9.)

10 Vai varat iztēloties, kāds izmisums bija lasāms neveselā vīrieša acīs, kad Jēzus viņam pavaicāja, vai viņš vēlas izveseļoties? Atbilde atskanēja nekavējoties: vīrietis vēlējās kļūt vesels, bet nezināja, kā tas būtu iespējams, jo viņam nebija neviena, kas palīdzētu nokļūt baseinā. Tad Jēzus lika vīrietim darīt neiespējamo — ņemt savas nestuves un staigāt. Vīrietis paļāvās uz Jēzus vārdiem, paņēma savas nestuves un sāka staigāt. Cik brīnišķīgu ieskatu šis notikums sniedz tajā, ko Jēzus paveiks jaunajā pasaulē! Domājot par šo brīnumu, var saskatīt arī Jēzus līdzjūtību. Viņš pats uzmeklēja tos, kam bija vajadzīga palīdzība. No Jēzus piemēra mēs mācāmies, ka mums jāturpina sludinot meklēt cilvēkus, ko nomāc briesmīgie notikumi pasaulē.

”KAS IR PIESKĀRIES MANĀM DRĒBĒM?”

11. Kā no tā, kas stāstīts Marka 5:25—34, var redzēt Jēzus līdzjūtīgo attieksmi pret tiem, ko nomoka slimības?

11 Nolasīt Marka 5:25—34. Divpadsmit gadus šo sievieti mocīja pazemojoša slimība. Tā ietekmēja visu viņas dzīvi, arī kalpošanu Dievam. Lai gan ”viņa bija daudz ko pārcietusi, ejot pie dažādiem ārstiem, un bija iztērējusi visus savus līdzekļus”, viņas stāvoklis bija pasliktinājies. Taču kādu dienu sieviete nolēma izveseļoties citādā ceļā. Viņa devās uz vietu, kur varēja pieiet tuvu Jēzum, izkļuva cauri pūlim un aizskāra viņa drēbes. (3. Moz. 15:19, 25.) Jēzus pamanīja, ka no viņa ir izgājis spēks, tāpēc viņš jautāja, kurš viņam ir pieskāries. Sieviete ”nobijusies un trīcēdama.. nokrita zemē viņa priekšā un izstāstīja viņam visu patiesību”. Saprazdams,  ka sievieti ir izdziedinājis viņa Tēvs, Jehova, Jēzus viņu laipni uzrunāja: ”Mana meita, tava ticība tevi ir izdziedinājusi. Ej ar mieru! Esi vesela, un lai slimība tevi vairs nemoka!”

Ar saviem brīnumiem Jēzus apliecināja, ka viņam neesam vienaldzīgi mēs paši un mūsu problēmas (Sk. 11., 12. rindkopu)

12. a) Kā jūs raksturotu Jēzu, ņemot par pamatu domas, kas jau apskatītas šajā rakstā? b) Kādu priekšzīmi rādīja Jēzus?

12 Cik gan labs ir Jēzus! Viņam ir siltas jūtas pret tiem, ko nomoka slimības. Sātans grib mūs pārliecināt, ka mēs esam nemīlami un nevērtīgi. Bet Jēzus ar saviem brīnumiem nepārprotami apliecināja, ka viņam neesam vienaldzīgi mēs paši un mūsu problēmas. Viņš ir līdzjūtīgs ķēniņš un augstais priesteris. (Ebr. 4:15.) Mums varbūt nav viegli saprast, kā jūtas tie, kam ir kāda hroniska slimība, it sevišķi tad, ja paši neesam bijuši tādā situācijā. Mums jāpatur prātā, ka Jēzus juta līdzi slimajiem, kaut arī pats nekad neslimoja. Sekosim Jēzus priekšzīmei un visiem spēkiem centīsimies rīkoties tāpat! (1. Pēt. 3:8.)

”JĒZUS SĀKA RAUDĀT”

13. Ko Lācara augšāmcelšana liecina par Jēzus personību?

13 Jēzus jutās sāpināts, redzot citu sāpes. Viņu dziļi aizkustināja citu reakcija uz viņa drauga Lācara nāvi — toreiz Jēzum ”izlauzās smaga nopūta” un viņš ”dziļi noskuma”. Jēzus tā jutās, kaut arī zināja, ka drīz viņš piecels Lācaru no nāves. (Nolasīt Jāņa 11:33—36.) Jēzus nekautrējās izrādīt savas jūtas. Vērotājiem no malas bija skaidrs, cik ļoti Jēzus mīlēja Lācaru un tā ģimeni. Patiesas līdzjūtības rosināts, Jēzus lika lietā  spēku, ko viņam bija piešķīris Dievs, un atdzīvināja savu draugu. (Jāņa 11:43, 44.)

