Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Jūnijs 2015

Dzīvosim saskaņā ar Jēzus parauglūgšanu. 2. daļa

Dzīvosim saskaņā ar Jēzus parauglūgšanu. 2. daļa

”Jūsu Tēvs zina, kas jums ir vajadzīgs.” (MAT. 6:8.)

1.—3. Kas kādu māsu pārliecināja, ka Jehova zina, kas mums ir vajadzīgs?

LANA nekad neaizmirsīs gadījumu, ko viņa 2012. gada vasarā pieredzēja Vācijā. Viņa uzskata, ka toreiz saņēma atbildes uz divām konkrētām lūgšanām. Ar pirmo lūgšanu Lana vērsās pie Jehovas vilcienā, kad bija devusies tālā braucienā uz lidostu. Viņa lūdza, lai Jehova radītu sludināšanai piemērotu situāciju. Otro lūgšanu viņa teica, ieradusies lidostā, kad izrādījās, ka viņas lidojums ir pārcelts uz nākamo dienu. Lūgšanā Lana pieminēja, ka viņa ir iztērējusi gandrīz visu vietējo naudu un ka viņai nav, kur pārnakšņot.

2 Lana tikko bija pabeigusi otro lūgšanu, kad viņa izdzirdēja kādu sakām: ”Sveika, Lana! Ko tu te dari?” Jaunais vīrietis, kas teica šos vārdus, bija viņas kādreizējais skolasbiedrs. Viņš lidostā bija kopā ar savu māti un vecomāti, kuras viņu pavadīja ceļā uz Dienvidāfriku. Uzzinājusi, kādā situācijā Lana ir nonākusi, Elke, jaunā cilvēka māte, laipni uzaicināja viņu pārnakšņot pie sevis. Elke un viņas māte viesmīlīgi uzņēma Lanu un sīki viņu iztaujāja par viņas uzskatiem un par  darbu, kurā viņa ir iesaistīta, — pilnas slodzes sludināšanu.

3 Nākamajā rītā pēc sātīgām brokastīm Lana atkal atbildēja uz jautājumiem par Bībeli un noskaidroja, kā sazināties ar mājas saimniecēm, lai kāds varētu turpināt ar viņām iesākto sarunu. Lana veiksmīgi atgriezās mājās, un viņa joprojām ir pioniere. Pēc viņas domām, aprakstītos notikumus vadīja Dievs, kurš ”uzklausa lūgšanas”. (Ps. 65:3.)

4. Par kādām vajadzībām tālāk stāstīts?

4 Ja mēs negaidīti sastopamies ar kādu problēmu, mums droši vien nav grūti lūgt palīdzību, un Jehova labprāt uzklausa šādas savu uzticīgo kalpu lūgšanas. (Ps. 34:16; Sal. Pam. 15:8.) Tomēr, domājot par Jēzus parauglūgšanu, mēs varbūt pamanīsim, ka pastāv citas, lielākas vajadzības, ko mēs, iespējams, atstājam bez ievērības. Piemēram, pievērsīsim uzmanību, kā trijos pēdējos parauglūgšanā ietvertajos lūgumos atklājas mūsu garīgās vajadzības. Un vai ir kaut kas tāds, ko mēs varētu darīt, lai dzīvotu saskaņā ar ceturto lūgumu, kurā runāts par dienišķo maizi? (Nolasīt Mateja 6:11—13.)

”DOD MUMS ŠODIEN DIENIŠĶO MAIZI”

5., 6. Kāpēc lūgt par dienišķo maizi ir svarīgi arī tad, ja esam materiālā ziņā nodrošināti?

5 Kā redzams, šis ir lūgums dot dienišķo maizi ”mums”, nevis ”man”. Viktors, kas ir ceļojošais pārraugs Āfrikā, stāsta: ”Es bieži no sirds pateicos Jehovam, ka mums ar sievu nav jāraizējas, ko mēs ēdīsim nākamajā ēdienreizē un kā samaksāt īri. Mūsu brāļi diendienā laipni rūpējas par mums. Taču es lūdzu, lai tie, kas mums palīdz, spētu tikt galā ar materiālajām grūtībām.”

6 Ja mums pietiek uztura daudzām dienām, mēs varam domāt par brāļiem, kas dzīvo trūkumā vai ko ir skārušas dabas katastrofas. Mums ne tikai jālūdz par viņiem, bet arī jārīkojas saskaņā ar savām lūgšanām. Piemēram, mēs varam dalīties tajā, kas mums ir, ar ticības biedriem, kuriem klājas grūti. Mēs varam arī regulāri ziedot līdzekļus pasaules mēroga darbam, zinot, ka tie tiks izmantoti saprātīgi. (1. Jāņa 3:17.)