14., 15. a) Kas liecina, ka Jehova ļoti vēlas atbrīvot cilvēkus no ciešanām? b) Kā augšāmcelšana ir saistīta ar Dieva atmiņu?

14 Bībelē Jēzus ir nosaukts par Radītāja ”būtības precīzu atveidu”. (Ebr. 1:3.) Ar saviem brīnumiem Jēzus pierādīja, ka viņš un viņa Tēvs vēlas novērst sāpes, ko izraisa slimības un nāve. Runa nav tikai par dažiem augšāmcelšanas gadījumiem, kas aprakstīti Bībelē. Jēzus sacīja: ”Nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, ..nāks ārā.” (Jāņa 5:28, 29.)

15 Kā redzams no zemsvītras piezīmes, grieķu valodas vārds ir atvasināts no vārda ar nozīmi ”pieminēt, atcerēties”. Tas palīdz saprast, ko Jēzus gribēja teikt, jo Visvarenais Dievs, kas ir radījis plašo Visumu, spēj visos sīkumos atcerēties mūsu mirušos tuviniekus, arī viņu iedzimtās personības iezīmes un īpašības, ko viņi bija attīstījuši dzīves laikā. (Jes. 40:26.) Turklāt viņš ne tikai spēj to visu atcerēties — gan viņš, gan viņa Dēls vēlas to darīt. Lācara augšāmcelšana, kā arī citu cilvēku piecelšana no nāves, par ko stāstīts Bībelē, ir norāde uz to, kas jaunajā pasaulē notiks globālā mērogā.

JĒZUS BRĪNUMI UN JŪS

16. Kāda iespēja būs daudziem kristiešiem, kas mūsdienās saglabā uzticību Dievam?

16 Ja saglabāsim uzticību Dievam, mēs, ļoti iespējams, pieredzēsim vienu no lielākajiem brīnumiem, kādi jebkad ir notikuši, — paliksim dzīvi lielā posta laikā. Drīz pēc Armagedona notiks arī citi brīnumi, un cilvēki atgūs veselību. (Jes. 33:24; 35:5, 6; Atkl. 21:4.) Mēs redzēsim, kā cilvēki atbrīvojas no brillēm, spieķiem, kruķiem, ratiņkrēsliem, dzirdes aparātiem. Jehova parūpēsies, lai tiem, kas paliks dzīvi Armagedonā, būtu laba veselība, jo viņiem būs daudz darāmā. Viņi varēs aizrautīgi darboties, pārvēršot visu mūsu planētu, kas ir dāvana no Dieva, par paradīzi. (Ps. 115:16.)

17., 18. a) Kāds acīmredzot bija svarīgs Jēzus brīnumu mērķis? b) Kāpēc mums jācenšas nokļūt Dieva jaunajā pasaulē?

17 Visiem, kas mūsdienās pieder pie ”lielā pulka”, ir uzmundrinoši domāt par dziedināšanu, ko kādreiz veica Jēzus. (Atkl. 7:9.) Tā mēs nostiprinām savu pārliecību par mūsu lieliskajām izredzēm tikt atbrīvotiem no visām slimībām. Kad Jēzus, Dieva pirmdzimtais Dēls, dziedināja ļaudis, izpaudās viņa dziļās jūtas un viņa lielā mīlestība pret cilvēkiem. (Jāņa 10:11; 15:12, 13.) Jēzus līdzjūtība aizkustinoši attēlo to, cik ļoti Jehova gādā par visiem saviem kalpiem. (Jāņa 5:19.)

18 Cilvēce patlaban nopūšas, cieš sāpes un mirst. (Rom. 8:22.) Mums ir vajadzīga Dieva jaunā pasaule, kurā cilvēki tiks pilnībā izdziedināti, kā viņš ir apsolījis. Maleahija grāmatas 3. nodaļas 20. pantā ir minēts, ka izdziedinātie ”lēkās kā barojamie teļi” aiz prieka un sajūsmas par savu atbrīvošanu no nepilnības gūsta. Ar dziļu pateicību Dievam un nelokāmu ticību viņa solījumiem darīsim visu nepieciešamo, lai nokļūtu jaunajā pasaulē. Cik lieliski ir apzināties, ka brīnumi, ko Jēzus kādreiz paveica uz zemes, ļauj gūt priekšstatu par nākotni, kad, būdams mesiāniskais ķēniņš, viņš uz visiem laikiem atbrīvos cilvēci no ciešanām!