7. Kā Jēzus paskaidroja savu padomu ”neraizēties par rītdienu”?

7 Pieminēdams mūsu dienišķo maizi, Jēzus acīmredzot runāja par pašu nepieciešamāko. Viņš paskaidroja, ka Dievs tērpj savvaļas puķes, un turpināja: ”Vai gan viņš vēl jo vairāk neapģērbs jūs, mazticīgie? Tāpēc nekad neraizējieties un nesakiet..: ”Ko vilksim mugurā?”” Pēc tam viņš atkārtoja savu svarīgo padomu: ”Neraizējieties par rītdienu.” (Mat. 6:30—34.) No viņa vārdiem izriet, ka mums jāvairās būt materiālistiski noskaņotiem un jābūt apmierinātiem ar to, ka mēs katru dienu spējam parūpēties par savām pamatvajadzībām. Pie šādām vajadzībām pieder piemērots mājoklis, darbs, kas ļauj gādāt par ģimeni, un spēja pieņemt gudrus lēmumus, ja ir radušās problēmas ar veselību. Tomēr, ja mēs lūgtu tikai par šādām vajadzībām, tas liecinātu par līdzsvara trūkumu. Mums ir garīgās vajadzības, kas ir daudz svarīgākas.

8. Kādu svarīgu vajadzību mums atgādina Jēzus vārdi par dienišķo maizi? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

8 Jēzus vārdi par dienišķo maizi mums atgādina, ka mums ir vajadzīgs garīgais uzturs. ”Cilvēkam jādzīvo ne no maizes vien, bet arī no katra vārda, kas nāk no Jehovas mutes,” teica mūsu Kungs. (Mat. 4:4.) Tāpēc mums pastāvīgi jālūdz,  lai Jehova nepārstātu mums gādāt garīgo uzturu īstajā laikā.

”PIEDOD MŪSU PARĀDUS”

9. Kādā ziņā mūsu grēki ir ”parādi”?

9 Kāpēc Jēzus lietoja vārdu ”parādi”, kaut arī citā reizē viņš runāja par ”grēkiem”? (Mat. 6:12; Lūk. 11:4.) Vairāk nekā pirms 60 gadiem šajā žurnālā bija lasāmi šādi vārdi: ”Ja grēkojam un pārkāpjam Dieva likumu, mēs kļūstam par viņa parādniekiem. [..] Grēka dēļ Dievs varētu pieprasīt mūsu dzīvību un to atņemt.. Viņš varētu laupīt mums mieru un pārtraukt ar mums jebkādas mierīgas attiecības. [..] Mēs viņam esam parādā mīlestību, kas izpaužas mūsu paklausībā; grēkojot mēs nesamaksājam viņam mīlestības parādu, jo grēks liecina par to, ka mums trūkst mīlestības pret Dievu.” (1. Jāņa 5:3.)

10. Kas Jehovam ļauj piedot mūsu grēkus, un kādai jābūt mūsu attieksmei pret to?

10 Tas, ka mums katru dienu ir vajadzīga piedošana, izceļ vienīgo likumīgo pamatu, kas Dievam ļauj dzēst mūsu grēkus, — Jēzus izpirkuma upuri. Lai gan izpirkums tika samaksāts gandrīz pirms 2000 gadiem, mums tas jāvērtē tik augstu, it kā tā būtu dāvana, ko esam saņēmuši šodien. ”Atpirkšanas maksa” par mūsu dzīvību ir ”visai augsta” — neviens nepilnīgs cilvēks, lai ko viņš mūsu labā paveiktu, nespēj samaksāt pat niecīgu daļu no tās. (Nolasīt Psalmu 49:8—10; 1. Pētera 1:18, 19.) Mums nemitīgi jāpateicas Jehovam par šo izcilo dāvanu. Vārdi ”mūsu grēki”, nevis ”mani grēki” atgādina, ka Jehovas kalpu saimē visiem ir nepieciešama viņa žēlastība. Ir skaidri redzams, ka Jehova vēlas, lai mums būtu svarīgs ne tikai mūsu pašu, bet arī citu garīgums, un runa ir arī par tiem, kas ir grēkojuši pret mums. Parasti šādi grēki ir nelieli, un tie mums dod iespēju apliecināt, ka patiešām mīlam savus brāļus un esam gatavi viņiem piedot, tāpat kā Dievs žēlsirdīgi ir piedevis mums. (Kol. 3:13.)

Ja gribat saņemt Dieva piedošanu, piedodiet citiem (Sk. 11. rindkopu)

11. Kāpēc ir svarīgi piedot citiem?

11 Diemžēl nepilnīgi cilvēki mēdz turēt dusmas uz citiem. (3. Moz. 19:18.) Ja mēs sāktu runāt par notikušo ar apkārtējiem, viņi varētu nostāties mūsu pusē un draudzē rastos šķelšanās. Ļaujot  šādai situācijai pastāvēt, mēs apliecinātu necieņu pret Dieva žēlsirdību un izpirkumu. Ja mēs nebūtu ar mieru piedot citiem, mūsu Tēvs pārstātu attiecināt uz mums sava Dēla upura vērtību. (Mat. 18:35.) Jēzus to paskaidroja sīkāk tūlīt pēc tam, kad bija pabeidzis parauglūgšanu. (Nolasīt Mateja 6:14, 15.) Visbeidzot, lai saņemtu Dieva piedošanu, mums jāvairās no paraduma nopietni grēkot. Vēlēšanās nerīkoties grēcīgi ir saistīta ar nākamo lūgumu. (1. Jāņa 3:4, 6.)

”NEIEVED MŪS KĀRDINĀJUMĀ”

12., 13. a) Kas ar Jēzu notika neilgi pēc kristīšanās? b) Kāpēc mums pašiem jāuzņemas atbildība, ja padodamies kārdinājumam? c) Ko Jēzus panāca, palikdams uzticīgs līdz nāvei?

12 Mums būs vieglāk saprast, cik svarīgs ir nākamais lūgums: ”Neieved mūs kārdinājumā,” — ja pārdomāsim, kas ar Jēzu notika neilgi pēc viņa kristīšanās. Dieva gars Jēzu aizveda tuksnesī, un tur ”viņu kārdināja Velns”. (Mat. 4:1; 6:13.) Vai būtu jābrīnās, ka Jehova to pieļāva? Nē, tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā galveno iemeslu, kāpēc Dievs sūtīja savu Dēlu uz zemi. Viņš to darīja, lai tiktu atrisināti jautājumi, kas radās, kad Ādams un Ieva atteicās pakļauties Dieva varai. To risināšana prasīja laiku. Piemēram, vai Dievs bija kļūdījies tajā, kā viņš radīja cilvēkus? Vai pilnīgs cilvēks spētu atbalstīt Dieva varu arī tad, ja viņam to darīt traucētu ”ļaunais”? Un vai cilvēkiem klātos labāk, ja viņi būtu neatkarīgi no Dieva valdīšanas, kā to lika saprast Sātans? (1. Moz. 3:4, 5.) Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, bija vajadzīgs laiks, toties tas ļautu visām saprātīgajām būtnēm pārliecināties, ka Jehova īsteno savu varu visu labā.

13 Jehova ir svēts un nevienu nekārdina darīt ļaunu. Par ”kārdinātāju” ir saukts Sātans. (Mat. 4:3.) Viņš var likt veidoties situācijām, kurās var rasties kārdinājums. Tomēr no katra cilvēka paša ir atkarīgs, vai viņš ļaus ievest sevi kārdinājumā vai ne. (Nolasīt Jēkaba 1:13—15.) Jēzus nekavējoties noraidīja visus kārdinājumus, citēdams piemērotas vietas no Dieva Rakstiem. Tā Jēzus aizstāvēja Dieva tiesības uz augstāko varu. Bet Sātans nepadevās un nogaidīja ”līdz citam izdevīgam brīdim”. (Lūk. 4:13.) Jēzus arī turpmāk pretojās visām Sātana pūlēm novērst viņu no Dieva. Viņš atbalstīja to, kā Jehova īsteno savu varu, un pierādīja, ka pilnīgs cilvēks spēj palikt uzticīgs Dievam pat visgrūtākajos pārbaudījumos. Taču Sātans nav atmetis centienus notvert savos valgos Jēzus sekotājus — viņš uzbrūk mums visiem.

14. Kas mums jādara, lai nepadotos kārdinājumiem?

14 Tā kā jautājums par Dieva tiesībām uz augstāko varu joprojām nav atrisināts, Jehova ļauj Sātanam izmantot šo pasauli, lai mūs kārdinātu. Dievs neieved mūs kārdinājumā. Gluži otrādi, viņš uz mums paļaujas un vēlas mums palīdzēt. Taču aiz cieņas pret mūsu gribas brīvību Jehova automātiski nepasargā mūs no padošanās kārdinājumiem. Mums pašiem, pirmkārt, jāsaglabā garīga modrība un, otrkārt, jābūt neatlaidīgiem lūgšanās. Kā Jehova atbild uz mūsu lūgšanām?

Saglabājiet stipru savu garīgumu un nezaudējiet dedzību kalpošanā (Sk. 15. rindkopu)

15., 16. a) Kādiem kārdinājumiem mums jāpretojas? b) Kas ir vainojams, ja kāds pakļaujas kārdinājumam?

15 Jehova mums piešķir savu vareno svēto garu, kas mūs stiprina un palīdz pretoties kārdinājumiem. Tāpat Dievs ar savu Rakstu un draudzes starpniecību mūs brīdina, no kādām situācijām būtu  jāizvairās, piemēram, no tā, ka mēs tērētu pārāk daudz laika, naudas un spēku materiālām lietām, bez kurām varētu iztikt. Espens un Janne dzīvo kādā pārticīgā Eiropas valstī. Daudzus gadus viņi savā zemē bija pionieri vietā, kur bija liela vajadzība pēc sludinātājiem. Kad piedzima viņu pirmais bērns, viņiem bija jāpārtrauc kalpot par pionieriem, un tagad viņiem jau ir divi bērni. Espens stāsta: ”Mēs bieži lūdzam Jehovu, lai tagad, kad vairs nevaram veltīt teokrātiskajai darbībai tikpat daudz laika kā agrāk, mēs nepadotos kādam kārdinājumam. Mēs lūdzam, lai Jehova mums palīdz saglabāt stipru garīgumu un nezaudēt dedzību kalpošanā.”

16 Vēl viens kārdinājums, kas mūsdienās apdraud daudzus, ir pornogrāfijas skatīšanās. Ja mēs pakļautos šim kārdinājumam, mēs nevarētu vainot Sātanu. Kāpēc tā var apgalvot? Sātans un viņa pasaule nevar mūs piespiest darīt neko nosodāmu. Daži ir padevušies kārdinājumam skatīties pornogrāfiju tāpēc, ka ir ļāvuši domām kavēties pie tā, kas ir ļauns. Taču pretoties kārdinājumam ir iespējams, un tūkstošiem mūsu brāļu to ir spējuši. (1. Kor. 10:12, 13.)

”PAGLĀB MŪS NO ĻAUNĀ”

17. a) Kā mēs varam dzīvot saskaņā ar lūgumu, lai mēs tiktu paglābti no ļaunā? b) Kāds atvieglojums jau ir tuvu?

17 Lai mēs spētu dzīvot saskaņā ar lūgumu ”paglāb mūs no ļaunā”, ir svarīgi ”nepiederēt pie [Sātana] pasaules”. Mums ir dots norādījums ”nemīlēt ne [Sātana] pasauli, ne to, kas ir pasaulē”. (Jāņa 15:19; 1. Jāņa 2:15—17.) Tas prasa pastāvīgu piepūli. Kāds gan tas būs atvieglojums, kad Jehova atbildēs uz šo lūgumu, iznīcinādams Sātanu un likdams iet bojā viņa ļaunajai pasaulei! Tomēr mums jāatceras, ka tad, kad Sātans tika padzīts no debesīm, viņš zināja, ka viņam ir atlicis maz laika. Niknuma pārņemts, viņš dara visu iespējamo, lai mēs nepaliktu uzticīgi Dievam. Tāpēc mums jālūdz, lai mēs tiktu paglābti no šī ļaundara. (Atkl. 12:12, 17.)

18. Kā mums jārīkojas, ja vēlamies palikt dzīvi, kad ies bojā Sātana pasaule?

18 Vai jūs vēlaties pieredzēt laiku, kad ļaunā vairs nebūs? Ja tā ir, tad lūdziet, lai Dieva valstība svētī Dieva vārdu un panāk, ka uz zemes notiek viņa griba. Paļaujieties, ka Jehova parūpēsies par jūsu garīgajām un ikdienas vajadzībām. Esiet apņēmības pilni dzīvot saskaņā ar Jēzus parauglūgšanu!